Tradicionālas un veselīgas

2016. gada 15. aprīlis 00:00

908

Putraimdesas jeb asinsdesas vecos laikos bija īstermiņa vēderprieks lauku sētā drīz pēc cūciņas nokaušanas. Padomjlaikā tās varēja iegādāties kā ikdienas uzkodu, bet tagad tās kļūst par restorānu gardumu. Ziemassvētkos un Lieldienās, iepriecinot gavēnī nogarlaikotās garšas kārpiņas, tās galdā ceļ Bauskas novada Brunavas pagasta Andrejmuižā.

Slepenā sastāvdaļa
Muižas saimniece Valentīna Pozņaka un viņas māsas rīdzinieces putraimdesas gatavo pēc receptes, kas mantota no mātes un vecmāmiņas – Latgales saimniecēm. Valentīnas māsa Veronika Jurča sagatavošanās darbus savās mājās darījusi divas dienas – izvārījusi teļa kaulu buljonu un ar karstu aplējusi putraimus, kam ļāva uzbriest nakts garumā.

«Briedinot putraimi saglabā tekstūru, bet vārīta biezputra izšķīstu,» skaidro Veronika, pārmazgājot tievo cūku zarnu apvalkus, kuros liks pildījumu. Darbs, ko pārējās māsas Viktorija un Olīna labprāt nerādītu mazbērniem, ir asins recekļu izmalšana gaļas mašīnā. Tas darāms, lai masa būtu viendabīgāka, jo lielā porcijā to tikai ar rokām samaisīt grūti, skaidro Veronika, līdz elkoņiem jaucoties pa milzīgo pildījuma katlu. Desām pieliek nedaudz sāls, piparu un mūžvecu «slepeno sastāvdaļu» – smaržīgā amaranta jeb tā sauktās desuzāles sēkliņas. Šis augs esot ierasts iemītnieks ikvienā latgaliešu sētā.

Cita garša – ar griķiem
Kad masa samaisīta, Veronika ņem pildāmo uzgali un ierastām kustībām «ieglauda» to zarnās. Māsas cita citu nomaina pie diegu garināšanas un zarnu galu aizsiešanas.

Valentīna vērtē, ka latgaliešu putraimdesas ir ar spēcīgāku aromātu nekā Vidzemē gatavotās. «Vidzemnieces desas pēc sapildīšanas zarnās vāra, bet mēs – cepam,» stāsta saimniece. Cepeškrāsnī temperatūra vēlama ne vairāk kā 180 grādu, citādi desas var pārplīst, īpaši tad, ja pildījums sanācis mitrāks. Latgalietes to gatavo teju vai birstošu, lai desai būtu stingrs saturs.

Izbirušais pildījums neiet zudumā – to var sasaldēt un nākamreiz iepildīt citās zarnās. Saldētu var glabāt arī daļu neceptā pildījuma, ja porcija sanākusi par lielu un visu uzreiz nevarēs apēst.

Valentīna un Veronika atzīst – putraimdesas divreiz vienādas nevar uztaisīt, jo dažādas gadās gan sastāvdaļu attiecības, gan garšvielu piedeva. Kā «Bauskas Dzīvei» atklāja vietējās saimnieces, Rundāles pusē savulaik daža putraimdesās mēdza likt griķus, sajaucot tos vienādās attiecībās ar grūbām. Tas pildījumam piešķir citādu garšu un tīk ēdājiem, ko asins aromāts reizumis apšķebina.

Ekskluzīvs ēdiens
Ja nu visa šī ņemšanās vēl nav kādu pārliecinājusi, ka tirgū vai no mājražotājiem nopērkamās putraimdesas ir vērtas ik centu, ko par tām prasa, tad šis cilvēks vienkārši ir veģetārietis. Tā kā ēdiena izejvielas vairs nevar dabūt katrā lauku sētā, tās nav lētas – gan asins recekļi, gan zarnas maksā 7 – 8 eiro kilogramā.

Parastajiem gardēžiem var atgādināt, ka putraimdesa ir veselīgs paēdiens gan ar dzelzs devu, gan saistvielām no zarnu apvalka. Kaimiņiem igauņiem, līdzīgi kā mums, ierasts putraimdesu paspilgtināt ar skābu brūkleņu vai dzērveņu un ābolu ievārījumu, bet modīgs papildinājums ir dzelteno plūmīšu zapte vai marmelāde, kur asumam vārot var pievienot nedaudz čili.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tradicionālas un veselīgas

Kategorijas