Ar sirsnību atceras Bauskas ārstus

2016. gada 15. aprīlis 00:00

743

Amatniecības centrā «Bauskas skapis» 12. aprīlī notika cikla «Baušķenieks – parastais» trešais stāstu vakars. Cikls ir veltīts Latvijas simtgadei.

Stāstu vakarus par baušķeniekiem – dažādu profesiju pārstāvjiem – organizē amatniecības centrs sadarbībā ar Bauskas bērnu un jauniešu centru. Cikla pēdējā nodarbība ir paredzēta 10. maijā. Atmiņu stāstu varoņi nākammēnes būs muzeju darbinieki, informē cikla koordinatore Indra Liepa.

Ārsts bija romantiķis
Stāstu vakarā otrdien piedalījās rundālietes Valērija Liepa un Solveiga Ikerte, uzņēmēja Ieva Dūmiņa no Codes pagasta, žurnāliste Ruta Keiša, acu ārste Ilze Kinta, mākslas galerijas darbiniece Ilga Krolle, kā arī klausītāji. Stāstnieki dalījās atmiņās par Bauskas ārstiem Marku Ozolu, Uģi Zeltiņu, Janīnu Kražovsku, Pēteri Pranku, Heinrihu Kalniņu, Ilgu Puriņu, Neideru dzimtas dakteriem un citiem mediķiem, atklājot viņu personības nianses.

Solveiga Ikerte bija atnesusi Uģa Zeltiņa jaunībā zīmētās apsveikuma kartītes ar pārdomātiem un aizkustinošiem veltījumiem jubilejās. Kopš 80. gadiem, kad jaunais ārsts sāka strādāt Bauskas slimnīcā, viņš un Ikertu ģimene nodibināja ciešu draudzību. Stāsta Solveiga: «Ar Uģi Zeltiņu iepazinos kā paciente. Vizītē mēs runājām ne vien par manu sāpošo kaklu, bet arī par dzīvi. Tolaik Bauskā vadīju Tautas lietišķās mākslas studiju. Jaunais dakteris interesējās, vai studijā var apgūt kokamatniecības iemaņas, un reiz atnāca ciemos. Mans vīrs Aivars Ikerts aizrāvās ar kokapstrādi. Izņemot Uģi Zeltiņu, es nepazīstu nevienu vīrieti, kurš pats zīmētu apsveikuma atklātnītes un krājumos meklētu nopietnus, jubilāriem piemērotus dzejoļus. Uģis bija romantiķis, bet šo personības daļu atklāja tikai tuviem cilvēkiem. Viņš zināja pat visu dārza puķu nosaukumus, 8. martā dāvināja dāmām paša izplaucētas kreimenītes. Kad iepazināmies, Uģis vēl nebija precējies, dzīvoja Uzvaras ielā. Mēs bieži cits citu apciemojām. Uģis bija gan uzticams ģimenes draugs, gan prasmīgs un iejūtīgs ārsts, ar kuru nereti konsultējāmies. Nu jau ir pagājuši divi gadi, kopš Uģa Zeltiņa vairs nav. Man un Aivaram joprojām sāp sirds par zaudēto draugu.»

Laipnas un smaidošas acis
Ieva Dūmiņa atcerējās pirmo tikšanos ar ķirurgu Marku Ozolu. Bauskas slimnīcā viņai – 14 gadu vecai jaunietei – tika veikta sarežģīta vēdera dobuma operācija. Atveseļošanās periodā meitenei bija jāpārcieš vairākas sāpīgas manipulācijas. Ieva atminas spilgtu epizodi: «Markus Ozols ienāca palātā, apsēdās uz manas gultas un pastāstīja, ka procedūras būs ļoti nepatīkamas. Atbildēju, ka man vajag mazliet laika, lai saņemtos. Ķirurgs pacietīgi gaidīja, lūkojās manī smaidošām, laipnām acīm. Tādu skatienu neesmu redzējusi nevienam citam. Tas pavada mani visu mūžu.»

Pēc daudziem gadiem Markus Ozols piezvanīja Ievai Dūmiņai – pārtikas tehnoloģei, lai konsultētos par vietējo vīnogu vīna raudzēšanu. Bijusī paciente un ķirurgs atkal satikās. Ieva bija ļoti priecīga, ka Markus darinātais vīns izdevās īpaši labs. Ķirurgam bija daudz vaļasprieku, kuros viņš veldzējās pēc saspringtā darba.

Ruta Keiša dalījās informācijā par ārstu Kārļa un Ērikas Neideru dzimtu. Pagājušā gadsimta 40. gados Kārlis neilgu laiku bija Bauskas slimnīcas galvenais ārsts. Kara laikā ģimene emigrēja uz ASV. Ruta Keiša uztur sakarus ar Neideru vecāko meitu Mirdzu – stomatoloģijas profesori Bufalo universitātē. Kopš 90. gadiem viņa atbalsta Latvijas jauniešus, kuri studē medicīnu ASV. Kontaktu veicināšana starp ASV un Latvijas medicīnas augstskolām ir Mirdzas Neiders dzīves nozīmīga daļa.

Daktere pateicas Latvijai
Kādreizējā baušķeniece Valērija Liepa ar bērnu ārsti Janīnu Kražovsku iepazinās, kad meitas Indra un Zinta vēl bija mazas. Daktere bija lietuviete, viņas dzimtu Staļina laikā piemeklēja smagi pārbaudījumi. Valērija Liepa un Janīna Kražovska dažreiz sarunājušās līdz pat rīta ausmai. Kražovsku ģimene izsūtījumā pavadīja daudzus gadus, un, par spīti aizliegumam, Janīnai izdevās iestāties Tomskas medicīnas institūtā. Pēc atgriešanās Kražovskiem vairs neatļāva dzīvot Lietuvā. Janīna nokļuva Bauskā, tapa par iemīļotu ārsti un baudīja pilsētnieku cieņu. «Ne reizi vien Janīna man ir teikusi: «Paldies Latvijai, ka tā mani pieņēma.» Lūk, tā!» stāstījumu noslēdz Valērija Liepa.
Par dakteri Kražovsku daudz atmiņu ir baušķeniekam Laimonim Šulcam. Dažas epizodes viņš ir stāstījis arī «Bauskas Dzīvei». Daudzus gadus Šulcu un Kražovsku ģimenes dzīvoja vienā mājā.

Indra Liepa ir sazinājusies ar SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekli Mirdzu Brazovsku, kura pēta Bauskas slimnīcas vēsturi. Procesā ir iesaistīta arī baušķeniece Ieva Lībiete. Viņa ir diplomēta mediķe un pašlaik strādā Rīgas Medicīnas vēstures muzejā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar sirsnību atceras Bauskas ārstus

Kategorijas