Zirņi un kvieši jau tīrumā

Šogad sējas darbu sezona sākusies agri – jau līdz maijam vasarāji varētu būt tīrumā un minerālmēsli izkliedēti, «Bauskas Dzīvei» saka mūspuses zemnieki.
Vismaņu ģimenes saimniecībā Bauskas novada Mežotnes pagastā patlaban rit paaudžu maiņa – dēls Ģirts pārņem biznesa vadību no vecākiem, prātīgi izmantojot Anitas un Ziedoņa vairāk nekā 20 gados sakrātās zināšanas.
Novērtē pieredzi
«Bauskas Dzīve» Vismaņus sastop Anitas un Ziedoņa iekoptajās mājās netālu no Strēlnieku ciemata. Ģirts ar ģimeni lauku darbu sezonas laikā apmetas te, kur rit vairāku paaudžu kopēja sadzīve un sadarbība. Pirmdienas rītā Ģirts norīkojis vīrus uz 10 km attālo lauku Mežotnes pusē sēt minerālmēslus, Ziedonis dodas lietišķā braucienā. Anita pieskata jaunāko mazmeitu, kamēr Ģirts un viņa sieva Gundega ir dienas darbos, vecākā mazmeita mācās Codes pamatskolā.
Ģirts, kuram ir jūras kapteiņa izglītība un vairāku gadu pieredze uz kuģiem, pēdējos četrus gadus strādā laukos un oficiāli pārņem saimniecības vadību no vecākiem. Ziedonis joprojām pārzina laukkopību, plāno sējamās kultūras, ķīmijas un minerālmēslu izmantošanu.
«Tā kā sezona sākusies agri, visiem pašlaik darba ir vairāk, tāpēc arī es pieslēdzos lauku apstrādes plānošanai,» saka Ģirts, «tēva pieredzi ne par kādu naudu nenopirksi un nevienā skolā neiemācīsies, tāpēc daudz pārņemu no viņa.»
Atduras pret resursiem
Jaunais saimnieks atklāj – kaut arī viņš augstāko izglītību ieguvis Jūras akadēmijā, kuģus vadīt vairs neplāno, jo vienmēr gribējis atgriezties laukos. Māte Anita atzīst – centušies dēlu pārliecināt, ka laukos ir pārāk sarežģīti, gan ne darba dēļ, bet tāpēc, ka «ir tik daudz mācītāju dzīvot un strādāt, kas paši no biroja kāju nav laukā spēruši». Konkurences Ģirtam neesot, jo brālis ir profesionāls armijnieks.
Jaunais saimnieks patstāvīgu darbību ar SIA «G&Z ražotne» sācis, meklējot atbalstu salmu granulu ražotnes projektam, taču ne «Altum», ne bankās nav to saņēmis, jo uzņēmumam vēl nebija gada bilances. Ideja gan nav atmesta, īpaši tagad, kad vecāki likvidējuši piena ražošanas virzienu. Anita vēl pāris govis kopj, pienu patērējot ģimenē un sienot ļoti gardu sieru.
Ģirta sieva Gundega ir grāmatvede, kas pēc pieredzes Codes pagasta «Īskājos» ķērusies pie dārzeņu audzēšanas siltumnīcā. Tas ir cits biznesa virziens, kas ļauj papildus nopelnīt, turklāt sagādāt ģimenei savus dārzeņus un zaļumus, stāsta saimnieki. Dārzeņu audzēšanā noder no lielā ganāmpulka palikusī kūtsmēslu kaudze, ko gan palīdz nodeldēt arī kaimiņi.
Miežus vēlāk
Pašlaik Vismaņi apstrādā kopumā 550 ha zemes, bet sagādātā labā tehnika būtu izmantojama ap 1000 ha. Pie mājām Strēlnieku apkaimē viņiem ir 200 ha, daži zemesgabali Iecavas novadā un 10 km attālumā Mežotnes pusē, kā arī ap 80 ha pie Ērberģes Neretas novadā. Jaunie traktori netērē tik daudz degvielas, lai braukšana uz lielāku apstrādājamo platību attālāk būtu neizdevīga, turklāt tuvumā zemi iegūt patlaban neesot lielu cerību. Saimniecībā ir divi pastāvīgie strādnieki un trīs sezonas darbinieki kulšanas laikā, kā arī darbs un iztika pašu ģimenei.
Ziemājus Vismaņi šogad novāks 320 ha platībā, šopavasar jau iesēti zirņi 13 ha un vasarāji 130 ha tīrumos. Vēl jāsēj vasaras kvieši, bet mieži – vēlāk, lai neriskētu dzinumus apsaldēt salnā, ja tāda vēl gadīsies, saka Ziedonis. Viņš gandarīts rāda paša un Rītausmu meistara Antona Mašala kopīgi projektēto un konstruēto šļūci, kuru «Bauskas Dzīves» apmeklējuma reizē pie traktora darbina Ģirts. Ziedonis atceroties vēl tikai vienu pavasari, kad līdz paša vārdadienai 1. maijā sējas darbi bija pabeigti, un tā varētu notikt arī šosezon.
Teju pabeigts
Vēl viena diena sējas darbu pabeigšanai vajadzīga saimniecībā «Eriņi», kas kopj laukus Dāviņu un Codes pagastā, stāsta īpašnieks Andris Grantiņš. «Mums vēl jāiesēj pupas un vasaras kvieši. Pupas dīgst ilgi, un kvieši ir izturīgi, tāpēc par salnām nebaidāmies,» saka laukkopis, «vasaras rapšu «Eriņos» šogad nav.»
Stādīšana pilnā sparā rit arī dārzeņu saimniecībās. Iveta Ļekūne no Brunavas pagasta «Sprīdīšiem» stāsta, ka uz lauka jau sasēti zirņi, sīpoli, dilles, cūku pupas. «Šonedēļ stādām agros kāpostus, kam dēsti siltumnīcās jau sagatavoti. Tā būs jaunā raža, bet «Kāpostnīcai» skābējamie kāposti tiks audzēti nedaudz vēlāk,» skaidro zemniece.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»