Biohumusa izmantošana vēl jāpēta

2016. gada 13. aprīlis 00:00

412

Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) rīkotajā seminārā par biohumusa ražošanu Iecavas kultūras namā 6. aprīlī piedalījās ap 20 interesentu.

Klausītāju pulkā bija galvenokārt Iecavas un kaimiņu novadu dārzeņu, ogu, puķu un stādu audzētāji, kas biohumusu izmanto vai plāno lietot savas produkcijas ražošanā, «Bauskas Dzīvi» informēja LZF biroja vadītāja Aiga Kuzma.

Labāka raža
Dobeles dārzkopības institūta pētnieks Imants Missa aprakstīja pirms dažiem gadiem Alūksnes novada saimniecībā vadītā pētījuma secinājumus, izklāstot biohumusa un vermikomposta – tā izžāvētā veida – iedarbību uz vairākiem lauka dārzeņiem, tai skaitā burkāniem, sīpoliem, kartupeļiem, ķiplokiem. Galvenie secinājumi – biohumuss palielina ražu, taču neuzlabo dārzeņu glabāšanas izturību. Pētījuma apraksts pieejams vietnē laukutikls.lv.

Biohumusu var lietot arī zemenēm un siltumnīcas dārzeņiem, sajaucot ar augsni attiecībā 1:4. Tas padara šo organisko mēslojumu īpaši efektīvu, taču jāievēro neizmantotās masas glabāšanas nosacījumi. I. Missa skaidro, ka neizlietoto humusu vēlams turēt vēsā vietā, bet ne sasaldēt, iestrādāt zemē uzreiz, lai saule neiznīcinātu vērtīgās bioloģiski aktīvās sastāvdaļas.

Sadarbībā ar citiem Latvijas pētniekiem I. Missa formulējis vairākus secinājumus, kas jāņem vērā, pirms izmantot sliekas organiskā mēslojuma ražošanai. Tās sāk darboties pie plus 8 grādu temperatūras un aktīvākās ir ap 20 grādu siltumā. No sliekām iedotā materiāla paliks par pusi mazāk, un biohumusu pirms lietošanas vēlams izsijāt. Sausais vermikomposts ir koncentrētāks par biohumusu atkarībā no izžāvēšanas pakāpes. Katrai kultūrai ir sava vēlamā mēslojuma daļa, tā līdzīgi sastāvam būtu jānorāda uz iepakojuma, pauž pētnieks.

Gatavs mēslojums
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» I. Missa pauda, ka sliekas var būt labs palīgs ikviena dārza komposta kaudzes sastrādāšanā par izmantojamu mēslojumu: «Problēma ar parastu kompostu var būt tā negatavība, lai augi varētu izmantot barības vielas. Biohumuss ir gatavs mēslojums, to īpaši labi uzsūc tomāti, gurķi, paprika. Jārēķinās, ka slieku komposts uzsūc mitrumu, tātad tā daudzums pēc iestrādāšanas augsnē vēl pieaug.»

Pētnieks apstiprina, ka sliekas, ielaistas dārza komposta kaudzē, turpat arī dzīvos, tikai svarīgi tām nodrošināt arvien jaunu barību. Viņaprāt, tās ir labāks komposta tapšanas palīglīdzeklis nekā biopiedevas, jo to aktīvās sastāvdaļas var būt arī neefektīvas, ja materiāli glabāti ilgāk.

«Kopā ar citiem pētniekiem nācies secināt, ka slieku komposts lieliski atjauno noplicinātu augsni, bet, ja tā jau ir auglīga, to var arī nelietot, jo efekts nebūs tik liels,» atklāj I. Missa.

Pieredze no Austrijas
Biohumusa ražotāji stāsta par atšķirīgu pieredzi atkarībā no slieku turēšanas apstākļiem un biomasas izejvielas. Engures novada ražotnes «BioEC» pārstāvis Egils Lipšāns atklāja, ka slieku komposta ražošanu pirms vairākiem gadiem sākuši radu pulkā, izvēloties to par zaļa un sabiedrībai noderīga biznesa virzienu.

«Izpētījām internetā pieejamo informāciju un par paraugu izvēlējāmies biohumusa ražotni Austrijā, kur slieku barībai izmanto zirgu mēslus un zaļo masu. Mūsu saimniecībā sliekas pārstrādā tuvējās fermas piegādātos liellopu mēslus, kam pievienojam lucernu. Darba masu turam ar tentiem pārklātās platībās lēzenās kastēs,» atklāja E. Lipšāns.

Biohumusa ražošana var būt blakusbizness dārzkopības saimniecībā, izmantojot to dārzeņu, ogu, puķu un stādu ražošanā, savukārt slieku biohumusa ražošanā svarīga izejvielu pieejamība un gaisa temperatūra, secina ražotājs. «Pirmais solis ir izvēlēties un iegādāties sliekas, ko iesaku darīt sadarbībā ar jau pieredzējušiem ražotājiem. Slieku turētāji Latvijā labprāt stāsta par savu pieredzi un izrāda ražotnes,» saka E. Lipšāns, «esam ieinteresēti sadarboties, jo tikai tā varam nodrošināt pietiekamu apjomu eksporta klientiem.»

Atjauno auglību
«BioEC» lielākais eksporta darījums noslēgts ar klientiem Marokā, kura izpildē uzņēmums sadarbojies ar citiem Latvijas ražotājiem. Tur latviešu biohumusu izmantoja augsnes auglības atjaunošanai. Ir interese arī no Turcijas, perspektīvs var kļūt Ēģiptes tirgus. Latvijā «BioEC» pastāvīgi sadarbojas ar Pūres dārzkopjiem, «Dimdiņu» kāpostu audzētājiem, kā arī piedāvā dažāda fasējuma biohumusu galapatērētājiem.

Balvā par uzmanīgu klausīšanos, atbildot uz ekspreskonkursa jautājumiem, varēja saņemt pa spainītim uzņēmuma «BioEC» ražotā biohumusa. Vairāki dārzkopji izmantoja iespēju to iegādāties. Semināra dalībnieki pēc priekšlasījumiem sīkāk iztaujāja lektorus un apmainījās ar iespaidiem. Savu pieredzi slieku biohumusa ražošanā mazāk formālā sarunā pie kafijas tases atklāja Ķekavas ražotnes «Valdis&I» pārstāve.

Iecavas novada pašvaldības lauku konsultante Iveta Valtenberga, kas piedalījās seminārā, secināja, ka līdz šim biohumuss tuvējās apkaimes saimniecībās biežāk ir ražošanas līdzeklis, ne patstāvīgs produkts, taču novada ģeogrāfiskais novietojums būtu izdevīgs, lai to attīstītu kā blakusbiznesu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Biohumusa izmantošana vēl jāpēta

Kategorijas