BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bauskas pilī skatāma izstāde «LaPrimavera»

Ligita Asare, kultūras vēstures biedrības «Galms» dalībniece
Vietējās ziņas

2016. gada 10. aprīlis 19:07

771
Bauskas pilī skatāma izstāde «LaPrimavera»

Bauskas pils muzejā piektdien, 8. aprīlī, atklāja Normunda Brasliņa un Pauļa Postaža gleznu izstādi «LaPrimavera». Tā būs apskatāma līdz 29. maijam.

Nosaukums «LaPrimavera» itāliešu valodā nozīmē 'pavasaris' un vēsta, ka izstāde ir īstajā laikā. Abu gleznotāju mākslinieciskās izteiksmes veids ir radniecīgs itāliešu renesanses vecmeistaru gleznošanas manierei, tātad izstāde vērta arī īstajā vietā – Bauskas pilī.

Atklāšanas runā Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis uzsvēra, ka pils «augšāmcelšanās» misija ir milzīgs eksperiments, tik lielā apjomā veicot rekonstrukciju. Tāpēc muzejs cenšas īpašo kultūrvēsturisko objektu piepildīt ar atbilstīgu saturu, iespējami reālāk uzburot ilūziju mūsdienās par renesanses perioda arhitektūru, mākslu, kultūru un sadzīvi. Viņš uzsvēra, ka mākslinieki Normunds Brasliņš un Paulis Postažs jūt renesanses laika auru, ko transformē savos darbos, un tas rosināja sadarboties.

Ekspozīcijas atklāšanā piedalījās un klātesošos uzrunāja mākslinieks Paulis Postažs. Viņš sacīja, ka renesanses mākslinieki, gleznojot realitāti, nevis neprata to kopēt «pareizi», bet, iespējams, nevēlējās to darīt. Attēlojot ilūziju, dažkārt gleznā var ielikt lielāku jēgu nekā reālā bildē. Daba mākslā arī citos mākslas vēstures periodos parasti netiek kopēta, bet, tās iedvesmoti, mākslinieki rada to no jauna savā darbā. P. Postažs pastāstīja, ka abi ar mākslinieku Normundu Brasliņu ir kolēģi, sadarbojas un savstarpēji ietekmējas jau ilgu laiku. N. Brasliņš bijis arī viņa skolotājs, pašiem bija jārada sava glezniecības skola. Ar viņu kopā ir interesanti, domāšanā daudz radnieciska un tajā pašā laikā atšķirīga, atzina mākslinieks.

P. Postažs uzteica Bauskas pils muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratores Vinetas Skalbergas veikumu izstādes tapšanā. Viņš akcentēja, ka šis ir unikāls gadījums ar to, ka vienlaikus izstādīti tik daudzi viņu darbi, jo īpaši Normunda Brasliņa. Raksturojot atšķirīgo, viņš minēja, ka savos darbos nevairās no detaļām. Savukārt par kopīgo ar N. Brasliņu viņš teica – bilde ir mūsu laiks, bet tā ir arī pārlaicīga, tajā nav steigas. Gleznā nav īsa laikmetīguma, tajā nav tikai šī brīža aktualitātes, tā būs nozīmīga arī rīt un parīt. Tieši tas saista ar renesanses laika mākslas būtību. Arī renesanses mākslā netiek akcentēts laiks, kad darbi tapuši, tāpēc tie tik ļoti saistoši ir arī mūsdienās.

Atsevišķi apmeklētāji, jautāti par iespaidiem, izteikumos bija diezgan lakoniski – «brīnišķīgi, brīnišķīgi mākslas darbi ideālā saderībā ar telpu». Kāda apmeklētāju grupiņa eksperimentēja ar gleznā «Mākslinieks un mūza» attēlotās Mūzas skatienu. Viņi atklāja, ka, līdzīgi renesanses laika glezniecības vecmeistaru radītajiem portretiem, arī P. Postaža gleznotā Mūza seko ar acīm tās aplūkotājam.

Izstādes kuratores Vinetas Skalbergas sagatavotajā anotācijā sacītais, ka abi ir lieliski portretisti un figurālās glezniecības žanra meistari, apstiprinās, baudot izstādē izvietotās gleznas. Autoru daiļrade apliecina tādu pašu perfekciju, kāda raksturīga renesanses laikmeta mākslinieku darbiem. Glezniecība ir viņu domas, aizraušanās, dzīve, darbs un dzīvesveids. Gluži kā renesanses laika mākslinieki, arī N. Brasliņš un P. Postažs daudz glezno savus tuvākos, draugus un kolēģus, arī pašportretus. Nereti viņu mākslas darbos dominē tādi paši aksesuāri un lietas kā itāliešu vai flāmu vecmeistaru bildēs.

N. Brasliņš zināms kā ideālā sievietes ķermeņa skaistuma cildinātājs, kura rokrakstā atpazīstams gan smalks zīmējums, gan vijīga plastika un ēteriska noskaņa. Viņam patīk attēlot irreālas madonnas un vispārinātu, lirisku daiļavu kailfigūru kompozīcijas.
 P. Postaža gleznotās figurālās kompozīcijas atspoguļo ikdienišķu ģimenes dzīves ritumu. N. Brasliņš tiecas reālos modeļus sintezēt vispārinātos tēlos, P. Postaža personāži ir vitāli, darbīgi, reizē harmoniski un gaiši.

Kategorijas

Kategorijas