BauskasDzive.lv ARHĪVS

Fotoizstādē iemūžina izzūdošas vērtības

Vilnis Auzāns

2016. gada 11. aprīlis 00:00

3
Fotoizstādē iemūžina izzūdošas vērtības

Lāpstas, dobes, nolīkuši, noguruši cilvēku stāvi ar smaidīgām sejām. To saskatījis un fotogrāfijās iemūžinājis tautas fotostudijas «Bauska» dalībnieks Māris Kreitenbergs. Bauskas kultūras centrā atklāta viņa izstāde «Mazdārziņu etīdes».

Vairāk nekā septiņdesmit attēlos skatāma galvenokārt padzīvojušu ļaužu rosīšanās mazdārziņos. No attēliem raugās smaidīgi, noguruši, apmierināti ļaudis, arī kāda pikta seja. Iemūžināta mazdārziņu vide no pavasara līdz pat pirmajiem agrās ziemas sniegiem. Pusrūsējošā ūdens spainī spoguļojas debesis, turpat līdzās guļ pavasarī pamodinātie zalkši. Izstādes atklāšanā piektdien, 8. aprīlī, apmeklētāji uzteica autora oriģinālo tēmas izvēli. Skatot fotogrāfijas, atzinību izpelnījās autora ilglaicīgi ieguldītais darbs, meklējot savdabīgo ierobežotā telpā – Bauskas pievārtē, pa pusei jau aizmirstajos Lepšu dārziņos.

«Ikviens cilvēks ir gleznas un romāna vērts, biogrāfija ir katrai zemes pēdai. Ik fotogrāfijai ir sava vēsture. Mans ieguvums, skatot šos attēlus, ir pārliecība, ka vēl mīlam saskarsmi ar zemi, sirdī esam dzejnieki, mākslinieki, dārznieki un sagādnieki. Katrā ogā, ķiplokā, kartupelī, ķirbī, kliņģerītes ziedā un floksī ir mūža rakstu izvagotu roku pieskārieni, labas domas, cerības, prieks, gandarījums un lepnums par savu varēšanu atrast kopīgu valodu ar dabu. Mani saistīja arī necilās mājiņas ar kārtīgu dēļu beņķi, saules balinātām sienām, dabiskai aiziešanai nolemtās un paēnu sniedzošās karstajās dienās, no lietus sargājošās,» iespaidus atklāj viena no pirmajām izstādes vērtētājām baušķeniece Aija Slavīte.

«Skatoties fotogrāfijās, atgriezos bērnībā. Atcerējos, ka savam tētim un mammai palīdzēju rušināties dārziņā. Daudzi izstādes apmeklētāji autoram varēs teikt paldies par šādu iespēju nokļūt viņiem tuvā senatnē,» atzinīgus vārdus fotogrāfam veltīja Bauskas kultūras centra direktore Ilva Vansoviča.

«Tā nu ir sanācis, ka, pašam īpaši negribot, esmu kļuvis par kāda izzūdoša sociālā fenomena iemūžinātāju. Mazdārziņi – tas ir tāds aizejošs dzīvesveids. Arvien retāk ceļā uz Lepšām satiekam cilvēkus, kas ar velosipēdu un mugursomu plecos no rīta dodas turp, bet vakarā, somu pilnu piekrāvuši ar gurķiem, sīpoliem vai āboliem, minas atpakaļ uz pilsētu. No fotogrāfijās redzamiem cilvēkiem zinu vismaz trīs, kas šogad vairs nedosies apstrādāt savu mazdārziņu,» ar nedaudz skumju noskaņu par izstādē skatāmajiem varoņiem teic fotogrāfiju autors Māris Kreitenbergs.