Dzīvību pilsētā uztur zirgu pajūgi un liellaivas

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2016. gada 11. aprīlis 00:00

999

Dzīvību pilsētā uztur zirgu pajūgi un liellaivas

Ap 1885. gadu, kad Latvijas teritorija bija cariskās Krievijas sastāvā, Bauskā bija 4000 – 5000 iedzīvotāju, galvenokārt ebreji, latvieši, vācieši, kā arī daži krievi, poļi un lietuvieši. Pilsētu apdzīvoja galvenokārt ebreji, tāpēc kāds zobgalis bija iemanījies Bausku nosaukt par Žīdaini. Ap 1890. gadu pilsēta bija izbūvēta tikai gar Mēmeles kreiso krastu, no Plosta tilta Rīgas ielas augšgalā līdz brāļu Hofšovicu dzirnavām Rūpniecības ielas lejasgalā. Satiksmi tolaik ietekmēja galvenokārt tirdzniecība, preču aprite.

Preču piegāde
Tirdzniecība un amatniecība bija vietējo ebreju rokās, viņiem piederēja manufaktūras, galantērijas un sīkpreču veikali. Ebreji strādāja par drēbniekiem, cepurniekiem un skārdniekiem, viņi saimniekoja arī pārtikas nozarē. Daži pārtikas un koloniālpreču veikali piederēja vāciešiem un latviešiem. Nozīmīga loma bija Bauskas tirgus laukumam (tag. Rātslaukums). Tirgus laukuma vidusēkas ar ieeju no abām pusēm sauca par «caurejamajām bodēm». Tur varēja iegādāties pogas, adatas, mežģīnes, kaklasaites un citas sīkpreces. Līdzās tirgus laukumam bija pa kādam apģērbu veikalam, tie lielākoties bija domāti sievietēm, par to liecināja izkārtnes ar uzrakstu «Dammen Confektion».

Visas preces, arī dzelzi, siļķes, petroleju un sāli, no Rīgas un Jelgavas piegādāja ar zirgiem, savukārt no Bauskas uz citurieni veda linus, linsēklas un miltus. Produkciju pārvadāja smagie važoņi jeb pajūgi. Mākslīgos mēslus ar liellaivām pa upi atveda līdz Bornsmindei (tag. Ziedoņi) un no turienes – ar zirgiem līdz Bauskai. Tādas liellaivas bija arī Lodinga alus darītavai, ar tām uz Jelgavu transportēja alu. Tā kā upē bija ļoti daudz lielu akmeņu un sēkļu, reizēm liellaivas tika bojātas un preces samirka.

Pārcelšanās – par maksu
Laucinieki, kuri brauca no Rīgas puses, Mēmeli šķērsoja pa peldošo Plosta tiltu. Līdz 19. gadsimta beigām Bauskā cita tilta nebija. Pilsētas senākais tilts, kas atradās Sudmalu ielas (tag. Rīgas iela) galā, uzcelts 1874. gadā. Pavasaros, kad bija liels ūdens un pludināja kokus, tiltu noņēma, cilvēkus un kravas tajā laikā pārcēla ar prāmi. Par tilta un prāmja lietošanu bija jāmaksā, pajūgiem ar ādas apdari tarifs bijis augstāks.

Tagadējā Mēmeles tilta vietā bija laipas kājāmgājējiem, par to lietošanu katrai personai nācās maksāt puskapeiku. Tolaik kapeikai bija liela vērtība – 400 gramu rudzu maizes maksāja divas kapeikas. Nabadzīgākie upi pārbrida sēklī lejpus lejasdzirnavu aizsprosta, ziemās gāja pāri ledum. Mēmeles tiltu uzbūvēja Pirmā pasaules kara laikā, ap 1916. gadu, kad Bausku bija okupējis vācu karaspēks.

Laucinieki no Lietuvas puses vasarās Mūsu šķērsoja pa sēkli, bet liela ūdens laikā cēlās tai pāri ar prāmi, par to iekasēja maksu.

Atklāj tiltu pār Mūsu
Kurzemes guberņas valde 1886. gadā nolēma pār Mūsu celt tiltu. Tiltu solīja uztaisīt uzņēmējs Blūmfelds, taču viņš ar šo būvi «iekri-
ta» un bankrotēja. 1888. gada vasarā tilts bija gatavs, uz tā atklāšanu ieradās Kurzemes gubernators Dmitrijs Sipjagins, vēlākais cara valdības iekšlietu ministrs, ko kāds revolucionārs Balmasjovs ar pistoles šāvienu 1902. gadā nogalināja. Bauskas pilsētas valdes un sabiedrisko iestāžu amatpersonu sagaidīts, gubernators pa Jelgavas–Rundāles ceļu piebrauca kreisajam krastam, pārgrieza lenti un nodeva tiltu iedzīvotāju bezmaksas lietošanā. Pilsētas pusē augsto amatpersonu ar pavadoņiem sagaidīja Bauskas uzņēmēju glaunās ekipāžas, kas viesus pavadīja uz goda mielastu.

Būvējot tiltu, tika norakti māla pauguri pilsētas pusē, ierīkots ceļš ar liepu aleju virzienā uz Rūpniecības ielu (tag. Brīvības bulvāris). Šajā teritorijā bijis paviljons, vasarā tur darbojusies bufete. Pilsētas pusē uzcelta arī sarga mājiņa (redzams foto ar skatu uz Mūsas tiltu). Par tilta uzraugu iecelts Bauskā diezgan populārs cilvēks Mincs – vietējā teātra dekorāciju uzstādītājs, kam bijuši uzdevumi arī pirtī. Mincs vērīgi sekojis, lai braucēji nesabojā tilta koka grīdu. Abos galos bijusi tāfele ar uzrakstu «Soļiem braukt, nesmēķēt un uz vallēm nekāpt!». Valles bija krastu balstu slīpie uzbērumi, kur tagad ir kāpnītes. Atklājot tiltu, satiksme ar pilsētu tika stipri atvieglota, jo iepriekš tirgus dienās pie prāmja bija liela drūzmēšanās.

Ar kuģīti un diližansu
Pasažieru satiksmi ar Bausku vasarās nodrošināja kuģītis, kas kursēja no Emburgas līdz Jelgavai. Liela ūdens laikā kuģītis brauca tikai līdz Mežotnei. Arī ziemā uz Jelgavu varēja tikt pa Lielupi, ar diližansu braucot uz slēpēm. Diližansā, lielā būdā, kurai aizjūgti četri zirgi, varēja sasēsties astoņi līdz desmit pasažieri.

Kuģīša un diližansa satiksmi līdz Emburgas piestātnei uzturēja brāļi Baldovani, Judelovics un Jākabsons. Darbojās arī zirgu pasts, ko uzturēja pilsētas galva Bekmanis, kuram piederēja grāmatu un rakstāmlietu veikals.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvību pilsētā uztur zirgu pajūgi un liellaivas

Kategorijas