BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvojot tver katru mirkli

Inese Sprance

2016. gada 8. aprīlis 00:00

1546
Dzīvojot tver katru mirkli

Varam lepoties ar kuplām, saliedētām, latviskām ģimenēm, kas reizēm ar smaidu paveic šķietami neiespējamo. Tāda ir arī Straumaņu ģimene Bauskā – dzīvespriecīgi, aktīvi, mīloši un strādīgi. Māris un Antra Straumaņi audzina divus dēliņus – Markusu un Ralfu Rūdi, gādā par suņu meiteni Gretu un bruņurupuci Rokiju.

Mīlestība no pirmā acu skatiena
Māris un Antra Straumaņi iepazinušies pavisam nejauši, kā paši saka: «Mīlestība no pirmā acu skatiena.» Kad nu «dzirkstele» sajusta, daudz nedomājot, abi kopīgi nolēmuši, ka jāstiprina dzīves ceļš, mijot gredzenus. Un tā Zvaigžņu dienā tika svinētas kāzas. Tagad abi smej: «Nemanot ir paskrējuši desmit gadi, šogad nosvinējām rožu kāzu jubileju.» Antra ir sociālā rehabilitētāja vispārējā tipa pansionātā «Derpele». Savukārt brīvajā laikā, kad vien iespējams, netiek aizmirsta makšķerēšana, kas ir viens no mīļākajiem hobijiem. Māris 12 gadu nostrādājis Latvijas armijā, taču tagad spēcīgās rokas palīdz tēvam zemnieku saimniecībā «Cīrulīši». Ģimenes dzīves moto – «dzīvo šodienai un baudi katru mirkli!»

Mazie žiperi
Dzīvi bagātāku dara abas mazās atvasītes – Markuss, kurš nu jau mācās Bauskas sākumskolas 3. klasē, un Ralfs Rūdis, kurš septembrī sāks pirmklasnieka gaitas. Abi pēc raksturiem ir ļoti atšķirīgi. Markusam piemītot lielāka nopietnība, savukārt Rūdis apveltīts ar lielu humora izjūtu un fantāziju.

Ar dēliem kā teicienā – ābols no ābeles tālu nekrīt. Tāpat kā tētim, arī dēliem tuvs un mīļš ir sports. Markuss brīvajā laikā aizraujas ar florbola spēli un brīvo cīņu, savukārt Rūdi saista lego pulciņš. Abiem patīk asas izjūtas, kuras gūst braucienos ar kvadraciklu un arī ar motociklu. Markuss par kvadracikla šoferi kļuvis jau trīs gados un ir «īsts džekiņš». Kā katram pieaugušajam ir savi dzīves plāni, mērķi, tā arī bērniem, jo īpaši bērnudārza vecumā. Markuss savu tālāko darbību definējis īsi un skaidri: «Beigšu visas skolas un strādāšu par policijas šefu!» Rūdis patlaban vēl pieticīgs, paudis vēlmi kļūt par «ceļa remontnieku». Būtu labi, ja šie puiku sapņi nepagaistu, jo Latvijā tiešām šādu speciālistu trūkst.

Bagāti ar «mimijām»
Katrs mazbērns var būt laimīgs, ja viņam ir savas omes un opji, vecmāmiņa un vectētiņš, kā nu kurš tos dēvē. No vecvecākiem parasti izstaro mīļums, gādība, kaut kas vienreizīgs, neatkārtojams. «Mums ir visfantastiskākās omes un opji pasaulē,» atzīst Antra un Māris. Tie ir cilvēki, kas it visā ļoti daudz palīdz un atbalsta. Kā jau vecvecākiem raksturīgs, tie mēdz mazbērnus palutināt, tāpēc ciemošanās pie viņiem vienmēr ir gaidīta.

Markuss un Rūdis stāsta: «Mums ir trīs omes – Bauskas mimijs, lauku mimijs un Ozolaines mimijs.» Kāpēc trīs? Izrādās, Ozolainē dzīvo Antras māsas vīra mamma, kura ir tik ļoti iemīļota, ka arī izpelnījusies «mimija» statusu. Bauskas «mimijs» – Antras mamma – dzīvo blakusmājā. Viņa tiek bieži apciemota. Un kāds tur brīnums, jo katru reizi tiek palasītas grāmatas, pakasītas muguriņas un atļauts kārtīgi jandalēties. Tāpēc visai bieži izskan lūgums – «gribam pie mimija». Netiek aizmirsts arī lauku «mimijs», jo īpaši vasarās, – šī vecmāmiņa dzīvo desmit kilometru no Bauskas – «Cīruļos», kur esot tik fantastiski un vārdiem neaprakstāmi skaisti.

Tradīcijas, kas vieno
Neiztikt bez ģimenes tradīcijām, kuras nezūd: «Cenšamies ievērot un svinēt visus svētkus un pieturēties pie tradīcijām. Tādās reizēs vienmēr ir padomāts par svētku maltīti, kuru ieturam visi kopā, par dažādām aktivitātēm.» Antrai un Mārim dzīve dāvinājusi brāļus un māsas, kuriem arī jau savas ģimenes ar mazajiem. Par bagātu radu pulciņu nu galīgi nevar sūdzēties. Svētku reizēs visi satiekas, lai atkal uz brīdi pabūtu kopā. Visbiežāk kopā sanākšanas notiekot «Cīruļos», upes krastā pie dabas krūts, prom no pilsētas steigas. Vasarās daudz prieka sagādājot braucieni ar laivām.

«Jāņos laižam plostu pa Mēmeli, lecam pār ugunskuru. Ziemassvētkos rotājam svētku eglīti ārā pie pirtiņas, vārām aveņu «kaulu» tēju uz ugunskura, laukiem apkārt tiek vilkts bluķis, dziedot Ziemassvētku dziesmas un skaitot ticējumus, pēc tam to sadedzinot. Un tad nāk Ziemassvētku vecītis, kurš atnesis dāvanas un salicis zem eglītes. Par to bērniem vienmēr ir jautājums – pa kuru laiku viņš paspēja sagādāt dāvanas?» stāsta Straumaņu pāris.

Markuss un Rūdis var lepoties ar septiņiem brālēniem un astoņām māsīcām. Bērnu ballītēs bez jautrības neiztikt, jo tajās satiekas visi, kā smej Antra: «Kopā sanāk kā viena vesela skolas klase, tad mājai jumts ceļas nost, jo tiek dota vaļa fantāzijai un trakulībām.» Bērni ir ieviesuši savu tradīciju, kura latviešiem īsti nav pieņemama, tie ir Helovīni. Šajā vakarā Markuss un Rūdis satiekas ar saviem brālēniem un māsīcām un dodas apgaitā pa tuvākajām mājām.

Vaļasprieki
Māris brīvo laiku piepilda ar sportu un mūziku. Viņš ir pabeidzis mūzikas skolā klavierspēles klasi, pašmācībā  ir iemācījies spēlēt ģitāru. Pirmais vislielākais pārsteigums Antrai bijis māmiņdienas rītā, par ko viņa stāsta: «Atveru acis un redzu – stāv pie gultas visi mani trīs vīrieši un apsveic mani svētkos ar dziesmu «Māmiņai» ģitāras pavadījumā.» Ziemā Māris cītīgi spēlējot gandrīz katru vakaru, bet ar pavasara sākšanos tam laika vairs tikpat kā neatliek, sākas lauku darbi un tad skrien kā vāvere ritenī.

Antras aizraušanās pašlaik ir nūjošana, esot pasakaini labi, ka varot patīkamo apvienot ar lietderīgo. Viņa stāsta: «Nūjojot svaigā gaisā baudu dabu, klausos putnu čivināšanā un vēroju, kā mostas pavasaris, turklāt izkustos fiziskās aktivitātēs. Rudenī dabu dodos baudīt uz mežu – sēņojot. Sēņot patīk visai mūsu ģimenei, bet vislielākais sēņotājs mums ir Markuss, viņš ir gatavs ziedot savas brīvdienas un celties agri no rīta, lai dotos kopā ar omi uz mežu. Pēc tam top gardas vakariņas.»

Pašlaik ģimenē tiek īstenots Rūda plāniņš – pēc viņa pasūtījuma Māris ceļ guļbūves namiņu vai būdiņu, kā Rūdis to sauc, kāds būs rezultāts – to manīs vasaras beigās. «Šāda būvniecība arī ir viens no vīra pašmācībā apgūstamajiem vaļaspriekiem, viņš man tāds gudrs, prātīgs un mīļš,» stāstu par ģimeni beidz Antra Straumane.