Krāj atmiņas un skaistākos mirkļus

2016. gada 8. aprīlis 00:00

161

60 gadu jubileju svin Rita Konošonoka Iecavā.

Rita Konošonoka piedzīvojusi ne mazums skumju brīžu, bet viņa ne mirkli nezaudē prieku un no dzīves prieku smeļ saujām. Viņa ir aizrautīga fotogrāfe, divu dēlu mamma un ar lielisku humora izjūtu apveltīta sieviete.

Raud puķu lauka dēļ
Jubilāre dzimusi represēto ģimenē Sibīrijā, bet jau ļoti ātri izdevies atgriezties Latvijā. Tēvs Mārtiņš Martiņenko tika izsūtīts, Krievijā viņš iepazinās ar Ritas mammu Tatjanu. Pēc atgriešanās Latvijā Rita jaunības gados bieži apciemojusi radiniekus Sibīrijā. «Tur cilvēki ir laipni un jauki, izpalīdzīgi un strādīgi. Kaut ļaudis paši cieta badu, viņi neatteica un vienmēr dalījās. Kartupeļu talkas ir vesels notikums. Kaimiņi cits citam palīdz. Sāk ar vienas mājas dārziņu, un tā turpina, kamēr raža novākta visam ciemam,» par sibīriešiem stāsta iecavniece.

Atgriezusies ģimene dzīvoja Limbažos, Bauskā un tikai tad Iecavā. Ritai ļoti patikusi Bauska. «Kad bija jāpārvācas uz Iecavu, es, maza būdama, raudāju. Mēs dzīvojām tur, kur tagad ir pilsētas stadions. Agrāk tur bija skaists puķu lauks. Es raudāju un kliedzu, ka Iecavā tāda noteikti nav, tāpēc es negribēju pārvākties,» atceras jubilāre. Tomēr Iecavā viņai ļoti iepaticies. Rita mācījusies Iecavas vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījusies deju, tūrisma un sporta pulciņos. Tolaik «bastojusi» autoapmācības stundas. «Kam mums, meitenēm, zināt karburatora uzbūvi?!» smejot stundu kavēšanas iemeslu atklāj Rita.

Patīk fotografēt
Pēc vidusskolas absolvēšanas Ritai par hobiju kļuva sarakstīšanās ar poļiem. Viņai patika izzināt tur dzīvojošo cilvēku ikdienu, ieradumus. Lai arī iecavniece vēlējās kļūt par pārtikas tehnoloģi, viņa nolēma sekot savai intuīcijai un Rīgas 34. tehnikumā izmācījās par fotogrāfi. Šajā arodā nostrādāti piecpadsmit gadi.

«Man tik ļoti patika un vēl joprojām patīk fotografēt. Es bildēju cilvēkus – svētkos, kāzās, jubilejās, bērēs un citos pasākumos. Mani aizrāva fotogrāfijas attīstīšanas process – no nekā es burtiski uzbūru attēlu. Darbs laboratorijā bija noslēpumains, vismaz man tā šķita,» savos iespaidos par fotografēšanu dalās Rita. Pēc ilgāka pārtraukuma viņa ir atsākusi bildēt. «Ir pagājis krietns laiciņš, kopš tā nopietni pēdējo reizi fotografēju. Tagad jūtu, ka manī mostas vēlme atsākt šo nodarbi. Priekš sevis, savai baudai,» teic Rita.

Jubilāre pašlaik strādā Iecavā, būvmateriālu veikalā «Florentina». Viņa slavē priekšniecību un kolēģus. «Darba devējs mums organizē dažādus svētku un saliedēšanās pasākumus. Kolektīvs ir fantastisks. Ir patīkami iet uz darbu. Ar kolēģiem jāveido labas attiecības, jo mēs kopā pavadām lielāko daļu dienas. Daudz darbinieku ir mana vecuma, bet ir arī jauni puikas. Ar viņiem nav garlaicīgi. Mēs atrodam kopīgu valodu. Es pastāstu piedzīvojumus no savas dzīves, viņi no savas, piemēram, pirms kādas sarunas ar kolēģi es nemaz nenojautu, cik plaša profila nodarbošanās ir makšķerēšana. Kas tik tur nav jāzina, ārprāts!» smaidot noteic iecavniece.

Pa dzīvi ar humoru
Ritas Konošonokas dēli Roberts un Jānis nosolījušies, ka mammai jubilejā uzdāvinās kādu modernu, jaudīgu fotoaparātu. Savus puikas viņa slavē: «Mums ir lieliskas attiecības. Viņi mani bieži apciemo, un tad mēs dodamies pastaigās vai ejam pusdienās vai vakariņās. Viņi man neļauj novecot. Nereti kopā dodamies izbraucienos pa Latviju.» Arī jubilāres draugs ir lielisks ceļojumu biedrs. Dēli abiem sagādājuši jauku pārsteigumu – braucienu uz Stokholmu ar prāmi.

Ritai tuva ir daba, patīk sēņot, aizrāvusies arīdzan ar floristiku. Piemājas dārziņā relaksējas pēc darba.

Jubilāre jūtas lieliski. «Iekšējās pasaules izjūtas nav mainījušās. Esmu tāda, kāda biju pirms daudziem gadiem. Sirds arī tāda pati, tikai tas spoguļa attēls kļuvis citādāks. Dzīvē ir gājis visādi, bet es sevī glabāju tikai to labāko, tās skaistākās atmiņas un mirkļus. Rokas nekad nenolaižu, nekad nepadodos. Humors ir mans labākais draugs – tā ir vieglāk dzīvot,» teic Rita, kuras dzīves moto ir mātes Terēzes sacītais: «Ja lielus darbus paveikt nevaram, tad jādara daudzi mazie darbiņi ar mīlestību.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Krāj atmiņas un skaistākos mirkļus

Kategorijas