Komentāri: mūsu drošība

Terorakti Parīzē, citviet pasulē, un pirms neilga laika – Briselē. Cik droši varam justies Latvijā, kā tas mūs ietekmē, kā mums izturēties un rīkoties?
Nabadzība mūs pasargā
IVETA GRIGULE, Eiropas Parlamenta deputāte Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā:
Latvijā pašlaik cilvēki var justies pilnīgi droši. Mūsu laime ir mūsu nelaimē – «palīdz» tas, ka esam trešā nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts. Mūsu vājā ekonomika, arī mūsu klimats šiem cilvēkiem, kurus saucam par bēgļiem, nav tīkams. Nepiekrītu pieņēmumam, ka nākotnē bēgļu plūsma varētu virzīties caur Baltijas valstīm uz Rietumeiropu. Šajā ceļā ir bēgļiem netīkama bufervalsts – Polija. Arī Lietuvā iekļūt no dienvidiem ir ļoti apgrūtinoši. Tādēļ pagaidām varam justies droši. Protams, atsevišķus ekscesus neviens nevar izslēgt, taču par iespējamo terorisma vilni, kas varētu velties mums pāri, runāt nevajadzētu.
Latvijā pašlaik nav aktuāls jautājums par robežu slēgšanu, te es domāju ES valstu iekšējās robežas. Turklāt uz robežas ar Lietuvu robežsardzes infrastruktūra saglabājusies. Ja tiešām būs tāda nepieciešamība – robežkontroles atjaunošanai daudz laika nevajadzēs. Savukārt no ziemeļiem bēgļus nav ko gaidīt. Ieguldīt finansējumu ES ārējās robežas nostiprināšanā gan ir atbalstāma lieta.
Ierastajā ritmā
Lidkompānijas stjuarte, kādreizējā baušķeniece:
Terorakta dienā – 22. martā – strādāju reisā no Rīgas uz Briseli. Aviopasažierus tad gan vienoja bailes un lielākā daļa izvēlējās atgriezties Rīgā. Viņi bija laimīgākie cilvēki, kad lidmašīna bija veiksmīgi piezemējusies Rīgas lidostā.
Apkalpei konkrētie terorakti neko būtiski nav mainījuši. Ierastā dzīve rit tālāk, arī lidojumi nav apturēti (vien Brisele «iesaldēta»). Eiropas metropolēs ir paaugstināts drošības līmenis, pārbaudes. Taču, kā jau minēju iepriekš, apkalpei viss bez izmaiņām.
Izvēloties stjuartes profesiju, man bija jārēķinās, ka strādāšu riska grupā gan veselības, gan drošības ziņā. Tālab arī pēc piedzīvotā un pārdzīvotā turpinu strādāt tāpat kā iepriekš. Īsi pēc Briseles notikumiem pasažieri bija piesardzīgāki, daudz iztirzāja šo tematu gan publiski, gan privāti. Tagad lidojumos par šo gadījumu vairs nerunā. Cilvēkiem emocijas ātri noplok, jo galu galā jādzīvo tālāk. Terora īstenotāju mērķis ir iedzīt bailes, iesēt paniku, taču mūsdienu pasaulē, šķiet, to tik vienkārši nevar izdarīt. Cilvēki apzinās riskus, bet ne jau tāpēc paliks aiz slēgtām durvīm.
Civilās aizsardzības plāni
Vadims Kuzmičs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas komandieris:
Visu novadu pašvaldībās ir detalizēti izstrādāti civilās aizsardzības plāni. Tajos noteiktas atbildīgās personas, tostarp katrā novadā atbildīgo vidū ir arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti. Bauskas un Rundāles novadā tas esmu es, Vecumniekos – Māris Plēsnieks, Iecavā tas tiks uzticēts posteņa komandierim Aleksandram Ivanovam.
Pašvaldībās apstiprinātajos civilās aizsardzības plānos atsevišķa nodaļa veltīta dienestu darbībai, ja notikušas sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konflikti. Drošības policija valstī pastāvīgi uzrauga šo draudu iespējamību. Atbildīgajiem dienestiem, tostarp mums, mediķiem, policistiem, kā arī sociālajiem darbiniekiem, ir stingri noteikti uzdevumi, laiks, kādā dotās komandas ir jāizpilda. Iedzīvotājus par iespējamiem terora draudiem informēs civilās aizsardzības komisijas pārstāvji. No viņiem, kā arī citu drošības dienestu atbildīgajiem speciālistiem iedzīvotāji saņems jau konkrētus norādījumus, kā rīkoties.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»