Terorakti ir atmodinājuši deputātus

2016. gada 8. aprīlis 00:00

180

Eiropas Savienības ilgus gadus īstenotā migrācijas politika nonākusi strupceļā. Tāpat par izgāzušos daudzi uzskata īstenotās multikulturālisma idejas un integrācijas politiku.

Kārtējais pamatojums šādiem apgalvojumiem ir martā Briselē notikušie terora akti. Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas birojs Latvijā aprīļa sākumā uzaicināja reģionālo laikrakstu žurnālistus, piedāvājot viņiem uzklausīt EP deputātu viedokļus. Uz sarunu bija ieradušies Eiropas Tautas partijas grupā strādājošie Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, Iveta Grigule, kura pārstāv Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu. Neklātienē viedokli pauda Andrejs Mamikins, kurš Briselē strādā Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā.

Klātesošie atzina, ka Briseles lidostā un metro notikušie sprādzieni pirmajā brīdī radīja šoku. Taču pēcāk daudzos tas pat vairojis apziņu strādāt daudz intensīvāk, radošāk. Nedrīkst teroristiem radīt iespaidu, ka Eiropas pilsoņi, tostarp deputāti, ir nobijušies. «Tas, protams, skan diezgan skarbi, bet ir cerība, ka Briselē notikušie terorakti būs atmodinājuši Eiropas Parlamenta deputātus. Es ceru uz ātrāku, konstruktīvāku rīcību, rosinot drošības spēku sadarbību, īpaši starp Beļģijas un Francijas attiecīgajiem dienestiem,» tā sacīja K. Kariņš.

Kopīgas datubāzes
Deputāte S. Kalniete aicināja vispirms apzināties, kas ir teroraktu īstenotāji: «Tie galvenokārt ir Eiropā dzimuši un auguši jauni cilvēki, kuriem vairumam kabatā ir Beļģijas, Francijas pilsoņa pase. Taču vienā brīdī viņi ir nonākuši mūsu sabiedrībai pretējā pusē, viņi psiholoģiski sagatavoti par teroristiem. Pētījumi liecina, ka iebraucēju pirmajā paaudzē šādas personas neveidojas. Teroraktu īstenotāji daudzviet ir jau otrās trešās paaudzes pilsoņi.»

Šis deputātes teiktais varētu būt kā neliels mierinājums Latvijas iedzīvotājiem, jo bažas par šādu cilvēku esamību pie mums nepastāv. «Protams, imigrantu vidū iespējami daudzi teroristi,» secina S. Kalniete, «problēma, kā viņus atpazīt. Viens no paņēmieniem ir izveidot ES kopīgu datubāzi. Tostarp jāpanāk vienotas pirkstu nospiedumu datubāzes izveide. Steidzami jādomā arī par vienota ES izlūkošanas dienesta dibināšanu. Pašlaik esošās struktūras ar šiem darbiem nespēj tikt galā. Ja šīs lietas būtu ieviestas jau agrāk, ir liela varbūtība, ka Briseles sprādzienu īstenotāji tiktu aizturēti jau labu laiku pirms viņu pastrādātajiem noziegumiem.»

Bez armijas neiztikt
Eiropas valstu likumdošanā jāizmaina daudz iekšējo dokumentu, piemēram, ES armiju ir aizliegts vērst pret vietējiem, mierīgajiem iedzīvotājiem. Savukārt Eiropas policistiem ir nepietiekama pieredze cīņā ar lielām, agresīvām demonstrācijām, plašiem nemieriem. Sabiedrības apdraudējums dažviet Eiropā ir tik augsts, ka kārtības un miera nodrošināšanai bez armijas klātbūtnes neiztikt.

S. Kalniete atzina, ka daudzi Eiropas jaunie musulmaņi joprojām nonāk spēcīgā radikālās ideoloģijas izplatītāju ietekmē: «Te ir vēl viena ļoti liela problēma. Kamēr ar šo terorisma ideoloģiju netiks galā paši islāmticīgie, kamēr viņi paši pietiekami stingri nenosodīs terorismu, cīnīties pret to būs diezgan bezcerīgi.»

Ugunsloks
Tomēr atbildīgie politiķi rokas nolaist nedomā. Turpinās intensīvs darbs, izstrādājot papildinājumus ES ārējās un drošības politikas stratēģijai. Līdz šim ES ideoloģija bija balstīta nosacījumā, ka apkārt mums ir draugu loks. «Tagad mēs nerunājam par draugu loku, bet par ugunsloku, kas mūs ielenc. Un cīņā ar to mums ir gandrīz vai tikai viens ierocis – mūsu diplomātijas spējas. Tas ir vienīgais ceļš, kā noregulēt militāros un politiskos konfliktus,» konstatē S. Kalniete.

Parlamentāriete arī uzsver, cik būtiski ir spēt uzturēt stabilitāti ES kaimiņu teritorijās. «Lai to nodrošinātu, mums pašiem jābūt pietiekami stipriem, jo tikai tādā gadījumā ar mums rēķināsies, ticēs tam, ko Eiropas institūcijas sola. Eiropai ir jādod savs ieguldījums spēcīgas pasaules kārtības, kas noteikta starptautiskajos līgumos, nostiprināšanā. Tas vistiešākajā mērā ir svarīgi arī Latvijai,» pārliecināta S. Kalniete.

Deputāte uzsver nepieciešamību nežēlot naudu militāro spēju paaugstināšanai. Maigā politika, diplomātija, kādu līdz šim piekopusi ES, spēs savu panākt tikai tad, ja aiz tās būs stipra un spēcīga vara. Arī par šiem izaicinājumiem ir runāts jaunajā ārējās un drošības politikas stratēģijā.

Teroristi nelido
Eiropas parlamentārieši pauda viedokli par vienota lidojumu pasažieru datu reģistra izveidi. K. Kariņš pārliecināts, ka drošības dienestiem ir jābūt pieejai visu lidojušo personu datubāzēm. Ir jābūt operatīvi iegūstamai informācijai ne tikai par personām, kas dodas ārpus ES robežām, bet arī veic lidojumus ES iekšienē. «Kad personai jau ir mugurā ar sprāgstvielām piepildīta veste, tad bieži vien ir par vēlu kaut ko darīt. Ir jāstrādā un jāveic viss nepieciešamais, lai šādus cilvēkus konstatētu daudz agrāk. Tādēļ mums ir jāspēj samērot prasības par privātuma neaizskaramību un cīņu ar noziedzību, kā arī rūpes par kolektīvo drošību,» secina K. Kariņš.

Deputāte I. Grigule šādam uzstādījumam nepiekrīt: «Teroristi ar lidmašīnām nelido, tādēļ pasažieru datu reģistrs neko nespēs izķert. Viņi pārvietojas ar zagtām vai īrētām automašīnām. Ir vajadzīgas vien pāris stundas, lai šie noziedznieki pamestu valsti, kurā viņi ir kaut ko sastrādājuši. Kamēr ES valstu robežas nebūs ciet, uz nopietniem iekšējās drošības uzlabojumiem nav ko cerēt.» Vienlaikus viņa gan atzīst, ka pašlaik Eiropas politiķi nav gatavi tik radikālai rīcībai. Parlamentā varbūt divas piektdaļas deputātu par to spētu nobalsot, bet tas ir nepietiekami.

Tā būtu katastrofa
I. Grigules cerība ir dalībvalstu iedzīvotāji. Sabiedrības noskaņojums nemitīgi mainās. Arvien vairāk cilvēku, tostarp ES pilsoņu, tātad reālu balsotāju, saprot, ka nepieciešama radikāla rīcība savas drošības garantēšanai. «Turpinot «koķetēšanu» ar Turciju, kura tagad ES izvirza arvien jaunas un jaunas prasības, mēs varam nonākt arī līdz bezvīzu režīmam ar šo valsti. Ja tas tiešām tā notiks, Eiropai tā būs katastrofa,» saka I. Grigule. Viņa pārliecināta, ka pašlaik Eiropā ienākošo imigrantu vidū labi ja desmit procentu ir tādi, kas tiešām bēg no kara šausmām savā valstī. Vairākums ir ekonomiskie migranti, tostarp arī īpaši apmācīti teroristi.

Parlamenta deputāte pārliecināta, ka migranti ES diezin vai ieradīsies, šķērsojot Baltijas valstu austrumu robežas. Viņi joprojām meklēs ceļus, kā nonākt pārtikušajās Rietumeiropas valstīs no dienvidiem. Deputāte S. Kalniete tomēr iebilst, ka Balkānu ceļš tagad tiek stingri kontrolēts: «Paredzams, ka tiks stiprināta arī Itālijas robeža. Tad migranti meklēs ceļu uz Eiropu caur Ukrainu. Un kur pēc tam?» vaicā deputāte.

Slogs valsts budžetam
S. Kalniete pārliecināta, ka Krievija vēl vairāk nekā līdz šim centīsies destabilizēt situāciju ES. To viņa darīs, visdažādākajos veidos veicinot migrantu iekļūšanu ES. Tādēļ par to jādomā arī Latvijas valdībai. «Bēgļu krīze – tas ir arī slogs Latvijas budžetam, bet nav cita varianta. Mums jāiegulda nauda savas valsts ārējās robežas, kā arī militārās jomas stiprināšanā. Protams, politiķu uzdevums ir šos darbus nodrošināt, strādājot kopā ar ES institūcijām, tostarp finansējuma piesaistē,» uzskata S. Kalniete.

Arī deputāts K. Kariņš pārliecināts, ka līdzekļi nav jātaupa Latvijas, kas ir arī ES ārējā robeža, nostiprināšanai. Taču viņš kategoriski iebilst pret iekšējo robežu slēgšanu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. «Slēgt ES valstu iekšējās robežas – tas būtu smags trieciens Latvijas ekonomikai. Pašlaik ļoti daudz mūsu uzņēmēju tiktāl attīstījušies, ka spēj savu produkciju brīvi realizēt ES tirgū. Jebkuri ierobežojumi brīvai cilvēku kustībai uzreiz ietekmēs preču kustību. Rindas, papildu formalitātes – tie visi būs izdevumi, kas gulsies uz uzņēmēju pleciem. Un mūsu produkcijas konkurētspēja atkal samazināsies,» strikts ir K. Kariņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Terorakti ir atmodinājuši deputātus

Kategorijas