Diskutē par iespējām sabiedrībai ietekmēt ES likumdošanu
Iespēju apjaust Eiropas Savienības likumdošanas mehānismus 14. novembrī līdz ar citiem Rīgā rīkotās Eiropas pilsoņu apspriedes dalībniekiem atzinīgi novērtēja arī baušķenieki Arnis Bērziņš un Guntis Ķikurs.Galvenais dienas kārtības jautājums bija diskusija par iedzīvotāju iespējām iesaistīties ES lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā. «Mūsu darba grupai tieši bija uzdevums izspriest, kurā lēmuma tapšanas stadijā jāiesaistās sabiedrībai. Pēc ilgām diskusijām vienojāmies, ka vislietderīgāk to būtu darīt jau lēmumprojekta izstrādes sākumā,» tādi ir informācijas tehnoloģiju speciālista G. Ķikura secinājumi.Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka atzīst, ka dažās ES valstīs iedzīvotāju līdzdalība institucionālo lēmumu izstrādē ir ļoti izvērsta. Par to varētu domāt arī Latvijā, ir tikai jāatrisina viena svarīga lieta – valodu problēma. Lai varētu iesaistīties diskusijā, labi jāzina, piemēram, angļu valoda. «Tieši tāpēc ir svarīgi rīkot šādas lokālas Eiropas pilsoņu apspriedes. Arī tajās dzimst daudz vērtīgu, noderīgu atziņu,» secina I. Kažoka.Pēc apspriedes Rīgā tiks sagatavots ziņojums, ko nākamā gada februārī pieci Latvijas pārstāvji prezentēs Briselē. Rīgas apspriedes vadītāja, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, Bauskas 1. vidusskolas absolvente Rasma Pīpiķe, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka ir patīkami pārsteigta par dalībnieku ieinteresētību, arī izpratni par politiskajiem procesiem: «Bija izdevies sapulcināt zinošus cilvēkus, kuri atšķirībā no daudziem citiem ne tikai kritizē un noliedz ES likumdošanas iniciatīvas, bet mēģina tās izprast, iesaistīties konstruktīvās diskusijās.»Baušķenieks autoskolas instruktors Arnis Bērziņš vērtēja, ka diena Rīgā pavadīta saturīgi: «Interesanti bija tikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Man pašam tas deva daudz lielāku izpratni par politikas procesiem Eiropas Parlamentā, par iespējām sabiedrībai tos ietekmēt.»Eiropas pilsoņu apspriedē Rīgā nejaušā atlasē bija ielūgti 50 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Viņi pārstāvēja dažādas vecuma grupas un profesijas. Šādas diskusijas notika četrās ES dalībvalstīs: Bulgārijā, Latvijā, Ungārijā un Vācijā. 2010. gada februārī dalībnieki no katras nacionālās dalībvalsts apspriedīs kopīgos priekšlikumus ar lēmumu pieņēmējiem Briselē.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»