Ļauties Dieva bezgalīgajai mīlestībai

2016. gada 24. marts 00:00

302

Ar luterāņu mācītāju Kristu Kalniņu «Bauskas Dzīve» šonedēļ tikās Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. Tās draudzes locekļi ir arī vairāki jauni baušķenieki, kuri tagad dzīvo un studē Rīgā.

Rīt, Lielajā piektdienā, Krists Kalniņš piedalīsies ikgadējā ekumeniskajā «Krusta ceļa» gājienā, kurā iesaistās Latvijas visu kristīgo draudžu arhibīskapi, bīskapi un garīdznieki.

Sarunas temats ar mācītāju ir Kristus nāve pie krusta un augšāmcelšanās.

Labi apzinos, ka Lieldienas ir kristietības centrālais notikums, bet kāpēc ir tik grūti augšāmcelšanās vēsti uztvert? Ziemassvētki, kad svinam Kristus piedzimšanu, ir daudz labāk saprotami. Tāpat arī Vasarsvētki, pieminot Svētā Gara nolaišanos pār Kristus mācekļiem.
– Uztveri apgrūtina vairāki aspekti. Pirmkārt, ir grūti saprast, ka kādam ir bijis jāmirst par cilvēku grēkiem. Mums nepatīk domāt par grēku, par to, ka mūsu aplamas izvēles, nepareizi lēmumi, lepnība, pārgalvība izraisa sāpes citu cilvēku dzīvē.

Minēšu vēl vienu aspektu, kas cilvēkos rada neizpratni: kā gan iespējams, ka Kristus – Dieva dēls – ir samaksājis par mūsu grēkiem, upurējot savu dzīvību? Tā ir tēma, ko cilvēka prāts nespēj aptvert. Man kā mācītājam, domājot par Kristus krusta ciešanām, joprojām ir izjūta, ka varu šim noslēpumam tuvoties tikai ar lielu distanci. Ja ielūkojos savā kristīga cilvēka pieredzē, man ļoti svarīgi ir tas, ka Kristus krusta noslēpums ir atslēga manām attiecībām ar Dievu.

Kad un kur jūs sākāt veidot apzinātas attiecības ar Dievu?
– Esmu audzis padomju laikā. Mana ģimene nebija ticīga. Man bija 14 gadu, kad pirmo reizi, starp citu, tas notika Lielajā piektdienā, uzzināju, kas ir Jēzus Kristus. Savu mūzikas skolas draugu todien ieraudzīju sēžam tumšā klasē ļoti noskumušu. Jautāju, kas noticis. Viņš atbildēja, ka domā par Kristu, kurš ir piesists krustā, lai upurētos par cilvēces grēkiem.

Mani garīgie meklējumi vispirms sākās ar filozofiju, bet drīz vien atskārtu, ka filozofija nesniedz atbildes uz jautājumiem, bet uzdod arvien jaunus jautājumus. Pēc vidusskolas nolēmu studēt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, bet nenokārtoju iestājeksāmenu angļu valodā. Mani draugi izvēlējās mācīties Policijas akadēmijā, es devos viņiem līdzi. Taču nodoms studēt teoloģiju kļuva aizvien apzinātāks. Man bija ļoti, ļoti svarīgi, ka 25 gadu vecumā varēju nākt Dieva priekšā un nolikt savu grēcīgo dzīvi, ko nožēloju no sirds. Kad mācītājs pateica: «Tavi grēki ir piedoti! », sapratu, ka esmu jauna dzīves ceļa sākumā. Tas nozīmēja izvēlēties dievišķo patiesību un pavisam citas vērtības.

Turpināsim sarunu par grēku, kas daudziem – arī man – ir tāda ļoti neērta tēma. Parasti negribas par to domāt.
– Grēks neļauj būt attiecībās ar citiem, jo apzinies, ka esi viņus ievainojis. Grēks attālina no Dieva, liedz veidot personiskas attiecības ar Viņu. Tomēr kopš pasaules radīšanas sākuma mums ir doti smalki instrumenti – dvēsele un gars. Ja kristīgajai ticībai cilvēks pievēršas formāli – ar prātu – un uztver to kā apdrošināšanas polisi, viņš var nodzīvot visu mūžu un nezināt, ko nozīmē attiecības ar Dievu. Augšāmcelšanās ir aicinājums uz konkrētām attiecībām, kas nozīmē sastapšanos ar Dievu kā mīlošu un piedodošu Tēvu, ar cilvēka gatavību saskaņot savu dzīvi ar dievišķo patiesību.

Nav vienkārši apzināties, ka Dievs mūs mīl neatkarīgi ne no kā tik ļoti, ka ir ziedojis sevi visu. Nereti šķiet, ka Dieva žēlastība ir jāizpelnās ar labiem darbiem, lūgšanām.
– Uzskats, ka Dieva mīlestība jāizpelnās, ir mūsu lielākā problēma un maldi. Primāra ir apziņa, ka Dievs mūs patiesi mīl un piedod. Nekas nav jāizpelnās! Mums ir jāļauj Dievam sevi mīlēt un ar šo mīlestību mūs mainīt. Šajā pasaulē cilvēki visvairāk ilgojas tikt mīlēti un paši mīlēt, bet tas nav iespējams no attāluma. Labi zinām no analoģijas ar laicīgo dzīvi, ka vairāk par visu gribam sastapties ar cilvēku, kuru mīlam, lai veidotu dziļas, personīgas attiecības. Bailes, ka Dievs varētu mūs nemīlēt, attālina no Viņa.

Kristus krusta ciešanas apliecina, ka mīlestības ceļš šajā pasaulē ir sāpes, bet tās ir pavērušas fantastisku Dieva žēlastības aku. Mīlestība vienmēr sāp – arī laicīgās attiecībās, tādēļ cilvēki ļoti bieži nocietinās, jo baidās atkal tikt ievainoti. Bet, dzīvojot ar nejūtīgu sirdi, cilvēks ir tikpat kā miris. Mūsu lēmumi rada vientulību, lepnību, atšķirtību, nevis dzīvību. Jo vairāk cilvēks tuvojas Dievam, jo vairāk tuvojas sev – ar visu labo un slikto. Dievs zina, ka šajā pasaulē jūs kļūdīsities un vajadzēs piedošanu, lai tiktu galā ar savām sirdsapziņas mokām. Piedošana ir atskatīšanās pagātnē bez sāpēm, atzīst teologs Juris Rubenis. Lieldienās baznīcas nav tik pilnas kā Ziemassvētkos. Kaut kādā veidā šī vēsts ir tik spēcīga, ka cilvēki neapzināti baidās tai pietuvināties.

Vai Dievam iespējams tuvoties pastarpināti caur mākslu, mūziku, labām grāmatām?
– Ir jābūt lielai gudrībai saprast, ka aiz tā visa ir Dievs. Ja tā notiek, var lasīt, aplūkot gleznas, klausīties mūziku, bet tajā pašā laikā pavaicājiet sev, pie kā vērsīsieties, kad būsiet ievainots vai vīlies? Nemeklēsiet taču grāmatas vai gleznas, jo visvairāk vajadzēs Dieva vārdu, klātbūtni, kas sniegs mierinājumu. Dievs runā arī caur dabu, mākslu, bet visskaidrāk – caur Jēzu Kristu. Tātad – vispirms ir Evaņģēlijs un izvēle būt paklausīgiem Dieva likumiem savā dzīves telpā, katrā savā solī.

Vidusmēra kristiešiem priekšstats par attiecībām ar Dievu, manuprāt, ir piezemētāks.
– Kristietība nemēdz būt vidusmēra! Vai nu esi karsts, vai auksts, bet tikai ne mērens – teikts Jāņa Atklāsmes grāmatā. Ja iesprūstam mērenībā, kurā nav it nekādas attīstības, tad sekojam Kristum pa lielu gabalu. Diemžēl esam pārāk virspusēji – kaut ko paklausāmies, pasēžam baznīcā, bet nedodam Dievam iespēju ienākt mūsu dzīvē. Pasaule ir sašķelta. Bez katra cilvēka dziedinātas dvēseles tā nevar mainīties. Es uzskatu, ka pasaule nav nedz laba, nedz ļauna. Pasaule ir tāda, kādi esam mēs.

UZZIŅAI

KRISTS KALNIŅŠ

Rīgas vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs kopš 2010. gada.

45 gadi, precējies, piecu bērnu tēvs.

Absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju (1997. g.).

Beidzis Lutera akadēmiju (2000. g.), iegūstot augstāko teoloģisko izglītību.

Kalpojis Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā draudzē un ASV Čikāgas latviešu evaņģēliskajā Ciānas draudzē.

Eiropas jauniešu Tezē tikšanās koordinators Latvijā. Tikšanās paredzēta šī gada decembrī Rīgā.

Vada klusuma rekolekcijas – garīgos vingrinājumus – savas draudzes locekļiem. Rekolekcijas ir notikušas arī Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknas muižā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Jauniešu centra izveides projekta īstenotājs. Centrs atrodas Rīgā, Mārstaļu ielā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ļauties Dieva bezgalīgajai mīlestībai

Kategorijas