Piedalīties, nevis kurnēt!

2009. gada 30. novembris 11:01

1916

Kaut gan līdz 10. Saeimas vēlēšanām vēl desmit mēnešu, politiķu aprindās un sabiedrībā jau jūtama spriedze. Sabiedrību uzmanīgu dara Tautas partijas ierindas biedra A. Šķēles nolaišanās no Mākoņiem, jo tieši šīs partijas vairākums Saeimā un valdībā ar plašu saimniekošanas vērienu, neieklausoties starptautisko institūciju brīdinājumos «atlaist pedāli», iegrūda valsti bedrē. Un ne bez Mākoņu valdnieka ziņas. Aktualizējusies arī vadoņa tēma, cerot, ka atnāks brīnumdaris glābējs, atliks vienīgi izlīst no nolemtības slēptuvēm un savākt augļus. Par situāciju Latvijā un iespējām to ietekmēt 26. novembrī pēc uzņēmēja Gūrija Bulles iniciatīvas ar pilsētas un lauku uzņēmējiem diskutēja Vēlēšanu reformas biedrības (VĒL) pārstāvji Valdis Liepiņš (biedrības valdes priekšsēdētājs, nejaukt ar populāro aktieri!) un izpilddirektors Indulis Bērziņš (nejaukt ar Latvijas vēstnieku Lielbritānijā!).Vispirms debašu uzturētāji raksturoja pašreizējo situāciju valstī. Tautas noskaņojums nomākts, pieaug apātija, nākotne emigrē, 46 procenti vēlētāju nepiedalītos vēlēšanās, visvairāk vienaldzīgo latviešu vidū.Tautas vēlēts prezidents?Pašlaik svarīga ir vēlētāju iesaistīšanās politiskajos procesos, piedaloties disputos, tiekoties ar Saeimas deputātiem un citiem politiķiem. Aktuāli ir jautājumi par prezidentālu iekārtu Latvijā un vēlēšanu sistēmas maiņu.Lekcijas vietā V. Liepiņš apspriešanai piedāvāja tēzes, vispirms iztirzājot tautas vēlēta prezidenta plusus un mīnusus. Visi klātesošie bija vienisprātis, ka tam jābūt no partijām neatkarīgam cilvēkam, taču domas dalījās, atbildot uz jautājumu, kur tādu rast. Vai labs prezidents varētu būt, piemēram, izcils svarcēlājs, komponists, aktieris, par kuriem vēlētāji balsotu bez apdoma? Izskanēja šaubas, vai vadoņa/prezidenta izvēli drīkstētu atstāt tikai katra indivīda ziņā bez domu apmaiņas nevalstiskajās organizācijās vai citās domubiedru grupās. Jāapsver, kā atsaukt «sliktu» prezidentu, kā no partijām neatkarīgs prezidents sadzīvos ar Saeimas, piemēram, septiņām partijām? Prezidentālas iekārtas galvenā problēma – grozījumi Satversmē, vēlēšanu sistēmas maiņa. Debatētāju rosinājums atgriezties pie Kārļa Ulmaņa sistēmas, kas draudētu ar autoritāro demokrātiju, neguva pilnīgu atbalstu. Bija arī piezemētāks priekšlikums – prezidentam tāda pati vara kā tagad, tikai viņš jāvēl tautai. Vai prezidentam būs lielāka autoritāte, konsekventāka politika, gudrāki lēmumi? Jebkurā gadījumā viss atkarīgs no partiju izvirzītajiem kandidātiem, no vēlēšanu sistēmas un vēlētāju aktivitātes. Vienotas nostājas par tautas vēlētu prezidentu nebija, bet bija manāms, ka V. Liepiņš ir pret to, jo risku jeb mīnusu tomēr ir vairāk nekā plusu.Vēlēšanu sistēma ir jāmainaDiskusija par šo jautājumu virzījās uz vieniem vārtiem – pārmaiņas ir nepieciešamas. Vēlēšanu reformas biedrības rosinātās maiņas: likvidēt lokomotīvju principu; ieviest mazākus vēlēšanu apgabalus; atjaunot vēlētāju reģistru. Kā zināms, ir panākts, ka partijas savus kandidātus varēs izvirzīt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. V. Liepiņš aicināja sabiedrību atbalstīt VĒL rosinājumu: «Ejam uz trīspadsmit mazākiem vēlēšanu apgabaliem, kuros ievēlētu septiņus astoņus deputātus. Vēlētāji labāk iepazītu savus pārstāvjus Saeimā un varētu prasīt no viņiem atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.» Vēlētāju reģistri jāatjauno, lai arī vēlētāji būtu piesaistīti savam vēlēšanu apgabalam un tiktu izslēgtas manipulācijas, t. i., iespaidot rezultātus ar iespēju balsot jebkurā apgabalā, kas kompromitē tautas suverēno varu. Gaida sabiedrības atbalstuVai izdosies mainīt Vēlēšanu likumu līdz 10. Saeimas vēlēšanām, būs atkarīgs no pilsoniskās sabiedrības aktivitātes. Vēlēšanu reformas biedrība aicina iesaistīties politiskajās partijās, rīkot diskusijas, uzrunāt konkrētus Saeimas deputātus un lobēt VĒL iepriekš minētos divus ierosinājumus. Šādas diskusijas biedrības pārstāvji vadījuši vairākās pilsētās, tikušies ar atbildīgajām amatpersonām Saeimā, valdībā, Centrālajā vēlēšanu komisijā. Diskusiju projektu finansē Konrāda Adenauera fonds. VĒL rosinājumus atbalstīja klātesošie uzņēmēji, bet neskopojās arī ar replikām par politiķu visatļautību. Minēšu tikai vienu: «Vai jums neliekas, ka valsts jau ir pārdota, ja jau premjers un Valsts prezidents aicina braukt prom?», kas sasaucas ar «Jaunā laika» (JL) līderes Solvitas Āboltiņas teikto JL Rīgas nodaļas kopsapulcē 28. novembrī: pašlaik «uz kārts ir likta valsts», un, redzot, kā darbojas konkurenti, rodas iespaids, ka var būt mēģinājumi pārdot valsti. UZZIŅAI Vēlēšanu reformas biedrība (VĒL) dibināta 2007. gada 31. maijā. Tā ir finansiāli no politiskajām partijām neatkarīga. Biedrības darbā iesaistās ne tikai politologi un vēlēšanu sistēmu eksperti, bet arī citi interesenti, kam rūp tas, kas notiek Latvijas politiskos procesos. Biedrību atbalsta Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Daugavas Vanagi ASV un biedrība «Eleja 50». www.velref.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piedalīties, nevis kurnēt!

Kategorijas