Šūnas sažūst kā ziedi bez ūdens

2016. gada 24. februāris 00:00

158

Mūsu ēšanas režīms un maltītes gatavošanas tehnoloģijas nenodrošina pilnvērtīgu vitamīnu daudzumu. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka cilvēku veselību ietekmē dažādi faktori: 15% nosaka medicīnas sistēmas organizācija, 15% – ģenētiskās īpatnības, 70% – dzīvesveids un uzturs.

Organisms nespēj veidot vitamīnus, tie jāuzņem ar uzturu, jo ir svarīgi vielmaiņas bioķīmiskajos procesos. Vitamīni nepieciešami nelielās devās. Ja organismā to trūkst vai ir par daudz, rodas dažādas slimības. Kāda vitamīna vai vitamīnu pilnīgs trūkums izraisa avitaminozi, ja tie ir nepietiekamā daudzumā – rodas hipovitaminoze, ja vitamīnu ir nesamērīgi daudz – veidojas hipervitaminoze, skaidro mediķi.

Cilvēka organisms sastāv no 70 miljardiem šūnu. Vitamīni šūnu dara aktīvu, ja to nav, šūnas sažūst kā ziedi bez ūdens.

Saglabāt jauneklīgumu
Pusmūžā ļoti svarīgi lietot piemērotus un kvalitatīvus vitamīnus. Organisms novecojot novājinās, rodas saslimšanas, kuru blakusparādība ir vitamīnu trūkums. Mediķi uzsver, ka liela nozīme ir dzīvesveidam, ģenētiskajām īpašībām un uzturam, kurā būtiski ir vitamīni Tie kopā ar minerālvielām un mikroelementiem organismā darbojas kā vielmaiņas regulatori, stimulatori vai katalizatori. Lietojot zāles, organismā veidojas vitamīnu trūkums.

Daudzi nespēj izvēlēties, kādus vitamīnus iegādāties. Speciālisti uzsver, ka šis process ir ļoti individuāls, vitamīnus nedrīkst pirkt reklāmas iespaidā, nav vēlams aizrauties ar nezināmu un eksotisku augu lietošanu, kuru iedarbība nav pārbaudīta. «Jāzina, kā vitamīni «sadzīvo» ar izvēlētajiem medikamentiem, tāpēc nepieciešama ģimenes ārsta konsultācija,» uzsver asociētais profesors Antons Skutelis.

Pareizs uzturs ir nozīmīgākais veselības saglabāšanas un cilvēka organisma attīstības priekšnoteikums. Vit-
amīnu galvenais avots ir pārtika, to saturu ietekmē dažādi faktori: ēdiena uzglabāšanas apstākļi un termiņš, pagatavošanas veids, kā arī ēšanas paradumi. Svarīga loma ir maltītes sastāvam. Pasaules Veselības organizācijas pētījuma aplēses liecina, ka pat sabalansētā un daudzveidīgā uzturā trūkst aptuveni 20 – 30% vitamīnu.

Pavasara nogurums
Daba ziemā atpūšas un mostas tikai pavasarī. Taču cilvēki ir aktīvi arī tad, kad vitamīnus dabiskā veidā saņem mazāk. Tādēļ pavasarī bieži jūtam nogurumu.

SIA «Laboratoriju vadība un konsultācijas» vadošais imunologs Jevgēnijs Ņikiforenko atzīst, ka ziemas beigās barības vielu, mikroelementu un vitamīnu nepietiekama uzņemšana ar pārtiku var būt iemesls ne tikai sliktai fiziskai un emocionālai pašsajūtai, bet arī imūnās atbildes traucējumiem. Visspēcīgāk tas izpaužas pavasara sākumā. Šajā laikā D vitamīna trūkums izraisa astenodepresīvu stāvokli, veģetatīvus traucējumus, biežākas saaukstēšanās slimības. Var rasties reimatiskas sāpes, āda un mati kļūst sausi, mati pastiprināti izkrīt. Dzelzs trūkums organismā izpaužas kā nogurums, vispārējs nespēks un muskuļu vājums, ādas sausums, nagu trauslums un slāņošanās, recidivē vīrusu saslimšanas. Lai precīzi noteiktu, kas to izraisa, jāveic īpašas analīzes.

Speciālisti uzsver, ka svarīgs veselības indikators ziemas izskaņā ir matu, ādas un nagu veselība. Ja pavasarī pastiprināti izkrīt mati, organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu. «Veselības centra 4» Diagnostikas centra dermatoloģe Diāna Vība skaidro, ka ziemā samazinātā dienas gaisma, saules un D3 vitamīna trūkums pasliktina matu, ādas un nagu vitalitāti.

Sintētika vai dabiskais
Mūžam atklāts bijis jautājums – vai izvēlēties dabiskus vai ķīmiski radītus vitamīnus? Vienas atbildes nav. Visam jāzina mērs. «A Aptieku» farmaceite Iveta Lapiņa-Beroza skaidro – dabiskos vitamīnus mēs uzņemam ar pilnvērtīgu un sabalansētu pārtiku, kas satur dažādus papildu elementus – minerālvielas un fermentus, kuri palīdz efektīvāk pārstrādāt un vieglāk asimilēt vitamīnus un minerālvielas. Gremošanas traktā dabiskie vitamīni uzsūcas tieši tik, cik nepieciešams organismam attiecīgajā brīdī, viss liekais caur nierēm un zarnu traktu tiek izvadīts. Pavisam nedaudz aptieku plauktos ir dabisku vitamīnu, kas iegūti, ekstrahējot tos no augu valsts.

Sintētiskos vitamīnus iegūst laboratorijās, parasti tā ir viena aktīva molekula, ko organisms izmanto kā dabiskā vitamīna aizstājēju. Sintētiskos vitamīnus var droši lietot, ja tos izrakstījis ārsts atveseļošanās periodā pēc smagām slimībām, hronisku kaišu pacientiem, grūtniecēm vai barojošām māmiņām, maziem bērniem. Šos vitamīnus ieteicams lietot, ja ir vienveidīgs uzturs, tajā maz svaigu augļu un dārzeņu, kā arī bieži tiek gatavoti pusfabrikāti.

Minētos vitamīnus iesaka cilvēkiem, kuru ēdienkartē ir daudz rafinētu cukuru, tauku, balto, smalko miltu izstrādājumu, saldumu, eļļā ceptu vai vārītu dārzeņu un gaļas. Produktu termiska apstrāde un ilgstoša uzglabāšana mazina tajos esošo vitamīnu daudzumu.

Daudzveidīgs sortiments
Ieejot aptiekā, reizēm grūti izvēlēties vajadzīgo, plauktos pieejamais vitamīnu un minerālvielu klāsts ir bagātīgs.

Farmaceite Iveta Lapiņa-Beroza skaidro: «Vitamīnu izvēle ir individuāla lieta. Ja ēdat veselīgi un sabalansēti un ir lieliska pašsajūta, tos droši varat nelietot. Ja ar pārtiku neizdodas uzņemt organismam nepieciešamo, jūtat nogurumu, miegainību, pasliktinās koncentrēšanās spējas, viegli saaukstējaties, tad ērts, vienkāršs un drošs līdzeklis ir aptiekā nopērkamie vitamīni. Tie var būt divu trīs mēnešu kursi vienu līdz divas reizes gadā.» Organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai un atjaunošanai nepieciešams C vitamīns, kas paaugstina spēju pretoties infekcijas slimībām, B grupas vitamīni, kuri nodrošinās organisma šūnās optimālu enerģijas apmaiņu. Svarīgi šajā laikā lietot antioksidantus, E un A vitamīnu, kas pasargā no vides nelabvēlīgajiem apstākļiem, D vitamīns stiprina imunitāti. Svarīga nozīme imūnsistēmas stiprināšanā ir minerālvielām – cinkam, selēnam, magnijam, kalcijam un varam.

Bauskas «Mūsas aptiekas» farmaceite Inta Egle uzskata – ja cilvēks ir vesels, labi jūtas un viņam ir pilnvērtīgs uzturs, vitamīnus var nelietot, taču ir situācijas, kad tie ir nepieciešami. Viņa ievērojusi, ka iedzīvotāji visbiežāk iegādājas bērnu vitamīnus «Marsieši» vai pieaugušajiem paredzētos «Vitiron». Bauskas «Mēness aptiekas» farmaceite Velga Pumpute uzskata, ka vitamīnus nevajag lietot slimošanas laikā, lai «lieki nebarotu vīrusus». Šādā reizē labi der C vitamīns, kas organismam palīdz uzturēt aizsargspējas. Kompleksie vitamīni noteikti jālieto pēc antibiotiku lietošanas. Pēdējā laika visvairāk tiek pirkti «Vitamax» vitamīni.

UZZIŅAI

Pazīmes, kas pavasarī liecina par vitamīnu trūkumu:
miegainība un nogurums,

viegla aizkaitināmība,

pasliktināta uzmanība un atmiņa,

dažādas saaukstēšanās kaites,

ātri nogurst acis un vakaros pavājinās redze,

no sausuma lobās āda,

rodas pūtītes, miežu graudi, furunkuli,

plaisā lūpas, šķeļas nagi,

mati ir nespodri, lūst un pastiprināti izkrīt.

Avots: vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Šūnas sažūst kā ziedi bez ūdens

Kategorijas