Āfrikas cūku mēris nākotni iekrāso baisos toņos

2016. gada 19. februāris 00:00

396

Āfrikas cūku mēris nākotni iekrāso baisos toņos

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatībā vainojami cilvēki, un šī epidēmija nav apturama, tāda atziņa Vecumniekos izskanēja seminārā par Āfrikas cūku mēri mežacūkām un meža dzīvnieku postījumiem.

Par ĀCM izplatības iemesliem, pašreizējo situāciju, nākotnes vīziju, draudiem un iespējamajiem risinājumiem Vecumnieku pagasta iniciatīvu un aktivitāšu centrā 18. februārī runāja lektors Jānis Baumanis. Par medību noteikumu kārtību informēja Meža konsultāciju un pakalpojumu centra (MKPC) Medību saimniecības vecākais speciālists Jānis Šaiters.

Slimība no Gruzijas
«Joprojām daudzi cilvēki neapjēdz patieso situāciju. ĀCM vakcīnas nav. Tas izplatās, un to apturēt tuvāko gadu laikā neizdosies,» vairāk nekā 20 sanākušos interesentus «sveica» lektors Jānis Baumanis.

ĀCM pirmsākumi meklējami 2007. gadā Gruzijā, kad inficēto gaļas kravu ar kuģi nogādāja Eiropā. Latvijā mēris pirmo reizi parādījās Latgalē, Dagdas novadā. Toreiz par slimības izplatību «parūpējās» cilvēki. Skaidro lektors: «Slimības otrais uzliesmojums notika Ziemeļvidzemē, Valkas pusē. Ir pavedieni, kas liecina, ka kāda kautuve iepirka dzīvniekus no visas Latvijas. Tos nokaujot, nevajadzīgais sastāvs izgāzts mežā. Tur arī meklējami slimības pirmsākumi.»

Pēc šiem atgadījumiem slimības tālākā izplatība notika dabiskā veidā – dzīvniekiem pārvietojoties.

Nauda jāizmanto lietderīgi
Kūts cūkām ĀCM ir simtprocentīgi nāvējošs, bet dabiskā vidē dzīvniekiem ir iespēja slimību izslimot nenomirstot. «Mednieku pienākums ir šaut mežacūkas. Mēris nerimsies. Latvijā ir lieliska privilēģija apvienot lietderīgo ar patīkamo un par to saņemt naudu. Cūkas ir pateicīga suga uz atjaunošanos. Būtu nepieciešami divi līdz trīs gadi, lai cūku skaits pēc masveida nāves gadījumiem kļūtu pietiekams,» stāsta lektors.

Igaunijā par nomedītu cūku māti nemaksā neko, Lietuvā samaksa ir mainīga atkarībā no nomedītā dzīvnieka dzimuma vai brieduma. Cūkas ir jāizšauj, lai mazinātu to populāciju. Limits ir ierobežots, jo nav, kur likt medījumu. Kamēr tiek veiktas pārbaudes, nomedītais dzīvnieks jāglabā vēsā vietā trīs līdz sešas dienas. Simt eiro atlīdzību mednieki var izmantot, iegādājoties saldētavas.

Pārnēsā cilvēki
ĀCM sasaldētā gaļā turas mūžīgi, bet cūkas ķermenī līdz četru grādu temperatūrai tas saglabājas vismaz pusgadu. Cūkgaļā vai žāvējumā infekcija izdzīvo ne vairāk kā sešus mēnešus. Mēris izplatās visdažādākajos veidos. Cilvēki slimību no Daugavpils līdz Liepājai var pārvest ar vienu nokautas cūkas gaļas gabalu. Beigtas cūkas asinis sasūcas zemē, kur mēris izplatās ar kukaiņu un putnu starpniecību. Arī plēsīgie dzīvnieki, kuri mielojas ar cūkām, pārnēsā slimību. Infekcija labi uzglabājas mitrās vietās, turpretī sausumā tā nespēj progresēt un iznīkst.

Slimību trijos veidos pārnēsā arī cilvēks – ar netīru transporta līdzekli, apaviem un pārvedot cūkgaļu. Apturēt mēra tālāko izplatību var, dezinficējot vietas vai lietas, kuras bijušas saskarē ar beigto dzīvnieku. Netīrā mašīnā iekraujot graudus, kuri domāti dzīvnieku piebarošanai, slimība tiek aiznesta tālāk. Arī iekāpjot asinīs vai dubļos, mēris tiek pārnēsāts uz jauniem plašumiem. Līdzīgi ir ar gaļu, to pārvadājot.

Turpmākais scenārijs
ĀCM nelabvēlīgi ietekmē ne tikai medniekus, bet arī mežsaimniecības, lopkopības un zemkopības nozares. Saudzējot cūkas, tās koncentrējas vienā vietā un nodara postījumus mežsaimniekiem. Izšaujot tās, plēsīgie dzīvnieki mainīs ēdienkarti. Mežacūkas ir pamatēdiens vilkiem un lūšiem. Cūku skaita samazināšanās nozīmē plēsīgo dzīvnieku barības trūkumu, bet vilks vai lūsis tāpēc nesāks ēst dārzeņus. Tiks medīti aļņi, stirnas un buki. Līdzīgi, bet cerams, ka ne, varētu rīkoties mednieki. Cūku vairs nebūs, bet medīt gribēsies. Līdzīga situācija bija pagājušā gadsimta pēdējos gados, kad pēc klasiskā cūku mēra latviešu mednieki «apvienojās» un teju trīs gadu laikā izšāva milzīgu apjomu stirnu, briežu un aļņu. No plēsēju uzbrukumiem pasargāti nebūs arī mājlopu audzētāji un lauksaimnieki.

Graudaugu un sojas eksports no ASV apstāsies, prognozē Jānis Baumanis: «No ASV ar kuģiem lauksaimniecības produkciju ieved Latvijā, tālāk to eksportē ar vilcieniem uz Baltkrieviju un Krieviju. ĀCM pietuvojoties Rīgai tuvāk par 20 km, eksports nenotiks. Neviens nevēlēsies riskēt. Gadā uz Baltkrieviju un Krieviju pa dzelzceļu produkciju eksportē 40 tūkstošos vagonu. Apstāsies loģistika, cilvēkiem nebūs darba, uzņēmumi pārtrauks sadarbību ar piegādātājiem, un valsts kasē neieripos nodokļu nauda. Zaudētāja no ĀCM būs visa Eiropa.»

Atsvaidzina zināšanas
Semināru, kuru rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, apmeklēja mednieki no Vecumnieku, Iecavas, Bauskas un Olaines novada un pāris lauksaimnieku. Vairākums mednieku kolektīvu pārstāvju atzina, ka seminārā dzirdētais bijis zināms, taču ieraudzīt jaunākos datus un iepazīties ar lektora nākotnes redzējumu bijis interesanti. Daži mednieki līdzīgus seminārus apmeklējuši iepriekš.

«Informatīvās lekcijas ir noderīgas. Tiek paplašināti zinību apvāršņi. Iespējams, kāds mednieks mainīs savu attieksmi pret konkrēto problēmu. Visiem medniekiem vismaz vienu reizi informatīvās tikšanās būtu jāapmeklē. Iespējams, tad pieklustu muļķīgi minējumi un izdomāti mīti par ĀCM izplatību, riskiem un risinājumiem,» uzskata Raimonds Ozoliņš no Vecumnieku novada mednieku kluba «Nīzere».

Zemnieku saimniecības īpašniece Skaidrīte Daube seminārā ieradusies, intereses vadīta. «Manā saimniecībā ir cūkas, tāpēc cūku mēra tematika man ir ļoti aktuāla. Dzirdēju līdz šim nezināmus faktus. Lielākās bažas rada nākotnes prognozes. Kā jau lektors minēja, cietīs visi, ne tikai mednieki, bet arī lauksaimnieki un mežsaimnieki,» dzirdēto vērtē Skaidrīte.

Jānis Bračka no Bārbeles pagasta mednieku kluba «Bārbele» līdzīgos semināros bijis četras reizes. «Paplašināt zināšanu loku ir svarīgi. Mēris strauji tuvojas arī Vecumnieku novada teritorijai. Kā būs nākotnē, laiks rādīs. Lielākais drauds ir cilvēki, kuri neizdarības un nezināšanas dēļ situāciju tikai pasliktina. Tā ir Eiropas mēroga problēma. Ne velti tiek piešķirti līdzekļi situācijas risināšanai.
Mežsaimniekiem, lauksaimniekiem un medniekiem ir jārunā vienā valodā, tad arī situāciju varēs risināt daudz efektīvāk,» uzskata Jānis.

Vecumnieku novada lauku attīstības konsultante Aiga Saldābola informē, ka lekcijas otrajā daļā lektors Jānis Šaiters stāstījis par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu likumisko pusi. «Šādi semināri ir nepieciešami mednieku, lauksaimnieku, mežsaimnieku un citu nozaru pārstāvju zināšanu paplašināšanai. Cūku mēris izplatās tik strauji, ka problēma kļūst ļoti aktuāla. Jācer, ka kolektīvu pārstāvji ar uzzināto informāciju padalīsies un veiks visus iespējamos pasākumus, lai ierobežotu ĀCM izplatību,» teic Aiga Saldābola.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Āfrikas cūku mēris nākotni iekrāso baisos toņos

Kategorijas