Komentāri: Neatkarības diena Lietuvai un Igaunijai

2016. gada 19. februāris 00:00

Kāda dzīve ir Baltijas valstīs, ja to salīdzināt?

Igaunijā dzīvot ir droši
ANDA KARPIČA, bijusī baušķeniece, tagad dzīvo Pērnavā:
Pērnavā dzīvoju 11 gadu, audzinu trīs dēlus. Pērnava – tā ir miera osta, Igaunijas vasaras galvaspilsēta. Tikko aizvadījām Meteņus, tagad gaidām valsts svētkus. Svinības katru gadu notiek citā pilsētā, šogad Tallinā, pērn Narvā, pirms tam arī Pērnavā. Pēc militārās parādes ir svinīgais koncerts un balle, to visu rāda televīzijā. Ģimenē gatavojam svētku vakariņas un skatāmies televīziju. Pēc koncerta ballē prezidents sasveicinās ar visiem viesiem. Man interesanti skatīties kleitas, frizūras, cik saskanīgi pāri. Pirmā ar prezidentu iet sarokoties Gada māte, tad Gada tēvs, tad eksprezidenti, deputāti, ministri, vēstnieki, kultūras un izglītības darbinieki. Kad balle bija Pērnavā, uzaicināti bija daudzi vietējie skolotāji, uzņēmēji, sportisti. Tas bija interesanti.
Attieksme pret bēgļiem Igaunijā ir dažāda. Ir mašīnas ar uzlīmēm «Šeit nav Āfrika», ir neitrāli viedokļi. Galvenais, lai viņi nekoncentrējas vienā vietā, lai integrējas mūsu sabiedrībā. Neizskatās, ka bēgļi pie mums ļoti rautos.
Dzīvojot šeit, jūtos droši, tikt pie ārsta nav problēmu, maksa nav liela. Policija strādā aktīvāk nekā Latvijā. Augļi un dārzeņi ir lētāki Latvijā, toties Igaunijā pat pēc akcīzes palielināšanas ir zemākas cenas benzīnam.
Sabiedrībā ir dažādi viedokļi par prezidenta jauno sievu latvieti. Vietējie latvieši dikti priecājas, citiem nepatīk tik sasteigtas kāzas.

Traucē aizkulišu ietekme
Agris Veide, Vecumnieku saimniecības «Liepas» īpašnieks, Zemnieku federācijas dalībnieks:
Latvija veiksmīgi strādājusi ārpolitikā, taču nedomāju, ka varam vieni iespaidot Eiropas lēmumus, jāturpina darboties kopīgi. Lietuvieši mērķtiecīgāk strādājuši tautsaimniecības attīstībā, arī lauksaimniecības atbalstam. Viņi uzcēluši savu gāzes termināli, gaļas liellopu audzētājiem iedeva 100% atbalstu ganāmpulku iegādei, viņiem ir daudz lielāka kārtība ar cenām, tirgu un kautuvēm.
Mums tautsaimniecību pārāk daudz iespaido «biezo klans» – cilvēki, kas nav redzami politikā, bet, tiklīdz kāds no jauna sper kāju biznesā vai cenšas zemnieku labā sakārtot tirgu, tā jūt – aiz visa stāv spēcīgi pretinieki, kas negrib dalīties savās pozīcijās. Igaunijā gājuši citu ceļu – likvidējuši sīkās saimniecības, dominē lielie kooperatīvi, kas griež pogas ārā mūsu pieniniekiem un gaļas liellopu audzētājiem.
Mēs bieži nevaram nonākt pie kopējiem risinājumiem liela mēroga projektos, piemēram, par Baltijai kopēju gāzes termināli, elektropārvades līniju, lidsabiedrību, dzelzceļu u. c. Tāpēc Latvija ir starp Eiropas nabadzīgajiem, jo atsevišķu personu un interešu grupu ietekme ir pārāk liela, bet sabiedrības labā politiķi nestrādā. Ekonomika nav tikai bankas un valsts budžeta sadalīšana dažādu finanšu grupējumu interesēs, tautsaimniecībā līdzvērtīgi jāattīstās visām nozarēm.

Uztur saikni ar Lietuvu
Rītis Rapševičs, lietuvietis Bauskā:
Vairāk nekā 15 gadu dzīvoju Latvijā, latviešu valodu pārvaldu brīvi, tomēr turpinu skatīties Lietuvas televīzijas kanālus, apmeklēju kultūras
pasākumus savā dzimtenē, jo tur ir lielākas izvēles iespējas, plašāks piedāvājums – kā nekā lielāka valsts, vairāk iedzīvotāju. Televīzijas kanālos katru dienu analītiski publicistiski raidījumi, dažādi kvalitatīvi šovi, kuros piedalās arī latvieši, – kā «Xfaktors», «Lietuvos balsas» un citi. Eiropas čempionāta basketbolā laikā Lietuvā uzcēla arēnas lielākajās pilsētās. «Kaunas Žalgira» arēna 16 000 skatītāju, Viļņas «Siemens» ar 11 000 vietu, Panevēžā, Šauļos un citur, visas halles transformējamas.
Par ceļu stāvokli, kas Lietuvā labāks, droši vien katrs braucējs no Latvijas arī pats pārliecinājies. Prātīgāk lietuvieši darījuši, automobiļu tehnisko apskati pieprasot reizi divos gados, nevis kā Latvijā katru gadu.
Pašlaik valdībā un Seimā tiek ierosināts samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, jo tirgus pārplūdināts ar precēm no Polijas. Domāju, tas būtu vērā ņemams risinājums arī Latvijā.
Protams, ir Lietuvā daudz līdzību ar Latviju. Pat pilsētu mēru «šmuces» līdzīgas, piemēram, Bauskas sadraudzības pilsētas Radvilišķu mērs apsūdzēts par līdzekļu piesavināšanos Latvijas-Lietuvas pārrobežu projektā, kur piedalījās arī Bauska. Krimināllieta vēl ir aktuāla, bet mērs strādā. Tāpat kā Ventspils Lembergs Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Neatkarības diena Lietuvai un Igaunijai

Kategorijas