Apkopējs vērtīgāks par baņķieri

2009. gada 15. decembris 10:30

1821

Slimnīcu apkopēji sabiedrībai dod daudz lielāku labumu nekā baņķieri, secinājuši Lielbritānijas Jaunās ekonomikas fonda pētījuma autori.Apkopēji, rēķinot uz katru mārciņu, kas viņiem tiek samaksāta, rada pievienoto vērtību desmit mārciņu apmērā. Tikmēr baņķieriem faktiski tiek maksāts par to, ka viņi noveduši globālo finanšu sistēmu uz sabrukuma robežas, radot pasaules ekonomikai zaudējumus septiņu mārciņu apmērā, rēķinot uz katru ieguldīto mārciņu. Lai precīzāk izvērtētu dažādu profesiju pārstāvju nesto labumu, fonda pētnieki izmantojuši jaunu metodiku, kurā pirmo reizi ņemta vērā katra konkrētā darba ietekme uz sabiedrību un arī uz vidi.«Darba samaksa bieži vien neatspoguļo patieso vērtību, kāda šai darbā tiek radīta. Mūsu sabiedrībai ir vajadzīga tāda apmaksas struktūra, kurā tiktu novērtēti tie darbi, kas dod vislielāko labumu cilvēkiem, nevis tie, kuri vairo peļņu uz sabiedrības un vides rēķina. Būtu jāpastāv saistībai starp darba samaksu un to labumu, ko šis darbs dod sabiedrībai, un mēs esam atklājuši, kā to aprēķināt,» izteikusies fonda pārstāve Eilisa Loulora.Pēc jaunās metodikas eksperti izvērtējuši sešu dažādu profesiju pārstāvju darbu. Baņķierus nav pamata uzskatīt par vērtību radītājiem. Gadā saņemot no pusmiljona līdz 80 miljoniem mārciņu, vadošie baņķieri līdz ar katru mārciņu, ko viņi rada, nes sabiedrībai septiņas mārciņas lielus zaudējumus.Turpretī bērnu pieskatīšana uzskatāma par darbu, kura devumu gan ģimenei, gan sabiedrībai būtu grūti novērtēt par augstu. Sniedzot vērtīgu palīdzību vecākiem un ļaujot viņiem nepamest darba tirgu, auklītes dod ieguldījumu vispārības labā un par katru mārciņu, ko saņem algā, nes labumu sabiedrībai deviņarpus mārciņu apmērā.Par sabiedrībai nozīmīgu atzīstams arī slimnīcu apkopēju darbs - nodrošinot tīrību ārstniecības iestādēs, viņi uz katru nopelnīto mārciņu rada pievienoto vērtību desmit mārciņu apmērā.Gluži pretēju vērtējumu saņēmuši visaugstāk atalgotie reklāmas nozares vadītāji - veicinot negausīgu patēriņu un dzīvi uz parāda, izraisot cilvēkos gan pārliecīgas cerības, gan nepiepildāmības sajūtu un stresu, viņi saņem algas, kas svārstās no 50 000 līdz 12 miljoniem mārciņu, un uz katru mārciņu, ko rada, nodara zaudējumus 11 mārciņu apmērā.Vislielākos zaudējumus rada nodokļu grāmatveži - 47 mārciņu zaudējumi uz katru radīto mārciņu. Viņi cenšas glābt klientus un tādējādi palīdz naudai nenonākt valsts kasē. Tikmēr cilvēki, kas strādā atkritumu pārstrādes nozarē, dod sabiedrībai pretī 12 mārciņas uz katru saņemto.Fonda pētnieki devuši dažādus ieteikumus, kā algu labāk varētu piesaistīt konkrētā darba radītajām vērtībām, piemēram, veidot ietekmīgu darba algu komisiju, ierēķināt jaunradīto sociālo un ekoloģisko vērtību preču un pakalpojumu cenās, kā arī veidot progresīvāku nodokļu sistēmu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apkopējs vērtīgāks par baņķieri

Kategorijas