Govju vairāk, fermu mazāk

2016. gada 13. janvāris 00:00

Latvijā pērn piena govju skaits palielinājies par 700, bet ganāmpulku daudzums sarucis par 135, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija.

Bauskas novada Ceraukstes pagasta SIA «Ceraukste Agro» ir viena no saimniecībām, kas pērn novembrī likvidēja piena ražošanas virzienu, saglabājot tikai graudkopības nozari, «Bauskas Dzīvei» apstiprināja saimnieks Andis Maskalis.

Zaudējumi segti
Lēmumu par ganāmpulka likvidāciju lika pieņemt finansiāli argumenti, proti, zemā piena iepirkuma cena neļāva segt ražošanas izdevumus: «Trešdaļa ganāmpulka pārdota uz Poliju, divas trešdaļas – uz Dobeles novada saimniecību. Daļēji iztirgota speciālā tehnika un lopbarība. Lopkopības radītie zaudējumi ar šiem ieņēmumiem ir dzēsti.»

Kā liecina žurnālā «Lopkopis» apkopotie Lauksaimniecības datu centra rādītāji, «Ceraukste Agro» vēl pērn septembrī bija starp ražīgākajām piensaimniecībām valstī, izslaukums tajā vidēji bija 8160 kg no govs gadā. 2014. gadā «Ceraukste Agro» bija pirmā Baltijā, kur izmantoja inovatīvu meklēšanās noteikšanas sistēmu govīm piesietās turēšanas apstākļos. Arī gotiņu grūsnību un atnešanās procesu A. Maskaļa saimniecībā kontrolēja digitāli, nodrošinot lopiem labāku veselību.

Saimnieks atzīst – ganāmpulks bija izkopts, fermā izmantoja jaunas tehnoloģijas, tomēr lielie ieguldījumi nav devuši gaidīto finansiālo ieņēmumu. «Daudz vēl bija jāiegulda, lai procesus modernizētu, bet piena lopkopība ir pārāk nestabila, lai pēc tam naudu atpelnītu,» vērtē A. Maskalis.

Drošāk ar graudiem
Zemnieks nedomā, ka nākotnē varētu atjaunot piena ražošanu, bet turpinās nodarboties ar graudu un rapšu audzēšanu, kas Zemgalē esot produktīvāks biznesa virziens. Saimniecībā kopumā apstrādā 970 ha zemes.

Jau vēstīts, ka Vecumnieku, Bauskas un Rundāles novadā pagājušajā gadā pārdoti vairāki labi izkopti piena ganāmpulki. Dažs nonācis Vidzemes pusē, bet vairākums – pie poļu ražotājiem, kam gada otrajā pusē atjaunots valsts atbalsts vērtīgu lopu iegādei. Lai arī Zemgalē zeme tiek uzskatīta par labāko graudu audzēšanai, atsevišķi saimnieki cer ar ienesīgajām nozarēm uzturēt piena govis, kamēr beigsies krīze, jo uzskata – drīz pasaules tirgū gaidāms pieprasījums pēc kvalitatīva piena.

Šādu prognozi «Bauskas Dzīve» dzirdēja arī no Lietuvas piensaimnieku kooperatīvu pārstāvjiem, kas norāda – lielākais piena un graudu produktu pieprasījums gaidāms Ķīnas tirgū, kur Eiropas produkti ir lielā cieņā. Lai izpildītu šāda mēroga pasūtinājumus, kas pēc jaunās «divu bērnu politikas» sākšanas pieaugs ģeometriskā progresijā, ražotājiem jābūt gataviem iepriekš.

Konkrēti uzdevumi
Kopīgu rīcību Baltijas valstu un Eiropas mērogā otrdien, 12. janvārī, Ceraukstes pagasta atpūtas centrā «Rožmalas» apsprieda Latvijas un Lietuvas piena kooperatīvu pārstāvji. Te bija sabraukuši vairāk nekā desmit zemniekiem piederošu kooperatīvu vadītāji, kas piena nozarē darbojas 20 – 30 gadus un sadarbību sākuši pirms desmit gadiem. Viņu vidū bija arī «Latvijas pienā» pērn investīcijas ieguldījušā kooperatīva «Latraps» vadītājs Edgars Ruža, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Vilnītis u. c.

Sarunu vadīja biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA) valdes dalībniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, kura «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka krīze piespiedusi izvirzīt konkrētus sadarbības uzdevumus, nevis «gausties par grūtībām, strīdēties un konkurēt savā starpā».

«Baltijā kooperācijas līmenis piena nozarē ir zems, salīdzinot ar Rietumeiropu,» skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre. «Lai piena krīzes būtu seklākas, kooperatīvi jāpadara stiprāki. Svarīga vienlīdz laba piena kvalitāte, kas jāceļ gan Latvijā, gan Lietuvā. Patlaban jaunais Lauku attīstības plāns piedāvā sadarbības instrumentus, lai to izdarītu. Kooperatīvi sāks kopīgi pārdot vai pārstrādāt to pienu, kas tagad paliek pāri.»

Eiropas mērogs
Sarunas dalībnieki vienojušies par vienotu mārketingu jaunu tirgu meklēšanā. Te ar latviešiem un lietuviešiem sadarbosies arī Igaunijas kooperatīvi, kuriem ir koncentrēta ražošana un augstāka piena kvalitāte. Dažas iniciatīvas rosinātas kooperācijas paplašināšanai.

Latvijā un Lietuvā aktuāla arī citur Eiropā rosinātā lielo pārtikas ķēžu cenu diktāta ierobežošana, lai zemnieki iegūtu lielāku ieņēmumu daļu no pārdotajiem piena produktiem. Eiropas likumdevēji atzīst tirdzniecības ķēžu negodīgo dominanti, piekrītot lauksaimnieku paustajam, ka tas jāregulē ar normatīviem. «Process ir sācies, tomēr tas rit grūti,» atzīst ZSA pārstāve. «Īrijā, Anglijā, Nīderlandē pērn bija protestu vilnis, tomēr līdz rezultātam vēl tik drīz nenonāksim.»

Kopumā gan Latvijā, gan Lietuvā piena ganāmpulku skaits nedaudz mazinās uz konsolidācijas rēķina, proti, mazākos pārpērk lielākas fermas. Govju skaits gan Lietuvā, gan Latvijā pērn nedaudz pieauga, taču krīzes ietekmē Lietuvā pērn par 4% samazinājās izslaukums. Latvijā nozīmīgas pārmaiņas nav reģistrētas.

UZZIŅAI

Ganāmpulku ražība
Valsts ražīgāko ganāmpulku pirmajā simtniekā pērn bija četras mūspuses saimniecības:

Bauskas novada Ceraukstes pagasta SIA «Ceraukste Agro» – 60 govis, izslaukums 8160 kg;

Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecība «Apses» – 51 govs, izslaukums 8137 kg;

Vecumnieku novada Valles pagasta «Romaņi-1» – 67 govis, izslaukums 7337 kg;

Iecavas novada kooperatīvā sabiedrība «Rosme» – 57 govis, izslaukums 5784 kg.

Vidējais izslaukums 2014./2015. gadā Latvijā reģistrēts 7078 kg no govs.

29 ganāmpulkos vidējais izslaukums pārsniedz desmit tūkstošus kg gadā.

Ražīgākais ganāmpulks ir saimniecībā «Ceriņi» Rūjienas novada Jeru pagastā – 13 968 kg vidējais izslaukums no govs gadā.

Dati: izdevums «Lopkopis» pēc LDC datiem 2015. gada 30. septembrī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Govju vairāk, fermu mazāk

Kategorijas