Brīdinājums: Kibernoziedznieki svētkos nesnauž

Svētku brīvdienās daudzi Latvijas iedzīvotāji saņēmuši izsūtītas viltus vēstules, kuras brīdināja «Swedbank» un «PayPal» klientus par it kā bloķētu kontu. Vēstuļu mērķis bija izkrāpt naudu, aicinot klientus ievadīt savus lietotāja datus viltus vietnē.
Par kārtējo ļaundaru pikšķerēšanas mēģinājumu informē informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija «Cert.lv». Par pikšķerēšanu to dēvē izpildījuma dēļ – vēstules aizsūta tūkstošiem cilvēku cerībā, ka kāds uzķersies un atstās viltus mājaslapā savas internetbankas paroles un datus.
Ir veids, kā laikus pamanīt, ka vēstule ir krāpnieciska – ja vēstulē norādīta interneta saite, tad, uz tās novietojot kursoru, interneta pārlūka kreisajā apakšējā stūrī parādās reālā adrese, kur saite aizvedīs. Ja tā atšķiras no rakstītā teksta, tas jau liecina, ka ar vēstuli nav labi. «Aicinām pievērst uzmanību, ka vietnes adrese nav swedbank.lv. Parasti tas nozīmē, ka ar viltus vietnes palīdzību, kas noformēta kā bankas mājaslapa, ļaundari cenšas maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus,» skaidro «Cert.lv».
Drošības eksperti uzsver, ka banka nesūtīs e-pastus un nezvanīs, lai lūgtu klienta personisko informāciju, kas nepieciešama piekļuvei internetbankai.
Par vēl vienu krāpniecības veidu brīdina «Kaspersky Lab» speciālisti. Kļūst vairāk krāpniecisku e-pasta sūtījumu, kas ir nomaskēti kā paziņojumi no lieliem, plaši pazīstamiem kurjerpakalpojumu uzņēmumiem, piemēram, «DHL» un «FedEx». Kibernoziedzniekiem palīdz tas, ka klientiem piedāvā ērtus pakalpojumus. Piemēram, paziņojuma saņemšana pa e-pastu un paku izsekošanas sistēma. Viņi atdarina paziņojumus no šiem pakalpojumiem, lai pārliecinātu neuzmanīgus lietotājus lejupielādēt ļaunprogrammatūru vai ievadīt konfidenciālu informāciju viltotā tīmekļa vietnē, kas prasmīgi uzdodas par īsto.
Pikšķerēšanas vēstules ir ļoti līdzīgas īstiem paziņojumiem, jo tajās tiek imitētas tipiskas situācijas. Piemēram, vienā no «Kaspersky Lab» atklātajiem lielapjoma e-pasta sūtījumiem adresātu lūdza aizpildīt un parakstīt piegādes veidlapu pakas saņemšanai. Vēstulei bija pievienots dokuments, kas patiesībā bija ļaunprogrammatūra. Citā lielapjoma sūtījumā paziņots, ka paka jau it kā atrodas birojā, bet kurjers to nevar piegādāt, jo adrese ir uzrakstīta nesalasāmi. Saņēmējs aicināts 48 stundu laikā noklikšķināt uz saites, kas ved uz pikšķerēšanas tīmekļa vietni, un ievadīt pakas numuru izsekošanas lapā, citādi paka tiks nogādāta atpakaļ.
«Šis ir kibernoziedznieku iecienīts paņēmiens – viņi cenšas pārliecināt lietotāju, ka uz vēstuli ir steidzami jāatbild, mēģina dažādos veidos viņu nobiedēt un piespiest nekavējoties reaģēt tā, kā ir izdevīgi blēžiem,» uzsver «Kaspersky Lab» speciālisti.
Interneta lietotājiem jāatceras, ka datorkrāpnieki īpaši aktivizējas svētku laikā – tas iespējams arī šajās, gadumijas brīvdienās. Līdzīgas viltus vēstules var tikt izplatītas arī citu pakalpojuma sniedzēju vārdā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»