Ziemassvētku tradīcijas Eiropā

2015. gada 23. decembris 00:00

Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienotas bagātīgo kultūru un valodu daudzveidībā, katrai no tām ir arī savas Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas.

«Bauskas Dzīve» Eiropas Savienības mājā Rīgā noklausījās stāstus par Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām četrās Eiropas valstīs – Zviedrijā, Polijā, Itālijā un Francijā. Tos piedāvājam lasītājiem.

Zviedrijā piparkūkas – laipnībai
Ar Ziemassvētku tradīcijām savas valsts vēsturē un mūsdienās iepazīstināja Viktors Sandbergs, Zviedrijas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs.

Pirmsākumi Ziemassvētku tradīcijām Zviedrijā meklējami jau 14. gadsimtā, un tie nebija saistīti ar Kristus dzimšanu. Nakts no 24. uz 25. decembri Zviedrijā bija brīdis mirušo piemiņai. Tika apcerēti tie aizgājušie cilvēki, kuri dzīvē bijuši jauki tuvinieki vai draugi. Zviedri izlika logos sveces, lai mirušie redzētu ceļu mājup. Ēdiens pa nakti tika atstāts uz galda, lai veļi var cienāties.

Ziemassvētki Zviedrijā tikai ar 18. gadsimtu tika svinēti līdzīgi kā mūsdienās, tad arī parādījās svētku eglītes un tradīcija apdāvināties. Turīgāko ļaužu galdus Ziemasvētkos sāka dekorēt ar cūkas galvu, rotātu ar ābolu mutē.

Pašlaik zviedri arvien vairāk tērē naudu dāvanu iegādei, daudzi vispār izvairās no šiem svētkiem un aizbrauc atpūsties uz Taizemi, arī ēsts tiek ļoti daudz. Ziemassvētkos pie zviedriem galds ir uzklāts visu dienu, iespējams, no turienes arī jēdziens «zviedru galds». Obligāti ēd cūkgaļas cepeti ar kartupeļiem. Neiztrūkstoši ēdienu sastāvā ir arī zivis, rīsi, saldumi, sāls. Tradicionāli našķu ēdienkartē dominē piparkūkas, kuras cenšas gatavot ļoti kraukšķīgas, jo tikai tās ir īstās. Ir ticējums, ka piparkūkas cilvēkus dara laipnākus. Zviedri iesaka – vienmēr uzcienāt ar piparkūkām cilvēkus, kas svētku laikā saīguši vai dusmīgi. Sens tradicionāls ēdiens ir rīsu pudiņš ar mandelēm, ar kuru rūķis Ziemassvētku naktī mēdza barot zirgus. Ļaudis ticēja, ka tas saimniecībai nesīs veiksmi.

Polijā galdā 12 ēdienu
Ar poļu Ziemassvētku tradīcijām un savu personīgo pieredzi svētku svinēšanā dalījās Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Eva Debska.

Polijā Ziemassvētku svinēšana cieši saistīta ar katoliskajām tradīcijām. Gatavojoties Ziemassvētku sagaidīšanai, vairums ļaužu gavē vai cenšas ievērot mērenību uzturā, mazāk nododas izklaidēm, ciemos iešanai.

Telpas rotā ar krāšņu eglīti un arī egļu zaru pušķiem, kurus piekar pie griestiem ar zariem uz leju. Svētku vakarā poļi cenšas likt galdā 12 ēdienus. Visiem sanākušajiem lapiņās tiek rakstīti novēlējumi, kurus noliek katram pie šķīvja vai piestiprina pie krēsla. Darbietilpīgākos ēdienus sāk gatavot vairākas dienas iepriekš. Galdā liek pīrāgus, boršču ar pelmeņiem, sēņu zupu, zivis – visvairāk karpu un siļķi, žāvētu augļu dzērienu, magoņkūkas, klimpas ar magoņsēklām un, protams, piparkūkas, kas tiek bagātīgi rotātas ar krāsainām glazūrām. Arī ēdienus uz galda liek rotātus.

Pusnaktī ļaudis dodas uz misi baznīcā. Kā publiskajās vietās, tā arī mājās goda vietā likti Kristus dzimšanas ainas Betlēmē atveidojumi. Poļi Ziemassvētkos dzied korāļus, pulcējas ap svētku egli un ēd ļoti daudz.

Itālijā svin ar savējiem
Itāliešu Ziemasvētku tradīcijās palīdzēja ielūkoties Marija Kjāra Barsanti no Itālijas un Ilze Heina no itāliešu valodas interesentu kopienas Latvijā.

Itālijā šos sauc par Lieliem Svētkiem, kas sākas 24. decembrī un turpinās līdz 6. janvārim. Saskaņā ar katoļu tradīcijām, tiek svinēts 25. decembris, Kristus piedzimšana. Ļoti populāri, jo īpaši Itālijas dienvidos, svētku dekorējumi ir Betlēmes notikuma atainojumi. Ziemassvētku egle parasti nav dzīvs koks, bet mākslīgs, kuru istabā ienes jau 8. decembrī un izpušķo. Ziemassvētku vakarā ģimene plašā lokā pulcējas uz kopīgām vakariņām. Pusnaktī visi dodas uz baznīcu.

Pēc atgriešanās no baznīcas drīkst atvērt dāvanas. 25. decembrī atkal rīko lielas ģimenes pusdienas. Itāliešiem ir teiciens: «Ziemassvētkus svini ar savējiem, Lieldienas – ar ko vēlies!» Ēšanas tradīcijas diezgan krasi atšķiras valsts dienvidos un ziemeļos. Svētku saldajos našķos daudz izmanto riekstus, žāvētus augļus un cukādes. Ģimenes kopīgi izklaidējas, sēžot ap galdu un spēlējot spēli «Tombola», kuru pie mums pazīst kā «Loto». To itālieši spēlē tikai Ziemassvētku laikā.

Jaunā gada svinēšana saistās ar lēcu un cūkgaļas ēšanu. Jaungada naktī jāvalkā sarkana apakšveļa – tas nesīšot laimi, kā arī jāapēd 12 rozīnes – tas savukārt padarīs veiksmīgu katru nākamā gada mēnesi.

6. janvāris ir «Epifania» jeb Zvaigznes diena. Zvaigznes diena ne tikai simbolizē Ziemassvētku perioda beigas, bet ir arī ļoti nozīmīga kristīgajā reliģijā. Tiek uzskatīts, ka šajā dienā Austrumu gudrie devušies apciemot jaundzimušo Jēzu un ir notikusi Jēzus kristīšana.

Mūsdienu Itālijā galveno lomu Zvaigznes dienā ir ieņēmusi La Befana. Befana ir veca sieviņa, saukta arī par raganu, kas, pārvietojoties uz slotaskāta, naktī uz 6. janvāri dodas apciemot itāliešu bērnus. Tiem, kas gada laikā uzvedušies labi, Befana dāvina saldumus, bet nepaklausīgie bērni zeķēs atrod… ogles vai arī sīpolus un ķiplokus.

Franču zeķīšu leģenda
Stāstījumu par Ziemassvētku tradīcijām Francijā bija sagatavojušas Latvijas Universitātes studentes Monta Mičule un Anete Rokena.
Francijā 25. decembrī visi veikali, citas publiskās iestādes ir slēgtas. Mūsdienās ietekmi guvušas amerikāņu svinēšanas tradīcijas. Taču atsevišķi reģioni, piemēram, Elzasa un Provansa, cenšas uzturēt franču tradīciju. Adventes laikā, četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem, ļaudis nodarbojas ar svētku figūriņu izgatavošanu vai iegādi. Tie ir Betlēmes ainiņas personāži.

Stāsts par dāvanām, kuras atrod zeķītēs, ir saistīts ar leģendu par mūku Sv. Nikolasu, kurš dzīvojis 4. gadsimtā. Viņš nācis no ļoti turīgas ģimenes, bet, tā kā bijis patiess kristietis, ir dāsni dalījies ar tiem, kuriem mantu bijis trūcīgāk. Sv. Nikolass nolēmis palīdzēt kādai ģimenei, kurā trīs meitas nevarējušas iziet pie vīra (iespējams, trūcis pūra). Kādā naktī aiznesis maisu ar zeltu un nolicis to vecākās meitas atvērtajā logā, otrā naktī ielicis otru maisu otras meitas logā, bet trešās logs bijis aizvērts. Ko nu? Sv. Nikolass uzrāpies uz jumta un iemetis maisu skurstenī. Krītot maiss atraisījies, zelta monētas sabirušas pie kamīna izžautajās zeķītēs. Tā nu franči allaž gaida Ziemassvētku dāvaniņas, izkarot zeķītes.

Uz svētku galda Ziemassvētku vakarā liek trīs svečturus, trīs galdautus, kas norāda uz Svēto Trīsvienību. Ēd pieticīgas, vieglas vakariņas, taču pēc tam seko 13 saldie ēdieni, kuros dominē žāvēti augļi, rieksti. Pusnaktī, līdzīgi kā citās katoļu zemēs, kristīgie ļaudis dodas uz misi baznīcā.

Francijā 1951. gadā notika protesta gājiens pret Ziemassvētku vecīti kā pret pagānisma izpausmi. Tomēr 1962. gadā Parīzē bija izveidots Ziemsvētku vecīša sekretariāts, kur bērni sūtīja savas vēstulītes ar vēlmēm. Tā kā vecītis sākumā pārvietojies ar ēzelīti, tad zeķītēs, kurās gaidīja viņa dāvaniņas, bērni likuši dažādus našķus ēzelītim – burkānus, ābolus u. c.

Saistībā ar iedzīvotāju izceļošanu no Elzasas 1870. gadā, elzasieši ir bijuši tie, kas eglīti kā Ziemassvētku atribūtu ir izplatījuši visā Francijā. Joprojām šī reģiona nozīmīgākā pilsēta Strasbūra tiek uzskatīta par Francijas Ziemassvētku galvaspilsētu.

Pastāv tradīcija «uguns došana», kam ir līdzība ar latviešu bluķa vilkšanu, kas saistīta ar pagānisma tradīcijām. Aizdedzina pagali, kura iepriekš aplieta ar vīnu. Mūsdienās franči cep saldumu ruleti, kuru sauc par Ziemassvētku «pagali».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemassvētku tradīcijas Eiropā

Kategorijas