Zandbergu ģimenes vīzija par labu dzīvošanu

2015. gada 23. decembris 00:00

2068

Zandbergu ģimenes vīzija par labu dzīvošanu

Ilze un Kaspars Zandbergi, viņu meitiņas Marija Māra un Aleksandra ģimenes mājā Vecumniekos «Bauskas Dzīves» žurnālistus uzņem kā labus, gaidītus draugus. Tā ir izjūta, ko barda Ainara Mielava populāras dziesmas vārdi «Viss notiek pa īstam...» raksturo pilnīgi precīzi.

Marijai Mārai ir astoņi mēneši, bet Aleksandrai – seši gadi. Zandbergu ģimene Ilzes vecāku mājās Vecumniekos atgriezās drīz vien pēc Aleksandras piedzimšanas. Dzīve Rīgā ar mazu bērnu pēkšņi it kā kļuva tukša un neīsta, tā laika izjūtas mēģina formulēt Ilze.

Cits dzīves modelis
Zandbergiem allaž ir bijušas tuvas ekoloģiska dzīvesveida idejas, bet Aleksandras ierašanās pasaulē radīja jaunu pavērsienu domāšanā. Ilze uzsver, ka Marijas Māras piedzimšana vēl dziļāk nostiprināja pārliecību, ka Zandbergu izraudzītais dzīves modelis pašlaik ir tāds, par ko abi klusībā sapņoja.

Latvijas Universitāti absolvējusī mākslas pedagoģe Ilze un jurists Kaspars savā profesijā vairs nestrādā. Viņi pievēršas dabas produktu gatavošanai mājās. Augu izmantošanas gudrības nevar iemācīties nevienā augstskolā, tikai praksē.

Kaspars Krievijā iepērk ciedru riekstus un ar speciāli izgatavotu ozolkoka presi mājās spiež eļļu. Riekstu atlikumi tiek samalti miltos, kas, tāpat kā ciedru eļļa, ir viens no izcilākajiem dabas produktiem.

Ciedru čiekurus vietējie iedzīvotāji vāc taigā Novosibirskas apkaimē, maisos nes ārā no meža, pēc tam loba. Kaspars stāsta: «Taiga ir unikāla ekosistēma, kurā valda sārmainās un skābās vides pilnīgs balanss, tāpēc augi ir īpaši vērtīgi. Ciedru eļļa atjauno šūnas, no organisma izvada toksiskās vielas. Mūsu organismā, lietojot daudzreiz pārstrādātu pārtiku, ir zudis sārmu un skābju līdzsvars. Savvaļas augi ir veselības garants, tos lietojot, atbrīvojam ķermeni no pārskābināšanas. Es īpaši pētu šo tematu.»

Ugunspuķu ekspedīcija
Kaspara otra aizraušanās ir zāļu tējas. Zandbergu favorīte ir ugunspuķe – Latvijā nepietiekami novērtēts, jaudīgs augs, īsta veselības aptieka. Ilze, Kaspars un Aleksandra vasarā devās uz Karēliju Krievijas ziemeļos, lai augu pētnieku un praktiķu vadībā apgūtu ugunspuķes ziedu fermentēšanas senās metodes. Mācības notika tā dēvētajā rērihiešu ciematā. Savulaik no Krievijas lielpilsētām uz Karēliju pārcēlās dzīvot daudzi jauni, alternatīvi domājoši cilvēki, kuriem bija tuvas domātāja un gleznotāja Nikolaja Rēriha idejas. Tās raksturo integratīvs pasaules skatījums – cilvēka, Visuma, dabas un visu radību vienotība.

«Katru dienu izcirtumos un meža pļavās vācām ugunspuķes. Dabas dziedniecībā un uzturā ir izmantojams viss augs. Ugunspuķes lapas un ziedi ir ēdami, bet no saknēm var gatavot pulveri un cept maizi. Senatnē auklu vīšanai izmantoja arī ugunspuķu kātu šķiedras. Mēs ļoti labi apguvām ziedu fermentēšanas metodi un tagad varam to demonstrēt arī citiem. Labprāt dalāmies arī citās zināšanās un pieredzē,» stāsta Ilze.

Fermentācija ir dabisks rūgšanas process, kurā pastiprinās dažu augu bioķīmiskā aktivitāte. Tā, piemēram, klasiskā melnā tēja ir iegūta fermentējot, bet zaļā – tikai sažāvējot tējas krūma lapas. Kaspars uzsver, ka ugunspuķes izcilās dziednieciskās īpašības paaugstinās pēc fermentēšanas.

Fermentēto ugunspuķu ziedu tēju stikla burciņās un Kaspara spiesto ciedru eļļu var nopirkt Kalnciema ielas ekoloģisko produktu tirdziņā Pārdaugavā, kā arī Zandbergiem piederošā ekoveikaliņā Rīgā. Viņi ir nodibinājuši firmu, kas specializējas ekoloģiskas produkcijas tirdzniecībā, piedāvājot dažādu ražotāju preces. Mārketinga jautājumi ir Kaspara pārziņā, toties Ilzes aizraušanās ir priežu jauno čiekuriņu, vīgriežu un plūškoka sīrupa gatavošana.

Priežu čiekuru sīrups
Mēs degustējām čiekuru sīrupu, kas bagātināts ar priežu pumpuriem. Jaunie čiekuriņi ir vācami maijā, bet priežu pumpuri – februārī, martā. Ilze raksturo procesu: «Ir prieks un bauda kvalitatīvus produktus izgatavot nelielā daudzumā, nekur nesteidzoties. Tikai tāda dzīve, mūsuprāt, ir jēgpilna, nevis skriešana pēc naudas un atzinības. Čiekuru sīrupu sāku gatavot pirms diviem gadiem. Tā ir sena čigānu recepte. Lasīju, ka šādu sīrupu vāra arī Gruzijā. Maijā ir jāpagūst desmit dienās savākt čiekuriņus, jo pāraugušie sīrupam vairs neder. Pati braucu uz mežu un tos plūcu. Ziemā jau esmu salasījusi priežu pumpurus, ko vēlāk pievienot sīrupam. Jāvāra daudzas stundas, stingri sekojot receptūrai.»

Pērn esot sakrājušās vairākas mazas burciņas ar sīrupu, ko paši un draugi jau bija atzinuši par labu. Saņēmusies un nolēmusi aizbraukt uz Kalnciema ielas tirdziņu. «Sākumā bija jāpārvar psiholoģiskā barjera, jo nejutos labi. Man šķita kaut kā neērti un dīvaini savu preci piedāvāt, bet drīz vien bažas izzuda, jo daudz cilvēku interesējās par sīrupu, nāca parunāties. Kalnciema ielas tirdziņā veidojas domubiedru grupas, tiek nodibināti jauni kontakti. Produkcija, ko gatavoju, nav pārtika, bet veselības uzturēšanas eliksīri. Tie, tāpat kā zāles, baudāmi ļoti dozēti,» stāsta Ilze Zandberga.

Meža dāvanas restorānam
Ilze jau bija pārvarējusi nedrošību, kad trīs Latvijā populāri pavāri, kuri šogad atvēra restorānu Kaļķu ielā pie Rīgas Krievu teātra, aicināja sadarboties. Šajās aprindās viņu dēvē par Meža Ilzi, jo jaunā sieviete patiešām daudz laika pavada mežos, vācot augus un sēnes. Pavasarī Ilze piegādāja restorānam pirmās sēnes – murķeļus. Tie vislabāk aug otrā gada cirsmās. Īstais ražas laiks ir maijā.

Ilze iesaucas: «Murķeļi ir tik skaisti, krokotās cepurītes mīkstas kā samts! Sēņoju aizrautīgi, vedu groziem vien uz Rīgu. Process man ir svarīgāks par rezultātu, tāpēc neviens nevarētu mani pierunāt lielos daudzumos lasīt, piemēram, meža ogas. Ja darbiņš kļūst par slogu, tajā vairs nav dvēseles un sirds siltuma. Ekoloģisks produkts nav tikai viela. Tajā vēl ir domas un labvēlīga enerģija. Vasarā saplūcu grozus ar melleņu, brūkleņu mētrām un odziņām, pīlādžu zariņiem un nogādāju pavāriem. Viņiem vajag arī visvisādas ēdamās puķes, augus maltīšu dekorēšanai. Es mākslinieciski «uzcakinu» savas dārza un meža veltes un braucu uz restorānu. Sadarbības partneriem un pašai ir prieks.»

Ļauties plūstošam ritmam
Zandbergi nešaubās, ka ekoloģiskais dzīvesveids ir viņu patiesais aicinājums. Abu iepriekš iegūtās profesijas un pieredze tagad lieti noder. Kaspars noteikti negribētu atgriezties jurista darbā, bet Ilze savu mākslas pedagoģes izglītību tagad īsteno Aleksandras un Marijas Māras audzināšanā. Abas meitenītes dzirkstīgām acīm seko mūsu sarunai. Aleksandra šajā laikā jau ir nemanāmi izgatavojusi daudzas sarežģītas origami jeb papīra locīšanas mākslas figūriņas. Kādā brīdī viņa aiziet uz savu istabu un pasniedz man Ziemassvētku dāvanu – kārbiņu ar pašas izgatavoto origami sirsniņu un miniatūru pirkstiņlellīti. Aleksandra arī paskaidro, kā lellīte lietojama. Mājīgajā virtuvē, kas vasarā ir Ilzes darbistaba, laiskojas trīs kaķi. Par katru ir savs stāsts. Katrs ir personība un īstens ģimenes loceklis.

Kaspars un Ilze nesen iegādājās lauku mājas Stelpes pagastā, netālu no Raiņa vecvecāku mājām «Pliekšāni», lai pamazām attīstītu ekoloģisko saimniekošanu. Ilze rāda fotoattēlus un piemetina, ka bildēs māja izskatās daudz labāk nekā īstenībā. Būs daudz jāstrādā, lai ēku restaurētu un sakoptu apkārtni. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā šeit tika izveidots dendrārijs ar daudziem desmitiem eksotisku kokaugu sugu. Nu jau gandrīz pusgadsimtu tas nīkuļoja bez gādīgu kopēju rokām.

Ilze un Kaspars nesteidzas. Viņi jau zina, ka jāmācās sadalīt uzmanību, jo cilvēks visu tāpat nevar paspēt. Nav jāraujas neskaitāmos darbos, bet jācenšas izbaudīt dzīves garšu. Arī ikdienā. Katrā mirklī.

Iespējams, dabas organisko izjūtu Ilze ir mantojusi no vecākiem un laimīgi satikusi Kasparu ar līdzīgu domāšanu. Ilze ir pazīstamā liliju selekcionāra un vieglatlētu trenera Ivara Zilgalvja meita.

UZZIŅAI

Šaurlapu ugunspuķe
Ugunspuķe ir ļoti izplatīta. Vislabāk aug cirsmās un vietās, kur notikuši ugunsgrēki. Auga nosaukums krievu valodā ir «Ivana tēja» jeb «Ivan chai». Ar preču zīmi «Ivan chai» tiek pārdota arī Kaspara Zandberga fermentētā ugunspuķu tēja.

Cariskajā Krievijā fermentēta ugunspuķu tēja bija viena no svarīgākajām eksporta precēm, tādēļ Eiropā ir plaši pazīstama pēc krieviskā nosaukuma. Daudzus gadsimtus tā kalpoja par melnās tējas aizstājēju.

Augs bioloģiski ir ļoti aktīvs, satur daudzus organismam nepieciešamos mikroelementus, C vitamīnu un citas vērtīgas vielas. Spēcīgs antioksidants, kas palīdz no organisma izvadīt brīvos radikāļus.

Ugunspuķes tēja normalizē vielmaiņu, paaugstina tonusu, kā arī sārmu līmeni. Rafinētas pārtikas un saldumu lietošana pārskābina organismu, veicinot iekaisumus un citus veselībai nelabvēlīgus procesus.

Fitoterapeita A. Tereško fermentēto ugunspuķu tēju var iegādāties aptiekās.

Vērtīga informācija par ugunspuķu pielietojumu vīriešu veselības uzlabošanā ir publicēta Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta mājaslapā www.ibti.lv.

Praktiski padomi par ugunspuķu tējas vākšanu un gatavošanu ir atrodami mājaslapā www.mammamuntetiem.lv.

Avots: www.fitoterapija.lv; augi.ucoz.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zandbergu ģimenes vīzija par labu dzīvošanu

Kategorijas