Iepazīst rapšu un linsēklu pārstrādi

2015. gada 7. decembris 00:00

107

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Rietumzemgales padomes sēde trešdien, 2. decembrī, notika uzņēmumā «Iecavnieks&Co».

Iecavas novada ražotnē ieradās ap 20 uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju. Uzņēmuma komercdirektore Ilze Lībiete «Bauskas Dzīvei» pauda gandarījumu par kuplo apmeklējumu: «Tātad esam pietiekami labi zināmi un interesanti cilvēkiem.»

Nenovērš zaudējumus
LTRK Rietumzemgales padomes vadītājs Imants Kanaška sanāksmi ievadīja ar informāciju par aktualitātēm, starp kurām galvenā ir valsts budžeta pieņemšana Saeimā. «Mūsu skatījumā tajā nav neviena instrumenta uzņēmējdarbības attīstībai,» vērtē I. Kanaška, «LTRK un Darba devēju konfederācijai bija ierosinājumi valsts budžeta papildināšanai attīstības virzienā, piemēram, ar pievienotās vērtības nodokļa reverso shēmu, taču Finanšu ministrija neko neuzklausīja. Pēc mūsu datiem, PVN shēmu rezultātā valsts katru gadu zaudē 80 miljonus, turklāt tas rada negodīgu konkurenci. Tomēr pašlaik šķiet, ka valsts iestādes tikai mēģina lielāku slogu uzlikt godīgajiem uzņēmējiem, nevis saukt pie atbildības krāpniekus.»

Pēdējā LTRK tikšanās ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu gan bijusi pozitīva, citādi LTRK lemtu par uzņēmēju protestiem, piemēram, trīs mēnešus nemaksāt nodokļus, atzina I. Kanaška. Tagad esot cerība, ka valdība un ministrijas turpmāk vairāk «rēķināsies ar uzņēmējiem un biznesa vidi, jo tā ir galvenā naudas pelnītāja valstī».

Izdevīgāk apvienot
Ekskursijā pa ražotni viesus veda «Iecavnieks&Co» direktore Zane Putāne. Varēja apskatīt rapšu raušu glabātuvi, tos pārdod kā lopbarību. Tā kā Iecavas ražotnē izmanto auksto eļļas spiešanas metodi, rauši ir vērtīgāki nekā tie, kurus gatavo pēc karstās eļļas izspiešanas procesa. Dienā spiestuvē pārstrādā 75 t rapšu sēklu, process rit nepārtraukti. Eļļas ieguvums no sēklām ir 33 – 35%, pārējais paliek raušos. Viesi varēja apskatīt pirmo rokas spiedi, ar kuru sākās rapšu eļļas ražošana Iecavā. To vairs neizmanto, bet tā notīrīta un kalpo par vēstures liecību.

Rapšus, kviešus un linus «Iecavnieks&Co» audzē pašu un nomātos laukos 500 ha kopplatībā, ir nodomāts atjaunot tīrumu platību līdz 1000 ha, kā tas bijis pirms dažiem gadiem. Linsēklas, no kurām gatavo lineļļu un smalcinātās sēklas, pārstrādei iegādājas arī no vietējiem zemniekiem. «Iecavnieks&Co» pērk pārstrādei kaņepju sēklas, no tām gatavo pārtikas eļļu un smalcināto sēklu pavalgu. Savulaik uzņēmuma laukkopības virziena speciālisti kaņepes audzēja pašu laukos, taču tām ir sarežģīta novākšana.

Uzņēmumā izejvielu pirmapstrāde notiek trīs kaltēs, glabāšana – torņos un noliktavās, no kurām deviņas atrodas uzņēmumam piederošajā teritorijā četru kilometru attālumā. Z. Putāne skaidro, ka ilgtermiņā iecerēts uzbūvēt jaunus glabāšanas torņus vienuviet, jo transportēšana ir dārga.

Lieto paši
«Iecavnieks&Co» darbinieki ir droši par savu produktu kvalitāti, arī paši lieto rapšu, linsēklu, kaņepju eļļu, smalcinātās sēklas. Z. Putāne piebilst – dzerot pa karotītei dienā linu vai kaņepju eļļu, cilvēks saņem organisma vajadzībām atbilstīgu Omega 3 un Omega 6 taukskābju devu.

Uzņēmums šogad virzījies uz priekšu tieši eksporta jomā, atklāj I. Lībiete. Lietuvā produkti iecienīti ar pašu zīmolu un «Old Miller» nosaukumu, vairumā tos pērk arī Igaunijā un Somijā. Polijā produkti labi pieņemti ar ekskluzīvas pārtikas grupas vārdu stikla pudelēs.

Rapšu eļļas ražošana ir kļuvusi rentabla – eksports ir pelnošs, sacīja Z. Putāne, skaidrojot, ka to atbalsta arī situācijas uzlabošanās tirgū, proti, izveidojusies atbilstīga starpība starp izejvielas jeb rapšu sēklu un galaprodukta jeb eļļas cenu. Iepriekš eļļa bijusi neadekvāti lēta, un rapšu raušus par zemu maksu tirgojuši Baltkrievijas audzētāji.

Ciemiņi atgādināja laiku, kad Iecavas ražotnes lielais transports un lauku tehnika tika darbināta ar rapšu eļļu dīzeļdegvielas vietā. Z. Putāne un I. Lībiete skaidroja, ka šāds risinājums vairs nav izdevīgs, jo fosilā degviela ir lētāka par dabiskās izcelsmes augu eļļu.

Dabiski produkti
«Iecavnieks&Co» draudzīgo lineļļas krāsu «PaintEco» ražotni «Linum Color» izrādīja direktors Ēriks Vilcāns un ražošanas vadītāja Aina Savicka. Speciāliste uzsvēra, ka Iecavas ražotnē top krāsas, beices, pernica, vasks no lineļļas un citām dabiskām izejvielām, tāpēc tās ir vislabāk piemērotas koka kā dabiska materiāla apstrādei un neizraisa alerģiju cilvēkiem.

Pēc ekskursijas uzņēmējiem pievienojās LTRK vadītājs Jānis Endziņš, kurš rīta cēlienu bija pavadījis Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Visiem bija iespēja degustēt «Iecavnieks&Co» produktus, par kuru dabiskumu un veselīgumu stāstīja ražošanas vadītāja Sanita Celitane.

Sēdē piedalījās uzņēmēju kluba «Bauska’97», Jēkabpils uzņēmēju biedrības pārstāvji, Iecavas novada kokapstrādes uzņēmuma «Spals» īpašnieks Jānis Nudiens u. c.

Par pašvaldību sadarbību ar uzņēmējiem stāstīja Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. I. Kanaška aicināja Zemgales uzņēmējus vēstīt LTRK vadībai par lietām, kas traucē strādāt, lai ieliktu tās sociālo partneru sarunu dienaskārtībā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iepazīst rapšu un linsēklu pārstrādi

Kategorijas