Mirušo piemiņas dienā kapsētas iemirdzēsies

2015. gada 25. septembris 00:00

360

Mirušo piemiņas dienā kapsētas iemirdzēsies

Uz apklusušo mūžu dārziem vairāk ļaužu ceļu atrod kapu svētkos vasarā un Mirušo piemiņas dienā novembrī.

Četros Bauskas pilsētas kapos precīzo un fiziski smago kapu pārziņa darbu veic sievietes – Šarlotes kapos Anita Ķibilde-Martirosjana no 1998. gada, Vecajos un Plosta kapos Ilga Burka no 2003. gada. Pērn viņām pievienojusies Jeļena Kuzmenko, Jauno kapu pārzines amatā nomainot pieredzējušo Žanetu Surovecu. Ar kapu pārzinēm Bauskā ir paveicies, viņas ir apzinīgas un strādīgas, vērtē SIA «Vides serviss» apzaļumošanas nodaļas vadītāja Aina Bele.

Vienīgā kapu grāmata
Tas nav darbs, par ko sapņo kopš bērnības, atzīst Anita Ķibilde-Martirosjana, kura par pārzini Šarlotes kapos kļuva, tiklīdz tos 1998. gadā atklāja.

«Padomāju, paskaitīju – man tad bija tikai 30 gadu. Biju pārdevēja toreizējā Bauskas universālveikalā, bet, beidzoties bērna kopšanas atvaļinājumam, nebija vairs, kur atgriezties. Dzīvoju ārpus pilsētas, pavisam netālu no vietas, kur ierīkoja jaunu kapsētu. Tobrīd nebija citas izejas un pieteicos par kapu pārzini. Tad vairāk par visu bija svarīgs darbs pie mājām, ko varēju savienot ar bērna audzināšanu. Ja man tagad piedāvātu ko citu, šaubos, vai gribētu. Esmu pieradusi pie fiziskas slodzes, kustībām, vienmēr būt svaigā gaisā. Nevaru iedomāties sevi vadām garas stundas birojā, veikalā vai kādā ražotnē,» atmiņās un pārdomās dalās Anita.

Šarlotes kapi Bauskā ir vienīgie, kam ir precīza apbedījumu uzskaite. Pamatīga izmēra kapu grāmata, iesieta ādas vākos, glabājas uzņēmumā «Vides serviss». Pēc kapu pārzines sniegtajām ziņām ierakstus tajā veic apzaļumošanas nodaļas vadītāja Aina Bele. Viņa precizē, ka par jaunas kapavietas ierādīšanu šajos kapos jāmaksā ap 8 eiro.

«Kopš kapu izveides man ir visi dati par katru apbedījumu. Gadās, ka tuvinieki atbrauc pēc ilgāka laika un nevar atrast kādu kapu kopiņu. Varu to sameklēt plānā un precīzi pateikt ne tikai miršanas, bet arī bēru datumu. Kapi nav lieli, pagaidām te ir vieta 444 apbedījumiem un ap 40 vietu vēl brīvas,» stāsta Anita.

Saglabā saulainumu
Kapu pārzine atceras, ka bērnībā te skraidījusi, jo pašreizējo kapu vietā bijusi kokiem aizaugusi teritorija. Bet jau tad pamanīti daži pieminekļi, jo kādreiz šeit apglabāti karavīri – sarkanie strēlnieki, kuri 1919. gadā krituši cīņās par Bausku. Par to liecina uzraksts kapakmenī. Ir gadījies, ka, rokot kapus, racēji uziet senus karavīru apbedījumus, trīs zaldātu pīšļus pirms laiciņa pārapbedīja citā kapsētā, atceras A. Ķibilde-Martirosjana.

Šarlotes kapus veidojot, koki nocirsti, laukums saulains. Lai tā arī paliktu, nav ļauts stādīt kokus un augus, kas veidojas lieli augumā un plašumā, pārsniedzot kapavietas robežas. Šajā kapsētā nav kapličas un zvanu torņa, kas arī noderētu, toties ir ūdens ņemšanas vieta un tualete. «To rosināja kapsētas apmeklētāji, tualete noder daudziem. Cits varbūt tālāku ceļu braucis uz bērēm, citam bērns līdzi, nevar skriet pa labi un kreisi krūmos, tualete ir vajadzīga,» pārliecinājusies Anita.

Zāli appļauj, sausos zarus kapsētā izzāģē SIA «Vides serviss» mobilā brigāde. Arī atkritumi nekrājas ap konteineru, tos izved katru nedēļu. Novāktās lapas atļauts izbērt uz kapsētas malā augošo koku saknēm, kur tās satrūd.

Reizēm paziņas viņai vaicājot, vai nav bail no spokiem. Anita atbild, ka ne miglas gari, ne garnadži Šarlotes kapos neesot manīti un aizgājēju mieru nekas netraucējot.

Smagais lapkritis
Baušķeniece Ilga Burka pilsētas Veco un Plosta kapu pārzine ir 12 gadus, pirms tam vairāk nekā divus desmitus gadu strādājusi kādreizējā Krājbankas Bauskas filiālē, pāris gadu arī avīžu kioskā. «Man ir grāmatvedes izglītība. Agrāk ģērbos kostīmiņā, tagad «cita mode». Stumju ķerru, kurā savu reizi zari, lapas, smiltis, ikdienā nepieciešamie darbarīki. Uzticami kalpo vecais velosipēds, kas palīdz nokļūt no vietas vietā,» stāsta Ilga.

Viņas pārziņā ir tiešām veci kapi, seni pieminekļi, simtgadīgi koki, no kuriem stiprākā vējā krīt ne tikai lapas, bet arī zari – ko darīt ir jebkurā gadalaikā. No kļavām vispirms birst ziedi, tad «deguntiņi», tad kastaņu ziedi, vēlāk bumbuļi, pats smagākais ir lapkritis. Tuvinieki sakopj kopiņas, bet celiņi, viss pārējais jātīra kapu pārzinim.

Plosta kapos esot ļoti seni apbedījumi, krusti un kapa plāksnes ar uzrakstiem vācu valodā no laika ap 1700. gadu. Nereti cilvēki dusmojas par atteikumu, bet gan Vecie, gan Plosta kapi ir slēgti, apbedīšana iespējama tad, ja ģimenes kapos ir vieta un arī tikai tad, ja kopš pēdējā apbedījuma pagājuši 20 gadi. Pēdējos gados Ilgu uzmeklējuši citās valstīs un kontinentos dzīvojoši cilvēki, kuri meklē kādu, kas regulāri koptu dzimtas ļaužu atdusas vietu. Diemžēl daudzu šejieniešu tuvinieku kapavietas aizaug, jo ļoti reti vecāki ņem bērnus līdzi uz kapsētu un tās kopšana nekļūst par tradīciju, novērojusi Ilga.

Zvani un puķes
Vecajos kapos ir arī tornis ar 1936. gadā uzstādītu zvanu. «Kā cilvēki vēlas, tā daru. Daži grib, lai uzreiz, tiklīdz kaps izrakts, to apzvanu. Taču lielākoties jāzvana laikā, kad aizgājēju nes no kapličas līdz apbedīšanas vietai cauri kapiem. Sākumā gāja grūti. Zvans Vecajos kapos ir liels, skaistu balsi, bet zvanīt jāiemanās, un sākumā tas nav viegli, aukla noteiktā ritmā jārauj un jāpietur, jārauj un jāpietur, lai zvana mēlīte neskrien riņķī,» stāsta Ilga Burka.

Viņa novērojusi, ka visskaistāk kapos ir maijā – ap Mātes dienu, kad viss ir svaigi zaļš, celiņu malās, ne sētas, ne stādītas, zied tādas zilas puķītes un kapu mirtes. Ap to laiku dārzos saplaukušas narcises un tulpes, ko cilvēki nes uz kapiņiem. Otrs tāds gandrīz vai nereāli skaists brīdis esot Mirušo piemiņas dienā novembra beigās. Īpaši pašā vakarā, kad kapos cilvēku gandrīz vairs nav, bet kapsētā viscaur mirdz daudzkrāsainas sveču gaismiņas.

Dārznieks un sētnieks
Kapu pārziņa arodam nepieciešamās prasmes nevar apgūt nevienā mācību iestādē, tomēr profesiju klasifikatorā šai nodarbei ir savs kods, un SIA «Vides serviss» ir kapu pārziņa amata pienākumu apraksts. Pienākumi ir kā sētniekam, dārzniekam, tātad vajadzīga fiziska izturība, jāsaprotas ar cilvēkiem. Uzņēmums nodrošina siltu jaku un darbarīkus, par pārējo jāgādā pašam, stāsta SIA «Vides serviss» apzaļumošanas nodaļas vadītāja Aina Bele.

Diemžēl gadās arī zādzības, Vecajos kapos pirms daudziem gadiem ir pazuduši pieminekļi, nokaltas senās metāla ķēdes, reizēm kapu pārziņa darbarīku šķūnītim atlauztas durvis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mirušo piemiņas dienā kapsētas iemirdzēsies

Kategorijas