BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve mākonī

Uldis Varnevičs

2015. gada 21. augusts 00:00

90
Dzīve mākonī

Kopš datoru izgudrošanas viena no lielākajām problēmām bija datu pārnešana. Vispirms disketes, tad diski, pārnēsājamie cietie diski, atmiņas kartes. Mūsdienās, kad internets ir gandrīz visur, daudzi tikpat kā atteikušies no pārnēsājamām ierīcēm un «pārvākušies uz mākoņiem».

Mākoņpakalpojumi ir virtuāls datu glabāšanas un dažādu datu apstrādes programmatūras nodrošinājums, ko izmanto ar internetu un kas neatrodas datorā vai jebkurā citā ierīcē – telefonā, planšetē –, ar kuru jūs strādājat. Šīm vietnēm piekļūt un izmantot noglabātos datus var no jebkuras vietas, kur pieejams internets.

Pieejams visur

«Jūs dokumentus vēl aizvien pārnēsājat atmiņas kartē? Es jau trīs gadus tos glabāju mākonī,» smaida Dāvis no Iecavas. Jaunietis nesen beidzis skolu un atzīst, ka iespēja izmantot «Google docs» mākoņdatošanas pakalpojumus esot bijis izdevīgi gan skolā, gan augstskolā. «Izpildi nepieciešamos darbus un saglabā internetā. Nav jāuztraucas, ka neieliksi atmiņas kartē, aizmirsīsi pašu karti vai radīsies citas problēmas. Izglītības iestādēs ir internets, dokumentus var atvērt, parādīt un izdrukāt,» stāsta jaunietis.

«No lietotāja viedokļa ir ērti. Pieejams gandrīz no katras iekārtas, pat moderna televizora. Ir pietiekami daudz resursu, kas piedāvā bezmaksas glabātavu,» teic Andrejs Šņoriņš, datorspeciālists no Vecumnieku novada, kas tagad strādā Jelgavā.

Privātos lietotājus bieži vien piesaista tas, ka mākoņpakalpojumu mazāks apjoms – līdz diviem vai pat desmit gigabaitiem – ir bez maksas. Turklāt virkne datu glabāšanas vietņu piedāvā iespēju izplatīt speciālu saiti uz datiem, kas ļautu paņemt nepieciešamos failus no jūsu mākoņa arī citām personām. Tāpēc šo pakalpojumu bieži vien izmanto fotogrāfi un dažādi tirgotāji, kas izplata preci internetā. Lietotāju vidū populāras vietnes ir dropbox.com, failiem.lv, inbox.lv. Internetā šādu pakalpojumu sniedzēju ir ļoti daudz, katram vērts papētīt, kādas iespējas piedāvā vietnes, un tad izšķirties, ko izmantot.

Izmanto daudzi
Mākoņpakalpojumus piedāvāja arī pagājušajā desmitgadē, bet tad lielu daļu lietotāju atbaidīja iespējamās problēmas ar interneta pieslēgumu – kāda jēga glabāt datus, ja citur tiem nevarēs piekļūt? Mūsdienās interneta pārklājums ir plašs un jaudīgs, tiem, kas izmanto mobilo internetu, piekļūt datiem iespējams gandrīz visur, tāpēc lietotāju skaits pieaudzis.

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto apmēram trešdaļa interneta lietotāju vecumā no 16 līdz 34 gadiem un aptuveni piektdaļa vecumā no
35 līdz 44 gadiem, informē Laura Čekavaja, «GfK Baltic» tirgus pētījumu speciāliste.  Vecumā virs 44 gadiem mākoņpakalpojumu lietošana nepārsniedz 10% no visiem interneta lietotājiem.

Uztrauc drošība
Mākoņpakalpojumus iesaka arī uzņēmumiem. Var būt gan privātais mākonis, gan kopējais. Pēdējais ļauj darboties ar datiem vairākām iesaistītajām pusēm, strādāt bez tiešas tikšanās, ekonomējot laiku. Tas pats attiecas uz «Google docs» pakalpojumu – dokumenti var būt kopēji. Nevajag iegādāties programmatūru un pašiem apkalpot serveri. «Par nelielu naudu var iegūt daudz vietas, kur datus izvietot. Turklāt tie tiek dublēti, un ir ļoti maza iespēja pazaudēt,» par šādiem piedāvājumiem teic A. Šņoriņš.

Pakalpojumu edati.lv piedāvā arī a/s «Lattelecom». Uzņēmums uzsver, ka dati atrodas drošībā, pieder tikai lietotājiem, pieejami visu diennakti un tiem nedraud pazušana, ja tiek bojāta datortehnika, kas bieži vien ir liels drauds nelieliem uzņēmumiem.

Tiesa, šeit saduras pakalpojuma piedāvātāju un uzņēmēju viedoklis. «Uztrauc drošība. No vienas puses – ir ļoti ērti, ja var tikt pie informācijais tiešsaistē. Tomēr nerodas pilnīga pārliecība par drošību. Turklāt tās ir liekas izmaksas,» vērtē Vecumnieku novada domes datorspeciālists Agris Rāgs. Cieto disku serverim vai datoram vienreiz nopērk un izmanto. Savukārt par mākoņpakalpojuma lietošanu jāmaksā katru mēnesi. Iestādēm nepieciešami lieli datu apjomi, un tas nav piemērots,» atzīst A. Rāgs.

Viņam piekrīt A. Šņoriņš: «Mākoņos lieku dažādus dokumentus un bildes, lai dalītos ar citiem lietotājiem. Personīgu informāciju turu ārējā cietajā diskā – trešajām personām privātos datus nodot negribas. Laikam man arī ir mazliet paranoja.»