Neviena diena nespēj aizstāt Sieviešu dienu

2010. gada 8. marts 06:44

920

Neviena diena nespēj aizstāt Sieviešu dienu

Pagājuši 100 gadi no dienas, kad vācu sieviešu līdere Klāra Cetkina aktualizēja sieviešu solidaritātes un tiesību jautājumu. Pasaulē demokrātiskās valstis un sociāli nodrošinātākās un tiesiski aizsargātākās valstis, īpaši Ziemeļvalstis, gadsimta garumā ir uzturējušas 8. marta sākotnējās idejas jēgu un veicinājušas sieviešu solidaritāti ne tikai savās zemēs, bet arī visā pasaulē.Ziemeļvalstis iegulda ievērojamus resursus, lai Sieviešu diena tiktu atzīta un svinēta ne tikai Austrumeiropā, bet arī virknē Āfrikas un Āzijas valstu. Kopā ar Eiropas Savienības attīstītākajām zemēm sieviešu līdztiesības veicināšanā nozīmīga loma ir arī ASV, Norvēģijai un Īslandei, kuras īpaši daudz līdzekļu izglītībai un nevalstiskā sektora attīstībai iegulda Latvijā jau kopš 1993. gada.Zinoši speciālisti atpazīs tādus fondus kā Baltijas-Amerikas partnerattiecību fonds, Sorosa fonds-Latvija un NVO fonds, kuru vēl šodien līdzfinansē Norvēģija, Īslande un Lihtenšteina, bet drīz sāks finansēt arī Šveice. Sievietes ir šīs atbalsta politikas viena no galvenajām mērķa grupām.Ziemeļvalstis, īpaši Zviedrija, jau kopš 1989. gada, kad Latvijā parādījās pirmās neatkarības tendences, sniedza palīdzīgu roku jaundzimstošajam nevalstiskajam sektoram. 1990. gadā Zviedrija sieviešu kustībai atveda pirmās 1000 kronas. 1992. gadā Zviedrijas pašvaldību un sabiedrisko organizāciju sievietes sāka sniegt regulāru izglītojošo, materiālo un finansiālo palīdzību dažādos Latvijas reģionos, piemēram, Ikšķiles sieviešu organizācija tā rezultātā uzvarēja pašvaldību vēlēšanās. Ar 8. martu Latvijas sievietes pieprasa vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem, nevis pārprastu īpašu uzmanību.No deviņdesmito gadu sākuma darbojās pirmo sieviešu sabiedrisko organizāciju sadarbības tīkls. No tā izauga un līdz 1998. gadam vadošo lomu ieņēma sociāldemokrātisko sieviešu organizācija (SSO) ar vairāk nekā 500 biedrēm. Ar 16 deputātu kandidāšu sarakstu SSO piedalījās Saeimas vēlēšanās. No ilggadējā sieviešu sadarbības tīkla izauga tādas pašlaik aktīvas un populāras sieviešu tiesību aizsardzības organizācijas kā Sieviešu tiesību institūts, Resursu centrs sievietēm „Marta”, Latvijas Lauku sieviešu apvienība u. c.Latvijas sievietes, tāpat kā sievietes Krievijā un citās bijušās Padomju Savienības valstīs, ne tikai aktīvi 20 gadus svin Starptautisko sieviešu dienu, bet regulāri pievēršas jautājumiem par sieviešu līdztiesību. Resursu centrs sievietēm „Marta” pirms pieciem gadiem iekļāvās Eiropas Sieviešu Lobija vadībā, tagad darbu šajā starptautiskajā organizācijā turpina Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāves. Nekad Sieviešu diena nav bijusi pagrīdē. Nekad sievietes nav atļāvušās 8. martu nonivelēt un, priecādamās par tuvāko cilvēku mīlestību, labprāt saņem „sirsniņas” arī modernajā Valentīna dienā.Pateicoties Zviedrijas prezidentūrai 2009. gada otrajā pusē, Eiropas Savienībā tika aktualizēts jautājums par diskrimināciju, kā rezultātā novembrī Stokholmā notika starptautisks samits, kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no visām ES dalībvalstīm un kurā sieviešu tiesības un jautājumi par vienlīdzību bija cieši savīti ar diskriminācijas jautājumiem attiecībā pret bezdarbniekiem, invalīdiem, imigrantiem, citu rasi, gejiem, bērniem. Šajā samitā īpaša programma tika veltīta plašsaziņas līdzekļiem, bet Latvijas mediji, protams, nepiedalījās.Sieviešu dienai ir liela politiska nozīme ne tikai trešās pasaules valstīs, bet arī (tā negribas teikt, ka līdzīgajā) Latvijā, jo mūsu zemē joprojām ir lielas problēmas ar sieviešu tiesību ievērošanu. Lai gan vislielākais progress dzimumu līdztiesības jomā sasniegts Skandināvijas valstīs, arī Latvijas feministes (īpaši uzsveru šo vārdu saistībā ar tā patieso nozīmi) – Sieviešu tiesību institūta un citu sieviešu tiesību aizsardzības organizāciju izglītotas vadītājas – juristes, psiholoģes, ārstes, ekonomistes – šo dienu izmanto savu mērķu popularizēšanai.Eiropas Savienības Parlamenta informācijas birojs un Sieviešu tiesību institūts šī gada 8. martā Rīgā rīko pieņemšanu 25 sievietēm – līderēm. Gan Rietumu, gan Latvijas sievietēm pietiekami sen izdevies it kā sasniegt daudzus feminisma kustības mērķus: vēlēšanu tiesības, karjeras iespējas. Tomēr visās jomās vēl ir pārāk daudz problēmu, piemēram, sieviešu atalgojums Latvijā ir par 15% zemāks nekā vīriešu. Arī politikā līdzsvars nav sasniegts, jo Latvijas Saeimā pašlaik ir 22 sievietes jeb 22%, kaut gan iedzīvotāju vidū Latvijā sievietes ir 54% un vairāk. Pēc politisko partiju sastāva un lemtspējas un plašsaziņas līdzekļu nihilistiskās attieksmes pret sievietes vietu sabiedrības vadībā tuvākajā laikā būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Ja sievietes nesolidarizēsies 8. martā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neviena diena nespēj aizstāt Sieviešu dienu

Kategorijas