Dārzs – īpašs akcents Eiropā

Ir pagājuši desmit gadi, kopš Rundāles pils dārzā iestādīta pirmā roze ‘Guna’. Sestdien, 27. jūnijā, to atzīmēja ar krāšņu vietējo mākslinieku un viesu uzstāšanos.
Pils dārzā varēja aplūkot ap 2400 rožu šķirņu dažādās formās un krāsās. Šogad pirmo reizi Dārza svētkiem paredzētā konference, kurā stāstīja par dārza vēsturi un desmit gados iegūtu pieredzi, risinājās parkā uz lielās skatuves, nevis pilī.
Ziedi jāsmaržo
Skatuve bija rotāta ar krāšņiem ziediem. Uz lielā ekrāna skatītājiem demonstrēja video un fotogrāfijas par rožu tēmu. Pieskaņojoties pasākumam, daudzas sievietes rotājās ar ziediem, ko piesprauda pie krūts vai ielika matos.
«Puķu apskatīšana ir īpašs rituāls. Mūsdienu steidzīgajam cilvēkam ir jāmācās to baudīt, ne tikai izlasīt, kas rakstīts uz tāfelītes,» 2007. gadā ir teicis pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Gadiem ir strādāts, lai to panāktu. Sākotnēji dārzā ap ziediem bija izveidots dzīvžogs, lai apmeklētāji «nemestos» virsū rozēm. Vēlāk rožu laukumi kļuva pieejamāki, lai ne tikai svētkos, bet arī ikdienā apmeklētāji varētu ļauties zieda valdzinājumam un pasmaržotu to, stāsta I. Lancmanis. Īpaši svarīgi tas ir, iepazīstot vēsturiskās rozes, kas kādreiz rotājušas dārzu Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laikā un nākamo pils īpašnieku grāfu Zubovu un grāfu Šuvalovu laikā līdz 1914. gadam, jo tām piemīt bezgalīgs smaržu klāsts. Mūsdienu rozēm tāda nav, teic pils muzeja direktors.
Turot rokā rozi podiņā, I. Lancmanis atklāj, ka tas ir demonstrējums, kāds 18. gadsimtā bija rožu dārzs – podus novietoja dārzā, rudenī tos nesa siltumnīcā vai oranžērijā. «Tagad esam panākuši ko labāku un būtiskāku. Daudz darba un pārliecības bija vajadzīgs, lai dārzā vairs neliktu podus, bet rozes ne tikai no mūsu klimatiskās zonas varētu iestādīt un audzēt šeit zemē,» secina direktors. Viņš piebilst, ka, vērojot augam pirmo iestādīto rozi ‘Guna’, var just patiesu gandarījumu, ka dārzs kļuvis par vienu no lielākajiem rožu dārziem visā ziemeļaustrumu Eiropā. Sarīkojumā pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma Lancmane un rožu dārza galvenā speciāliste Dainuvīte Brūvere stāstīja par dārza izveides vēsturi, rožu stādīšanas, ieziemošanas īpatnībām un pateicās ilggadējiem atbalstītājiem un ļaudīm, bez kuru palīdzības nebūtu tapis Rundāles baroka dārzs.
Iepazīst spēlē
L. Lancmane neslēpj, ka desmit gados darīts viss, lai viena hektāra platībā izveidotu plašu rožu šķirņu kolekciju, kas izmantotas par pamatu selekcijā. Daudzus no ziediem nevar redzēt pat citos slavenos rožu dārzos Eiropā, atklāj L. Lancmane, piebilstot, ka starp vēsturiskajiem ziediem atklājas arī pēdējos gados selekcionētās rozes.
Lai krāšņos ziedus iepazītu, dārza speciālistu vadībā notika ekskursijas un cilvēki varēja piedalīties orientēšanās spēlē «Iepazīsti Rundāles pils dārzu!». Apmeklējot rožu dārzu, labirinta un rotaļu bosketus, piknika laukumu, zaļo teātri, dažādas radošās darbnīcas, vajadzēja meklēt atbildes uz jautājumiem, kurā gadā selekcionēta pirmā roze dārzā, kurš selekcionārs izveidojis angļu rožu grupu, kā sauc par pasaules rozi atzīto ziedu, cik stūru ir zaļā teātra paviljonam utt.
Veido rotaļu stūri
Sarīkojumā īpaši bija padomāts par jaunākajiem apmeklētājiem. Rotaļu bosketā bija uzstādīts ar roku griežams bērnu karuselis, kāds tas izskatījās pagājušā gadsimta sākumā. To no Kalnciema kvartāla Rīgā bija atveduši Ivars un Inese Mailīši, kuri 20 gadus aizraujas ar vecu rotaļu laukumu atjaunošanu. Brīvdabas muzejā atrodas vēl viens vecs koka karuselis no Mailīšu kolekcijas, bet tam nepieciešama restaurācija, atklāj Inese. Viņu īpašumā ir ne tikai ar roku griežami, bet arī ar elektrību vadāmi karuseļi. Ivars pašlaik gatavo ar velosipēdu darbināmu karuseli.
Pils dārzā iecerēts izveidot bērnu rotaļu laukumu vēsturiskās formās. Tur jau izvietotas kokgriezumu figūras un šūpoles. Pils muzeja darbinieks Kristaps Zēbergs atklāj, ka dārza kompleksā iederētos arī svētkos skatītais karuselis. Ruta Bemberga, sabiedrisko attiecību speciāliste, piebilst, ka bērnu laukuma izveidei īsā laika posmā trūkst finansējuma, tāpēc rotaļu stūri papildinās pamazām.
Visu vecumu apmeklētāji īpašu uzmanību pievērsa 18. gadsimta galantajām izklaidēm, kurās iejutās biedrība «Vēsturisko rekonstrukciju studija Rokoko». Tērpušies pils laikam atbilstīgos tērpos, viņi bija sarīkojuši pikniku. Svētku bufete bija izvietota divos stāvos. Versaļas dārza piknikos mēdza būt galdi arī trijos stāvos, stāsta studijas vadītāja Jeļena Forste. Galdu rotāja augļi, smalkas kūciņas, piemēram, makarūni, kas bija Marijas Antuanetes iemīļotais gardums, un kā neatņemama sastāvdaļa – krāšņas ziedu un skulptūru dekorācijas. Dārzā varēja vērot tradicionālas galma dāmu izklaides – gleznošanu, izšūšanu, kroketa un kāršu spēlēšanu.
Aizraujoši braucieni
Vīri iesaistījās aktivitātēs zālienā pie dīķa. Jau otro gadu Dārza svētkos piedalījās uzņēmumi, kas demonstrēja dārza un darba tehniku. Lielu daļu no tā izmanto arī pils dārza, parka un meža sakopšanai, atklāj mehānikas nodaļas vadītājs Arvis Druviņš.
Drosmīgākie un azartiskākie varēja piedalīties veiklības braucienos. Baušķenieks Ivo Aigars kāpa uz ierīces, kuras kustība atkarīga no kāju balansa un spēka. Viņš stāsta, ka brauciens bija ekstrēms un aizraujošs. Tehnikas darbības princips ir līdzīgs skrituļdēlim, tikai rokas ir iespējams atbalstīt pie stūres, skaidro baušķenieks. Tā darbojas līdzīgi kā segvejs, bet divu lielo riteņu vietā ir gumijas kāpurķēdes. Braucamrīkam iespējams piestiprināt piekabi, kurā var pārvadāt 300 – 400 kilogramu biešu, kartupeļu vai ko citu, atklāj IKU «Eduards» pārstāvis Aldis Limanskis.
Īpašu uzmanību izpelnījās Somijas universālais minitraktors, kuram var atrast neskaitāmus pielietojumus, piemēram, šķūrēt sniegu, skaldīt malku, rakt tranšejas, pārvadāt mantas utt. Pils muzeja darbinieks Agris Maldžus stāsta, ka ir redzējis to darbojamies dārzā un parkā. Ar to pļauj zāli, stāda kokus, laista puķes.
***
Svētkos bija sagatavots krāšņs koncerts, kuru noslēdza īpašais viesis – čellu trio «Melo M». Finālā apmeklētāji piedalījās dārza izgaismošanā, ievietojot strūklakas baseinos līdzi paņemtās peldošās sveces.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»