Alimentu nemaksātāji – pie kauna staba

2015. gada 29. jūnijs 00:00

Ar trešdienu, 1. jūliju, tiks sākta alimentu nemaksātāju publiska kaunināšana, parādnieku vārdus darot zināmus visai sabiedrībai. Drosmīgā iecere atbalstīta jau pagājušajā gadā, kad Saeima pieņēma grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) likumā, kas paredz izveidot publiski pieejamu datubāzi UGF mājaslapā.

Publiskos sarakstos iekļaus ziņas par uzturlīdzekļu nemaksātāju, minot tā vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Likuma grozījumi pieņemti, lai aizsargātu bērnu tiesības un veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, proti, uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi.

«Rekordists» mitinās Iecavā
Patlaban mūspusē valsts maksā uzturlīdzekļus 581 personas vietā (par 373 – Bauskas novadā, 86 – Vecumnieku, 84 – Iecavas, 38 – Rundāles), laikrakstu informēja UGF Juridiskās nodaļas juriskonsulte Sintija Šauriņa. Kopējais neapzinīgo vecāku parāds UGF jūnijā Bauskas novadā bija 1 774 211 eiro, Vecumniekos – 1 040 842 eiro, Iecavā – 632 260 eiro, Rundāles novadā – 392 391 eiro.

Lai gan Bauskas novadā ir lielākais uzturlīdzekļu saņēmēju un parādnieku skaits, «rekordists» alimentu nemaksāšanā mitinās Iecavā. Viņš savām atvasēm nav samaksājis vairāk kā 34 tūkstošus eiro. Par šo personu pagaidām zināms vien tas, ka vīrietim ir seši bērni un iespaidīgais parāds uzkrājies deviņos gados. Otrs parādnieku līderis dzīvo Vecumnieku novadā. Kopš 2005. gada 10. jūnija tēva vietā bērniem uzturlīdzekļus maksā valsts, pašlaik viņa parāda apmērs ir 30 182 eiro. Rundāles novadā kāds tēvs, nenodrošinot finansiālu atbalstu saviem četriem nepilngadīgajiem bērniem, uzkrājis 28 300 eiro parādu, bet Bauskas novadā kāds četru bērnu papucis pamanījies izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma un uz saviem pleciem uzkrāvis jau vairāk nekā 24 tūkstošu eiro parāda nastu. Valsts līderis alimentu nemaksāšanā dzīvo Jelgavas novadā. Septiņu bērnu tēvs nav nomaksājis uzturlīdzekļus savām atvasēm 45 500 eiro apmērā.

S. Šauriņa atzīmē, ka minētās summas «netiks norakstītas» un aizmirstas. Kamēr neapzinīgais vecāks nesāks pildīt savas saistības, viņu vajās tiesu izpildītāji, tiklīdz personai parādīsies ienākumi, no tiem daļu ieturēs parāda atmaksai.

Nekas nepieder
Tiesu izpildītāji, kas tieši strādā ar alimentu nemaksātājiem, cenšoties atgūt līdzekļus, ko valsts samaksājusi bērniem viņu vietā, atzīst, ka vairums lietu ir grūti iekustināmas.

Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Aelita Triba atklāj, ka visbēdīgākā aina atklājas lauku apvidos. «Apsekojot personas viņu dzīvesvietā, bieži nākas domāt, kā šādos apstākļos vispār var dzīvot. No cilvēciņa nav, ko paņemt. Kustamā manta ir tik bēdīga, ka izsolē to diez vai kāds iegādāsies, tādējādi piedziņa ir apgrūtināta un finansiālais atbalsts, kamēr nav ienākumu avota, paliek valsts pārziņā,» stāsta A. Triba.

Speciāliste akcentē, ka iemesli žēlīgajai situācijai nav tālu jāmeklē, tam visam pamatā ir darba vietu trūkums un žūpošanas izplatība lauku reģionos. Vieni dzer, lai aizmirstos, citi jau tā saauguši ar zaļo pūķi, ka ikdienā grādīgais ir vienīgais mērķis.

Bērni nav prioritāte
Tiesu izpildītāja Aelita Triba novērojusi vēl kādu mūspusē izplatītu tendenci un pieļauj, ka līdzīgi ir arī valstī. Proti, daļa vecāku likuma normas izmanto, lai gūtu vismaz jel kādus ienākumus. Tā, piemēram, bērnu vecāki šķiras oficiāli, bet turpina dzīvot kopā. Māte pieprasa maksāt uzturlīdzekļus, bet, tā kā tēvam nav ne īpašumu, ne darba, valsts sāk maksāt papuča vietā. No UGF kopš šī gada 1. janvāra uzturlīdzekļi tiek izmaksāti: 90 eiro apmērā par bērnu līdz septiņu gadu vecumam un 108 eiro apmērā bērniem no septiņu līdz 18 gadu vecumam. Tas ir tādā gadījumā, ja tiesas nolēmumā ir minēts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, tas ir, 25 procenti no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas bērnam līdz septiņu gadu vecumam un 30 procentu – bērnam no septiņu līdz 18 gadu vecumam. Ja bērnu ir vairāk, veidojas pieklājīga summa, un ģimenei ir rasts ienākumu avots.

«Par nākotni un atbildību likuma priekšā neviens nedomā. Vairums cilvēku dzīvo šodienai. Tas, ka no pensijas atvilks nesamaksāto parādu, nevienu neuztrauc. Tāpat nereaģē uz to, ka brīdinu par iespējamo krimināllietas ierosināšanu, ko paredz Krimināllikuma 170. pants par ļaunprātīgu izvairīšanos no alimentu nemaksāšanas,» situāciju raksturo A. Triba.

Parādnieces arī sievietes
Tiesu izpildītāju prakse liecina, ka alimentu nemaksātāju skaits pieaug. Sabiedrībā iesakņojies stereotips, ka par bērniem nerūpējas vīrieši, bet realitātē netrūkst arī sieviešu, kurām atvases ir vienaldzīgas. A. Triba piekrīt, ka mātes, alimentu nemaksātājas, senāk bijis ļoti liels retums. Taču tagad it bieži daiļā dzimuma pārstāves ir tās, kas par bērniem neliekas ne zinis. Visbiežāk tas vērojams jaunajās ģimenēs. Vairums ir tādu, kas aizbrauc peļņā uz ārzemēm, nodibina citu ģimeni un iepriekšējo «izsvītro» no dzīves. Izbraukšana uz ārzemēm esot diezgan izplatīts alimentu nemaksāšanas iemesls: mani neviens neatradīs, pārliecināts ir parādnieks. Taču tik vienkārši neesot – process gan ir garāks, bet piedzīt alimentus no oficiāli nodarbināta cilvēka ārzemēs esot pavisam reāli.

Sastopamas arī tādas mammas, alimentu nemaksātājas, kas «nogājušas no ceļa» – ieslīgušas atkarībās vai nonākušas uz noziedzības takas.

«Nemaksātāji ir kļuvuši ļoti gudri, labi pārzina likumus, zina, kad un no kā viņiem var atvilkt nesamaksāto. Advokātu konsultācijām līdzekļi netiek tērēti, cilvēki nāk sagatavojušies un citē juristu ieteikumus,» stāsta A. Triba. Daudziem neesot oficiālu ienākumu, taču prasības iesniedzējas it bieži norādot, ka bijušais laulenis strādā nelegāli. «Mūsu kompetencē nav doties un vaktēt, vai tiešām tur kāds šādi pelna iztiku. Paskaidrojam, lai personas vēršas attiecīgajās kontrolējošās iestādēs, kas spēj pieņemt lēmumus un mainīt šādu nelegālu darbību,» skaidro tiesu izpildītāja.

Viņa atzinīgi vērtē jauno likuma normu, jo šādi vismaz tie, kuri nevēlēsies neslavu, savu pienākumu izpildīs. Bezatbildība pieaugot, un vajadzīgi arvien jauni mehānismi, lai ar to cīnītos. Pagaidām gan A. Tribas praksē neviens ilglaicīgi nemaksājušais grēkāzis nav ieradies un paziņojis par parāda nomaksu.

Vārdu publiskošana nelīdzēs
Vecumnieku novada sociālā dienesta vadītāja Ina Jankeviča ir pārliecināta, ka šāda datu publiskošana vismaz sociālā dienesta klientūrai nav saistoša: «Lielai daļai ir vienalga, jo tāpat nav nekādu iztikas līdzekļu. Ģimenēs bērns nav vērtība, dzīvo vienai dienai. Tāpat ir tādi, kas izšķiras, bet pēc tam dzīvo nereģistrētās attiecībās, naudu saņem no UGF un par parāda atmaksu nemaz nedomā.» I. Jankeviča norāda uz bērnu tiesībām, kas varētu tikt aizskartas, ja informāciju publiskos. Lai izskaustu alimentu nemaksāšanu, viņasprāt, jāsāk no pamatiem. Krīze valstī daudzām ģimenēm izsitusi balstus, tālab valsts amatpersonām vairāk būtu jādomā, kā atdzīvināt reģionus un «audzēt vidusslāni».

Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale piekrīt, ka vārdu nosaukšana neko nemainīs. Iecavas novadā sociālais dienests zina visus klientus, kam rodas problēmas ar alimentu nemaksātājiem, speciālisti vai bāriņtiesa palīdz sagatavot dokumentus un saņemt ikmēneša atbalstu. Vajadzības gadījumā sociālais dienests palīdz sagatavot pieteikumu tiesai.

Uzrunātā baušķeniece Linda atzīst, ka pagaidām esot grūti spriest, kādu labumu dos pārmaiņas: «Kāds varbūt sāks maksāt, lai nenokļūtu sarakstā. Kādam vienalga nav naudas, ar vārda publiskošanu tā neradīsies. Dažus nemaksātājus jau tagad zinu, bet tas neko nemaina. Ja uzzināšu vēl par kādu pazīstamo, arī tas neko nemainīs.»

Baušķeniecei Evitai ir 32 gadi un piecus gadus vecs puika. Līdz dēla trīs gadu vecumam viss bijis kārtībā, ar vīru dzīvojuši saticībā. Ģimenes galva labi pelnījis celtniecībā, Evita strādājusi algotu darbu kādā Bauskas pievārtes uzņēmumā. Viss mainījies, kad darbs būvobjektā pazaudēts. Bērna tēvs ilgi nav varējis sameklēt darbu un pēdīgi paziņojis, ka dosies peļņā uz Vāciju. Sākumā naudu sūtījis, pēc tam sūtījumi apsīkuši un izbeigušies pavisam. Evita uzzinājusi, ka vīram ir cita sieviete un labi apmaksāts darbs, bet viņai jādzīvo no rokas mutē. Cīņā ar nemaksāšanu viņai nepalīdzēs arī parādnieku datubāzes publiskošana. «Vajadzētu domāt par lielākām represijām – auto tehniskās apskates liegumu, kredītu, arī ātro, izsniegšanas grūtībām, liegumu izbraukt no valsts,» pārliecināta ir Evita.

UGF juriskonsulte S. Šauriņa minēja, ka ziņu publiskošana vēl tiek ieviesta un nav iespējams objektīvi izvērtēt šīs metodes efektivitāti un citus iespējamos mehānismus, kas veicinātu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu pildīšanu. «Ziņu publiskošana varētu veicināt to, ka bērnu vecāki paši labprātīgi nodrošina uzturlīdzekļus savu bērnu uzturam un uzturlīdzekļi no UGF viņu vietā netiek maksāti. Plānojam, ka tiks veicināta parāda UGF atmaksa. 2015. gada pirmajos piecos mēnešos regresa kārtībā no parādniekiem atgūti viņu vietā izmaksātie uzturlīdzekļi par 260 138 eiro jeb 26% vairāk nekā 2014. gadā šajā periodā,» atklāja S. Šauriņa.

UZZIŅAI

Atbilstīgi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 pantam, ar šī gada 1. jūliju UGF administrācija savā mājaslapā www.ugf.gov.lv publiskos ziņas par UGF parādniekiem, norādot viņu vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

Ziņas par parādniekiem netiks publiskotas, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti vai pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, ja iesniedzējs nebūs piekritis parādnieka ziņu publiskošanai vai ja UGF administrācija saņems informāciju no valsts vai pašvaldības iestādes, ka attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērnu interesēm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Alimentu nemaksātāji – pie kauna staba

Kategorijas