BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzimtajā zemē balss skan citādāk

Vilnis Auzāns

2015. gada 29. jūnijs 00:00

153
Dzimtajā zemē balss skan citādāk

Bauskas muzeju, Rātsnamu, vecpilsētas ieliņas, lielveikalus un, protams, pilskalna estrādi sestdien, 27. jūnijā, piepildīja ap 600 dziedātāju no 24 koriem.

Visi šie dziedātāji bija Ziemeļu un Baltijas valstu VIII Dziesmu svētku Novadu dienas Bauskā dalībnieki. Ārzemju koristi no Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Lietuvas Bauskā ieradās jau priekšpusdienā. Laiku līdz mēģinājumam viņi izmantoja, lai iepazītu pilsētu.

Uzteic sakopto pilsētu
Zviedrijas Helsingborgas kora vadītāja Ilze Štāla-Stegē «Bauskas Dzīvei» atzina, ka viņas dziedātājus patīkami pārsteigusi sakoptā pilsēta: «Es Bausku apmeklēju pirms gadiem desmit. Pilsēta pārvērtusies līdz nepazīšanai. Jums ir lieliska estrāde ar labu akustiku. Koristiem paveras brīnišķīgs skats uz pili, tādā vidē ir bauda dziedāt.»

Citzemju koriem Bausku iepazīt palīdzēja brīvprātīgie jaunieši. Maskavas latviešu kultūras biedrības «Tālava» kori «pieskatīja» Mežotnes pamatskolas 7. klases skolnieks Kristiāns Graudiņš. «Tā ir nebijusi pieredze, neko tādu līdz šim nebiju darījis. Interesanti būt kopā ar 24 pieaugušu cilvēku kolektīvu,» ar lielu atbildību par savu pienākumu stāstīja K. Graudiņš.

Apzinīgo pusaudzi pozitīvi vērtēja arī dziedātāji no Maskavas. «Kristiāns ir ļoti labs un arī stingrs gids. Ja nevaram par kaut ko vienoties, Kristiāns nosaka, ka mums jābūt tur un tur, citi varianti nav pieļaujami. Ar viņa palīdzību iepazinām jūsu skaisto pilsētu. Patīkami bija dziedāt Bauskas luterāņu baznīcā. Te ir kulturāla publika, baznīca bija pilna ļaužu, bija prieks uzstāties,» stāstīja koriste Maruta Aleksejeva. Liepnā dzimusī, tagad Maskavā dzīvojošā dziedātāja piebilda, ka brauciens uz svētkiem Latvijā ir fantastisks emocionāls piedzīvojums: «Lai cik skaista būtu Maskava, Latvijā tomēr debesis ir zilākas, putni čivina citādāk, te pat mūsu balsis skan skaistāk.»

Lieliska akustika
Emociju pārpilna pēc koncerta pilskalna estrādē bija arī Maskavas latviešu kultūras biedrības kora vadītāja Tamāra Semičeva: «Kopības izjūta, atsaucīga publika un skaists repertuārs – bija bauda te uzstāties.»

Līdzīgas atziņas pauda Somijas kora «Porin Laulajat» diriģente Lelo Lipinga: «Bauskas estrādē ir lieliska akustika, skaists skats visapkārt. Jums ir tik krāšņa daba! Esam apmierināti ar šo dienu, kurā varējām iepazīt sakopto pilsētu, atjaunoto pili. Tā ir laba ideja svētku dalībniekus iesaistīt Novadu dienās, izvest ārpus Rīgas. Tā var iepazīt valsti, kuru apmeklē.» Laikrakstam «Bauskas Dzīve» sazināties ar somu dziedātājiem palīdzēja brīvprātīgais Reinis Ozols no Bauskas Valsts ģimnāzijas. Arī viņš šo dienu atzina par lietderīgi pavadītu.

Pieskarties saknēm

Pozitīvu emociju pārņemtas bija Stokholmas latviešu kora vadītāja Gaida Rulle un dziedātāja Dzintra Fonzova. Koncerts Bauskā viņām bija arī iespēja pabūt savu vecāku dzimtajās vietās. G. Rulles mamma Venta Soduma ar vīru Andreju bijuši baušķenieki. Savukārt Dz. Fonzovai mammas Marcelas Lieknas onkulis bijis Edvarts Virza.

«Mūsu kori 1945. gadā dibināja Teodors Reiters, esam kolektīvs ar bagātu vēsturi. Ja vien ir iespēja, piedalāmies Dziesmu svētkos Latvijā, tā mums ir simboliska pieskaršanās savām saknēm. Slavējama ideja rīkot koncertus ne tikai Rīgā, bet arī citviet. Esam laimīgas iepazīt skaisti sakopto Bausku, baudīt jūsu lielisko uzņemšanu,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» pastāstīja G. Rulle.

Jauna pieredze

Līdzās ārvalstu dziedātājiem šie svētki nozīmīgi bija arī pašmāju koriem. Ziemeļu un Baltijas valstu VIII Dziesmu svētku oficiālo dalībnieku vidū bija arī Bauskas novada jauktais koris «Mežotne». Diriģente Mārīte Jonkus «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka kolektīvs ir piedalījies svētkos Gotlandē Zviedrijā un Lietuvas pilsētā Klaipēdā: «Tā ir jauna pieredze, citādāka repertuāra apguve. Šajos svētkos valda interesanta gaisotne, kas atšķiras no mūsu ierastajiem Dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvam iesaistīšanās nāk par labu.»

Koncertā «Upes balsi tālu nes» latviešu kori izpildīja vairākas labi zināmas kompozīcijas, piemēram, Jāņa Cimzes dziesmu «Rīga dimd», Emiļa Melngaiļa «Jāņu vakaru», Pētera Barisona dziesmu «Latvijā» un citas. Savukārt otrajā daļā kopkora izpildījumā izskanēja dažādu valstu komponistu sacerētas melodijas. To vidū bija fragmenti no Karla Orfa slavenās kantātes «Carmina Burana», jaunā latviešu mūziķa Reiņa Sējāna kompozīcija «Vindo», kā arī tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē «Pūt, vējiņi!». Koncertā muzicēja pūtēju orķestris «Bauska», uzstājās kolektīvu «Mēmele» un «Mēmelīte» dejotāji.