BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: par kristiešu vienotību

«Bauskas Dzīve»

2015. gada 26. jūnijs 00:00

4
Komentāri: par kristiešu vienotību

Pāvests ierosinājis vienoties par fiksētu Lieldienu datumu, ko varētu svinēt kopīgi ar pareizticīgajiem. Kā to vērtējat?

Sašķeltība neder
Ligita Būmeistare, Uzvaras vidusskolas vēstures skolotāja Bauskas novada Gailīšu pagastā:
Pāvesta ideja ir ļoti laba. Tomēr pagaidām to īstenot ir nereāli. Iespējams, ka galvenais bija šo domu pateikt, paust ideju, jo ar laiku jebkura laba doma izplatās un rodas iespēja to realizēt. Tas būtu iespaidīgi, ja kristīgie svētki notiktu vienā laikā visā pasaulē – vienlaikus sākas Lieldienu gavēnis, visi citi notikumi. Tā būtu kristīgās pasaules vienotība.
Pašreizējā kristietības sašķeltība nekam neder. Piemēram, pie musulmaņiem, lai kādas būtu nesaskaņas un dažādas domas, ramadānu visi sāk vienā laikā. Tādai vajadzētu būt arī kristīgajai pasaulei – vienotai īpašos brīžos, nevis šķeltai.
Tomēr jāatzīst, ka tuvākajā laikā tas neizskatās reāli. Katrai pusei liekas, ka tikai viņiem ir pareizais viedoklis. Turklāt liela nozīme būs tam, kas un kam būs gatavs piekāpties. Jo pašlaik neizskatās, ka svētku svinēšanas laiku noteikšanā pareizticīgā pasaule būs gatava piekāpties katoliciskajai. Ļoti labi apzināmies, ka pašlaik saskarsmes problēmas ir tieši starp Krieviju un Eiropas Savienību, un diez vai ir iespējams par kaut ko vienoties saspringtajā politiskajā gaisotnē. Tāpēc par ideju jāsaka, ka tā ir ļoti laba, bet īstenota tiks varbūt tālā nākotnē.

Vienoti, bet pēc Jūlija kalendāra
Margarita Ananjeva, Iecavas Vissvētās Dievmātes piedzimšanas draudzes vecākā:
Pareizticība ir vispareizākā un jebkura iejaukšanās un datumu maiņa būtu tradīciju necienīšana. Tā uzskatu es pati un, domāju, arī vairākums pareizticīgo. No tā izriet – Kristus augšāmcelšanās svētki tiek atzīmēti pareizajā datumā. Pašos pirmsākumos bijām vienoti un svētkus atzīmējām pēc Jūlija kalendāra, taču atšķirības sākās, kad katoļu baznīca 1582. gadā izdeva pavēli par kalendāra reformu, jauno kalendāru nosaucot par Gregora. Ja joprojām kopīgi tiktu izmantots Jūlija kalendārs, nekādu atšķirību nebūtu. Vienā laikā būtu gan Ziemassvētki, gan Lieldienas.
Pašlaik nebūtu pareizi spriest tikai par vienotām Lieldienām, ja jau vienoti, tad arī Kristus dzimšanas diena nosakāma visiem viena. Sabiedrība būtu tikai ieguvēja, jo valstī noteiktās brīvdienas būtu vienā laikā, nevajadzētu spriest par papildu «izejamām» dienām. Diskutējot par vienotu datumu, domāju, ka pareizticīgie būtu pret jebkādām kalendāra reformām. Ja Rietumu kristīgā pasaule vēlas pārmaiņas, lai svinamos datumus nosaka pēc Jūlija kalendāra, piekāpjoties pareizticīgajiem.

Visi piederam vienam Dievam
Andrejs Mediņš, Bruknas Kalna svētību kopienas kapelāns Bauskas novada Dāviņu pagastā:
Beidzot pāvests Francisks I ir aktualizējis jautājumu, kas kristiešu prātus nodarbina simtiem gadu. Es ļoti priecājos par viņa ierosinājumu noteikt Lieldienu svinēšanas fiksētu datumu katoļiem, protestantiem un pareizticīgajiem. Mēs visi piederam vienam Dievam, bet esam tik sašķelti! Vieni svin Ziemassvētkus un Lieldienas pēc Gregora kalendāra, otri izmanto Jūlija kalendāru. Tas ir slikti, jo nav nekādas vienotības, kopības apziņas, ģimeniskuma.
Iedomājieties situāciju – es kā katolis jau svinu Lieldienas, bet pareizticīgajam kaimiņam vēl turpinās gavēnis. Varbūt viņš gribētu kopā ar mums slavēt Jēzu un priecāties, bet nedrīkst to darīt priekšlaikus, pārkāpjot savas konfesijas kārtību. Līdzīgi notiek Ziemassvētkos. Katoļi un protestanti Kristus piedzimšanu sāk svinēt 24. decembrī, bet pareizticīgie – tikai 7. janvārī.
Daudzi sāk liekuļot, izliekas, ka svin visu kristīgo konfesiju galvenos svētkus. Tas nopietnam kristietim nemaz nav iespējams. Pastāvošā sistēma nevis saliedē, bet rada plaisu starp ticīgajiem. Es domāju, ka Baznīcas augstākajai vadībai un teologiem būs diezgan grūti vienoties par fiksēta Lieldienu datuma noteikšanu, bet garīdznieki un draudzēm piederīgie pārmaiņas uzskatīs par pozitīvu pavērsienu.