BauskasDzive.lv ARHĪVS

Siltuma un krāsu zemē

Antra Ērgle

2015. gada 26. jūnijs 00:00

463
Siltuma un krāsu zemē

Ceļosim! Piepildās Beātas Bundules sapnis nokļūt Taizemē.

Iecavas sieviešu kluba «Liepas» vadītāja Beāta Bundule pirms gada ieceru kolāžā ielīmēja Taizemes aviokompānijas lidmašīnu, paužot tolaik šķietami tik drīz nepiepildāmo sapni apmeklēt eksotisko valsti. Šogad maijā viņai tas izdevās, vienlaikus piedaloties Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas pasaules konferencē un satiekot savu bijušo «audžumeitu» Natu Kaevnamaienu, kura pirms astoņiem gadiem mācījās Latvijā un dzīvoja Bunduļu ģimenē Zālītes ciema «Kaķpēdiņās».

Divi zaķi
Lidmašīna, ko pērn kolāžā līmēja Beāta, pieder kompānijai, kurā Nata tagad strādā par stjuarti. Kad šogad divās dienās bija jāapstiprina organizācijas «Papardes zieds» pārstāvju Ivetas Ķelles un Beātas Bundules dalība konferencē, iecavniece secinājusi – re, kā piepildās vēlmes, kas pateiktas vārdos!

Bunduļi nolēmuši Beātas darba komandējumu apvienot ar atvaļinājuma braucienu, lai tiktos ar Natu un viņas ģimeni. «Visus šos gadus esmu uzturējusi saiti ar savu audžumeitu, viņa vēl joprojām mani sauc par mammu,» atklāj Beāta, «uzzinot par iespēju satikties, abas no saviļņojuma apraudājāmies. Nata sagatavoja programmu, kas Taizemē jāredz un jāizbauda. No desmit dienām pusi pavadījām galvaspilsētā Bangkokā, pusi – laukos valsts centrālajā līdzenumā.»

Tātad karma
«Taizeme mūs sagaidīja ar tropu vasaru, temperatūra dienā bija +36 grādi, vakaros +30,» stāsta iecavniece, «visu laiku sajūta kā pirms lietus, bet līt nesāk. Vienu dienu minūtes desmit lija, bet cerētā veldze neiestājās.»

Nata kopā ar latviešiem pavadīja savu atvaļinājumu. «Viņa bija gan brīnišķīga stāstniece par vietējiem paradumiem, gan lieliska ēdienu pazinēja un budisma tradīciju zinātāja. Taizeme ir krāsaina sajūtu palete – lieliski cilvēki un ēdieni, krāsu un garšu intensitāte, kontrasts starp laukiem vai piepilsētas nabadzīgajiem rajoniem un galvaspilsētas spozmi, sastrēgumi uz ceļiem, kas ved uz astoņu miljonu apdzīvoto Bangkoku, sabiedriskais transports – gaisa vilciens vai upes kuteri, brīnišķīgās taizemiešu masāžas skolas, zelta Budas statujas,» iespaidus atklāj Beāta. «Apmeklējām tempļus un «peldošo» tirgu, kur taizemieši laivās gatavo ēst un no tām arī tirgojas. Braucām laivās pa džungļu upi un izšūpojāmies ziloņa mugurā.»

Beātu pārsteigusi taizemiešu pārliecība, ka Buda un karalis palīdzēs nelaimē nonākušajiem, bet, «ja nepalīdzēs – tātad tāda karma»: «Daudzi tādēļ paši savā dzīvē neko īsti neiesāk, paļaujas liktenim un ticībai, ka viss kādreiz atrisināsies.»

Atvēsinošs vārds
Beāta un viņas ceļabiedri iepazinušies ar Natas ģimeni un draugiem. «Uzzinājām, ka skolotāja profesija ir viena no prestižākajām Taizemē. Abi Natas vecāki ir skolotāji, mamma māca matemātiku, tētis – angļu valodu. Arī Natai ir angļu valodas pedagoģes diploms, taču stjuartes darbs bija viņas sapnis,» stāsta iecavniece. Ģimenes uzvārds «Kaewnamayen» nozīmē ‘glāze ar ledus aukstu ūdeni’, kas karstajā zemē reizēm bija vienīgais glābiņš.

Ģimenes plānošanas forumā Bangkokā piedalījās vairāk nekā 160 valstu pārstāvji. Latvietes, līdzīgi citiem delegātiem, konferences oficiālajā atklāšanā ieradās tautastērpos. Ivetai ir kurzemnieces kostīms, Beātai – «Liepu» kopīgi darinātais zemgalietes tērps.

«Vakars bija kā nepārtraukts zvaigžņu lietus ar daudzu pasaules kultūru savīšanos, tērpu un rakstu dažādību,» iespaidus apraksta ceļotāja, «visiem bija interese par Latviju, nelielo zaļo valsti ar četriem gadalaikiem, kur gan ziemu, gan vasaru var nēsāt vilnas svārkus, kur kokos nogatavojas pasakaini smaržīgi āboli, Ziemassvētkos ir sniegs un mājas sajūtu rada krāsnī cepti pīrādziņi, turklāt katrā ģimenē ir kāds, kurš dzied korī vai dejo tautas dejas.»