Bauskā skanēs Eiropas tautu mūzika

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki sestdien, 27. jūnijā, ieskanēsies arī Bauskā. Līdz ar piecām Latvijas pilsētām arī Bauskā notiks šo svētku Novadu dienas pasākumi.
Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Ina Bika informē, ka VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos piedalīsies kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildinās deju kopas un pūtēju orķestri – kopā svētkos tiksies ap 8000 dalībnieku.
Bauskas kultūras centra direktore Ilva Vansoviča precizē, ka 27. jūnijā Bauskā ieradīsies ap 600 dziedātāju. Viesu kori uzstāsies Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tie būs dziedātāji no Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Lietuvas. Kā prezentācijas koris Bauskas baznīcā dziedās Helsingborgas kamerkoris no Zviedrijas.
Astoņos vakarā Bauskas pilskalna estrādē izskanēs plašs svētku koncerts «Upes balsi tālu nes». Tajā latviešu kori izpildīs vairākas publikai labi zināmas kompozīcijas, kā, piemēram, Jāņa Cimzes dziesmu «Rīga dimd», Emila Melngaiļa «Jāņu vakaru», Pētera Barisona dziesmu «Latvijā» un citas. Savukārt koncerta otrajā daļā kopkora izpildījumā izskanēs dažādu valstu komponistu sacerētas melodijas. kopkoris izpildīs daļas no Karla Orfa slavenās kantātes «Carmina Burana». Melodiju vidū būs jaunā latviešu mūziķa Reiņa Sējāna kompozīcija «Vindo», arī latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē «Pūt, vējiņi!».
Kopkora programmā piedalīsies Bauskas koru apriņķa kolektīvi «Četri vēji», «Mēmele», «Mežotne», «Iecava». Uz skatuves būs arī dziedātāji no Saldus, Dobeles, Jelgavas, Olaines, Ozolniekiem. Bauskā varēs dzirdēt latviešu diasporas korus no Zviedrijas un Krievijas. Latviešu dziesmu programmā dziedātājiem piepulcēsies pašmāju kolektīvi, jauktie kori «Dzīle», «Kamarde» un «Grenctāle».
Koncertu «Upes balsi tālu nes» vadīs Bauskas novada domes deputāte Solvita Jirgensone un Brunavas pagasta iedzīvotājs olimpietis Jēkabs Nākums. Koru uzstāšanos kuplinās pūtēju orķestris «Bauska» un deju kopas «Mēmele» un «Mēmelīte». Bauskā pirms 20 gadiem jau notika līdzīgs Ziemeļu un Baltijas valstu dziedātāju svētku koncerts.
VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku noslēguma koncerts, kas 28. jūnija vakarā izskanēs Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā, vienlaikus būs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums.
Kultūras ministre Dace Melbārde stāsta: «Man ir patiess prieks, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē noslēgs tieši Dziesmu svētku tradīcijas spilgts piemērs – VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tie simbolizē to, ko ietver mūsu prezidentūras atslēgvārdi. Tā ir izaugsme, jo no nelielas koru pulcēšanās 140 gadu laikā izaugusi plaša kustība. Tā ir iesaiste, jo Dziesmu svētkos piedalās cilvēki neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, reliģiskās vai etniskās piederības. Un tā ir ilgtspēja – jo Viduseiropas kopā dziedāšanas tradīcija, kas iedvesmoja pirmos baltiešu Dziesmu svētkus 19. gadsimtā, ir sen izzudusi, bet Baltijas jūras reģionā tā joprojām ir dzīva, krāšņa un daudzveidīga.»
UZZIŅAI
Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995. gadā. Tās mērķis bija pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, t. sk. a cappella izpildījumā, kura raksturīga Baltijas valstīm. Iepriekšējie svētki notikuši Latvijā (1995), Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012).
Šogad svētkos piedalīsies aptuveni 8000 dalībnieku. Paredzēts, ka Latvijā ieradīsies 56 ārzemju kori (1383 dziedātāji), seši prezentācijas kori (160 dziedātāju) no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas. Svētkos dalību pieteicis 251 koris (4616 dziedātāji) no Latvijas. Viesos gaida astoņus diasporas (180 dziedātāju) korus.
Vienīgas koris no Latvijas, kas piedalījies visos Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, ir Ogres novada kultūras centra jauktais koris «Ogre», kura mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Zirnis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»