Maģiskās uguns kūrēji

2015. gada 19. jūnijs 00:00

Arheoloģisko rotu meistars Uģis Drava, viņa sieva Gundega, grupas «Vilcenes» dalībniece, meitas Dārta un Kate 23. jūnija vakarā vadīs Jāņu ielīgošanas rituālu Vecumnieku novada Kurmenes pagasta laivu piestātnē «Lutauši».

Dravu ģimene Kurmenes «Liepās» dzīvo 13 gadus, bet pirmo reizi savā pagastā saulgriežu laika izjūtās un folkloras zināšanās dalīsies ar plašu apmeklētāju loku.

Tērpi, rotas un instrumenti
Saulgriežu rituālu Uģis, Gundega, Dārta un Kate vienmēr veic arheoloģiskajos zemgaļu un sēļu tautastērpos. Tie ir 11. gadsimta paraugu atdarinājumi. Tērpus īpaši krāšņus dara bagātīgas rotaslietas – Uģa meistardarbi. Sievai un meitām viņš ir izgatavojis vairākus arheoloģisko rotu komplektus.

Visi Dravas spēlē dažādus mūzikas instrumentus: Gundega – kokli, Uģis – akordeonu un dūdas, Dārta – vijoli, kokli, dūdas, Kate – dūdas un čellu. «Atšķirībā no mums abiem, meitenēm ir labi muzikālie pamati, jo viņas mācījās Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā. Dārta turpina izglītību Rīgas J. Mediņa mūzikas vidusskolā, bet Kate nesen pabeidza 9. klasi. Meitas var spēlēt jebkuru instrumentu. Mēs bijām mazliet izbrīnīti, kad Kate pirmo reizi paņēma dūdas un sāka muzicēt. Viņai lieliski izdevās,» stāsta Gundega. Viņai ir 39 gadi. Folklorai, kas ir Gundegas nopietnākā aizraušanās, veltīti 20 gadi. Sākumā bijusi kopas «Laiksne» dziedātāja, bet vēlāk iekļāvusies jaunizveidotajā kopā «Vilcenes», kuras aktīva dalībniece ir joprojām.

«Vilceņu» pamatrepertuārā ir karavīru, sievu, līgavu un gadskārtu dziesmas. Gundega teic, ka pašlaik gatavojot jaunu programmu – maigāku un sievišķīgāku. Sākotnēji folkloras kopa dibināta kā vīru grupas «Vilki» sievu ansamblis.

Folklora ir dzīvesveids
Uģis Drava jau pagājušā gadsimta 80. gados sāka pievērsties tautas tradicionālajai mūzikai, taču folkloras kopas, kurās viņš un domubiedri darbojās, izdzenāja kā ideoloģiski nevēlamas. Vīri, kuri iepriekš bija dziedājuši kopā «Liepavots», 90. gadu sākumā izveidoja joprojām populāro vīru grupu «Vilki». Tajā Uģis darbojās 20 gadus. Pašlaik viņa galvenā nodarbošanās ir rotu kalšana, vairs nepietiek laika regulāri apmeklēt mēģinājumus Rīgā, taču folklora ir kļuvusi par Dravu ģimenes dzīvesveidu.

Gada svarīgākais rituāls ir saulgrieži, uzskata Gundega un Uģis. Kopā ar «Vilcenēm» un daudziem citiem domubiedriem vasaras saulgriežus Dravas svin 21. jūnijā, kad saule atrodas augstākajā debesu punktā un dabas enerģētika sasniedz kulmināciju. Saulstāvji turpinās trīs dienas. Pat folkloristu aprindās nav vienota uzskata, kurā dienā būtu vispareizāk veikt saulgriežu rituālu.

Izlūdzas saules labvēlību
Gundega teic, ka folkloristes Ilgas Reiznieces skatījumā 23. jūnijs, kad vairākums svin, ir vispiemērotākā diena. Nekādu striktu noteikumu jau nav. Dravu ģimenē īpašā diena ir 21. jūnijs, bet citās varbūt 23. datums.

«Nevajag pārmērīgi tiekties pēc tradīciju autentiskuma, jo galvenais šajā maģiskajā naktī ir ļaušanās izjūtām, ieklausīšanās sevī un dabā. Es ticu domu spēkam. Ja cilvēks darbībai piešķir jēgu, rituāls iegūst lielu spēku. Saulgriežos ļoti svarīgi ir iedegt uguni saulrietā un uzturēt to visu nakti līdz pat saules lēktam. Ar to mēs domās palīdzam saulītei – auglības un visa laba nesējai. Ugunsratu laišana simbolizē saules ceļu. Veicot šo darbību, izlūdzamies debesu spīdekļa labvēlību. Rituālā, ko mūsu ģimene un folkloras kopa «Vilcenes» 23. jūnijā vadīs «Lutaušos», iekursim ugunskuru, aicināsim visus svinētājus piedalīties Jāņu rotaļās un dančos, Mēmelē ielaidīsim Uģa izgatavoto ugunsplostu,» stāsta G. Drava.

Jāuztur tīrā enerģija
Gundega un Uģis saulgriežu naktī vienmēr kurina divus ugunskurus. Viena ir tā dēvētā saimnieciskā uguns – virs tās vāra Jāņu sieru, cep desiņas, bet otra – rituālā uguns, kas līdz rītam jāuztur tīra un svēta. Izņemot simboliski ziedotus graudus un dzīparus, kā arī pērnā gada Jāņu vainagus, tajā nedrīkst it neko citu dedzināt. Nakts vistumšākais laiks tiek pavadīts, sēžot ap ugunskuru un dziedot.

Tautas ticējumi vēsta, ka Jāņu rītā jāmazgājas avota ūdenī. Ja tuvumā avota nav, tad Gundega iesaka ieliet bļodā ūdeni un ļaut to apmirdzēt austošās saules stariem. Mazgāšanās ir simboliska. Uģis ir ievērojis, ka 22. jūnija rītausmā ne reizi nav lijis. Saulei lecot, gandrīz vienmēr debesis ir skaidras. Pat, ja ir apmācies, saulgriežu svinētāji visas labās domas raida saulītei.

Kate Drava spriež: «Saulgriežus nav iespējams raksturot, izmantojot vārdus. Tie ir jāizjūt. Katru reizi šie svētki man patīk arvien vairāk. Vienmēr es un māsa kopā ar vecākiem piedalāmies rituālā. Svinēšanai citas tradīcijas nezinu un pat neesmu redzējusi. Mani skolasbiedri un draugi par saulgriežu tradīcijām tikpat kā neinteresējas, bet es viņus šoreiz uzaicināju kopā ar mums svinēt Kurmenē un parādīt, cik tas ir lieliski.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Maģiskās uguns kūrēji

Kategorijas