Cauri Eiropai uz mājām ar velosipēdu

2015. gada 19. jūnijs 00:00

1064

Aizraušanās. Baušķenieks 20 dienās mēro 2700 kilometrus.

Pēc 20 dienu velobrauciena baušķenieks Andis Āboltiņš sasniedza savu mērķi – no Francijas atminās līdz Bauskai.

Savu ceļojumu viņš sāka 22. maijā un pabeidza 11. jūnijā Bauskas Rātslaukumā, kur dēlu sagaidīja mamma Rūta Āboltiņa. Viņa stāsta, ka dēla aizraušanās rada lielu pārdzīvojumu: «Katru dienu uztraucos, domāju, kur nakšņo, kā iet, vai viss labi. Brauciena laikā regulāri saņēmu ziņas, cik tālu viņš ticis.»

Ceļo vienatnē
Kopš augstskolas absolvēšanas jau desmit gadu Andis dzīvo Anglijā. Tur viņš strādā par tehniķi un izgatavo spēļu automātus. Ikdienā pārvietojas ar automašīnu, kas sen jau ir apnikusi, tāpēc ar velosipēdu braukt ir bauda, atzīst Andis.

No Anglijas uz Franciju viņš pārbrauca ar prāmi, velotūri sāka Kalē pilsētā. Kopējais distances garums bija 2700 kilometri. Pēdējā dienā, kad baušķenieks tuvojās finišam, viņš nobrauca 172 kilometrus, bet atzīst, ka nepieciešamības gadījumā varētu nomīties vairāk par 200 kilometriem.

Ceļo viņš viens, jo kompānija nozīmējot problēmas. Katram braucējam ir atšķirīgs temps un vēlmes, stāsta riteņbraucējs. Sa-sniegt mērķi un izpildīt dienas plānu vieglāk ir vienatnē. «Ir jādomā, kur paēst, kā nobraukt distanci, vai pietiks spēka. Nav laika uztraukties par garlaicību,» atklāj ceļotājs.

Parasti Andis brauc līdz tumsai. 45 minūtes pēc saules norietēšanas ir laiks, lai atrastu vietu, kur uzsliet telti un pārlaist nakti. 20 dienu garajā ceļā tikai vienreiz Polijā Andis samaksājis divus eiro par telts vietu kempingā, pārējās reizes gulējis brīvā teritorijā.

Iet kā vilciens
Pirms došanās ceļā Andis digitālajā pasaules kartē «Google Earth» plānoja maršrutu. Pēc tam skatījās, ko šī maršruta tuvumā ievērojamu var apskatīt. Viņš paguvis aplūkot daudzas pilis, priecāties par ainavu un iepazīt kultūrvēsturiskas vietas. Viens no neaizmirstamākajiem objektiem bija «Miranda Castle» Beļģijā, kas ir 1866. gadā neogotikas stilā celta pils. Pēc Otrā pasaules kara līdz pagājušā gadsimta 80. gadiem tajā bija ierīkots bērnunams. Kopš 1991. gada pils ir pamesta un atgādina spoku namu. «Ar velosipēdu tuvāk par 200 metriem klāt tai netiku. Atstāju riteni grāvī un pats caur mežu bridu uz pili. Pastaigājos pa teritoriju, viss bija efejās ieaudzis. Spocīgi,» emocijās dalās Andis.

Ceļojuma laikā Andis pabija triju valstu – Lietuvas, Polijas un Kaļi-ņingradas Krievijā – robežpunktā. Viņš stāsta, ka izbaudījis braukšanu pa Vācijas kalniem. Andis pārvietojas ar smagu riteni, kam ir aptuveni 50 kilogramu. «Braucamais sava svara un inerces dēļ iet kā vilciens,» stāsta baušķenieks.

Bauskā skumjš skats
Šī piedzīvojuma laikā viņš apskatījis Franciju, Vāciju, Beļģiju, Čehiju, Poliju un Lietuvu. Latviju šķērsojis Meitenes robežpunktā. «Iebraucot Latvijā, sākās jaunais ceļš. Patīkami braukt, tikai Bauskā atklājās skumjš skats. Rātslaukums kā izmiris. Minoties cauri Eiropai, katrā mazākajā ciemā pilsētas galvenais laukums ir apdzīvots. Tajā ir strūklaka, apstādījumi, alus dārzs, spēlējas bērni. Te viss likvidēts un noklāts ar bruģi. Pašvaldībai kaut kas jādara, vajag Rātslaukumu iedzīvināt, tad arī cilvēki te uzturēsies,» uzskata Andis. Piemēru varētu aizgūt no pilsētām Polijas ziemeļos. Tur vēl mazāk apdzīvotās vietās kā Bauska ir iekārtoti laukumi, lai cilvēki tajos labprāt uzturētos.

Rietumeiropā 80 procentus distances klāj veloceliņi. Tur pārvietoties ir viegli, mašīnu maz. «Priecīgs biju, kad tiku ārā no Prāgas. Pilsētu pārpildījuši tūristi, un ārā bija 36 grādus karsts,» atminas riteņbraucējs.

Pirmais – no Frankfurtes uz Venēciju
Braucienā velosipēdam saplīsa riepa. Andis bija nodrošinājies un paņēmis līdzi rezerves riteni. «Ar šīm nomīti 10 000 kilometru. Riepas ir labas, bet tās kļūst vecas, tāpēc jāmaina,» skaidro riteņbraucējs. Dienā viņš patērēja ap astoņiem litriem ūdens. Lietus uzlija tikai vienu rītu, mitruma izturīgās drēbes tā arī palika somā.

Līdzīgus braucienus vienreiz gadā viņš plāno kopš 2010. gada. Pirmais bija no Frankfurtes uz Venēciju. 2012. gadā veikts garākais brauciens – 3800 kilometri – no Francijas uz Latviju, metot līkumu un apskatot arī Ungāriju. Distanci viņš veica 28 dienās. Pērn ar velosipēdu braucis no Pizas Itālijā uz Amsterdamu Nīderlandē un finišējis Kalē, no kurienes ar kuģi pārcēlies uz mājām Anglijā. 15 dienās nobraukti 1500 kilometri. «Šādi jāapceļo visas Eiropas valstis. Pašlaik lielāka interese ir par Rumāniju, Serbiju un Horvātiju.»

Braucienam baušķenieks iztērējis visu atvaļinājumu, tāpēc divas dienas pēc ciemošanās dzimtenē viņu gaidīja lidmašīna, lai atgrieztos ierastajā ritmā. Anda piedzīvojumiem līdzi var sekot vietnē www.flickr.com, meklējot «andisaboltins».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cauri Eiropai uz mājām ar velosipēdu

Kategorijas