Mūzika jūras krastā – visu gadu

2015. gada 19. jūnijs 00:00

Dzintari jeb Edinburga jau 19. gadsimtā kļuva par nozīmīgu kūrortpilsētu.

Atpūtu Dzintaros bija iecienījuši ļoti turīgi, izglītoti ļaudis no Krievijas impērijas un Eiropas. Viņi vēlējās kvalitatīvu izklaidi. Ikviena Eiropas kūrorta svarīgākā sastāvdaļa tolaik bija koncerti. Dzintari, Jūrmalas mūzikas dzīves centrs, savu statusu ir saglabājuši gan cariskās Krievijas, gan padomju laikā un, protams, arī mūsdienās.

Akadēmiskā tradīcija
SIA «Dzintaru koncertzāle» valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis skaidro, ka patlaban vissvarīgākais ir radīt klausītājos pārliecību, ka Dzintari ir akadēmiskās mūzikas koncertu izcilākā vieta Pierīgā. Tas nenozīmē, ka Jūrmalā vairāk nenotiks atpūtnieku iemīļotie humora vakari, pasaules mūzikas jeb «world music» izpildītāju koncerti, deju ansambļu uzstāšanās, taču galvenās bija, ir un būs augstvērtīgas akadēmiskās mūzikas programmas.

Vēsturiskās ēkas atjaunošana ir svarīgs pavērsiens koncertdarbības aktivizēšanai Jūrmalā. Līdz šim koncertu sezona lielajā brīvdabas zālē ilga vien trīs vasaras mēnešus. Tikmēr vēsturiskā koka ēka pamazām gāja bojā. Nopietnus izpildītājus tajā bija kauns aicināt. Pirms dažiem gadiem komponists Raimonds Pauls teju visos plašsaziņas līdzekļos pauda sašutumu par nožēlojamo situāciju vecajā zālē: mūziķi stundām bija spiesti stāvēt rindā pie vienīgās tualetes, māksliniekiem nebija pienācīgu grimētavu. Drēgnais, neapkurināmais nams arī klausītājus nevilināja.

Stilu sintēze arhitektūrā
Rekonstruēta ir ne vien senā koka ēka, bet arī uzlabota teritorijas infrastruktūra. «Bauskas Dzīves» gide atjaunotajā namā ir Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Ankipāne. Galvenā ieeja, vestibils un kafejnīcas piebūve ir veidota minimālisma stilā, izmantojot baltos, gaiši un tumši pelēkos toņus. Vieglu konstrukciju mēbeles, baltas grīdas, stikla sienas. Kāpnes ved uz pagrabstāvu, kurā atrodas garderobe, mākslinieku grimētavas, tualetes ar zīdaiņu pārtinamiem galdiem priekštelpā, lifts cilvēkiem ratiņkrēslos. No šīs zonas apmeklētāji nokļūst koncertzālē.

Atbilstīgi oriģinālajam 30. gadu projektam zāles sienām ir atjaunots piesātinātais, silti sarkanais tonis, kas labi saspēlējas ar tumša ozolkoka apdari. Zālē ir kesonu griesti, kas sastāv no tādām kā telpiskām kastītēm. Līdzīgs risinājums ir atjaunotā Bauskas Rātsnama ceremoniju zālē. Restaurēti arī apaļie, dekoratīvie vitrāžu lodziņi ar stilizētu ornamentālu saulīti, kā arī bareljefs virs skatuves, kas padomju laikā tika nomaskēts. Vestibilā ir saglabāta senā biļešu kase – tagad butaforija.

Stāsta Dace: «Zālē ir 530 sēdvietu. Tāpat kā jaunajā Vidzemes koncertzālē Cēsīs, skatītāju krēsli ir Rīgas Krēslu fabrikas ražojums. Dažās minūtēs zāli var transformēt trīs dažādās pozīcijās, krēslu rindas aizslidinot zem grīdas un skatuves. Šajā telpā ir izcila, ļoti mīksta akustika, kas raksturīga koncertzālēm ar koka apdari. To atzina arī pianists Vestards Šimkus, kurš atjaunotajā koncertzālē ierakstīja albumu. Diemžēl pētniekiem arhīvos un muzejos nav izdevies atrast nevienu fotogrāfiju no Dzintaru koncertzāles atklāšanas koncerta 1936. gada vasarā.»

Amizanti gleznojumi
Koncertzāles galvenās ieejas vestibilā ir restaurēti Anša Cīruļa trīs sienu gleznojumi «Lielupe», «Latvija», «Jūra». Tie ir viņa pēdējie darbi. Mākslinieks, kurš aizrāvās ar senlatviešu mitoloģiju, ir apgleznojis arī Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles sienas un griestus.

Anša Cīruļa kompozīcijas Dzintaru koncertzālē ir ļoti amizantas – nu pamatīgs stilu sajaukuma paraugs! Atainotajiem motīviem piemīt saldsērīga noskaņa un visai brīvs mākslinieciskais traktējums. Tautumeitai, piemēram, ir caurspīdīgi brunči. Padomju laikā tautiskās simbolikas dēļ gleznojumi tika atzīti par ideoloģiski bīstamiem un aizkrāsoti.

Spilgti izpildītāji
Kopš restaurētās ēkas atklāšanas jau ir notikuši 12 koncerti. Ar Aspazijai un Rainim veltītu uzvedumu 6. jūnijā tika atklāta vasaras koncertsezona lielajā brīvdabas zālē. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» SIA «Dzintaru koncertzāle» valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis uzsver: «Latvijas koncertdzīve ir gana piesātināta, bet jaunā zāle mums rada lieliskas iespējas muzikālās jomas pilnveidē. Tagad arī Dzintari iekļausies koncertdarbības kopīgajā apritē, tāpat kā Rēzekne un Cēsis, kam šī gada novembrī pievienosies Liepājas jaunā koncertzāle. Latvijas cilvēki uz koncertiem vienkārši ir jāatved, jāiestāsta, ka ir vērts piecelties no dīvāna un izslēgt televizoru vai videoierakstu. To var izdarīt ar spilgtām, kvalitatīvām, daudzveidīgām koncertprogrammām. Šogad Dzintaros tādu būs ļoti daudz.»

Pretrunīgi vērtētais populārās mūzikas izpildītāju konkurss «Jaunais vilnis» Jūrmalā vairs nenotiks. No 30. jūnija līdz 5. augustam Dzintaros ir paredzēti festivāla «Artissimo» daudzi koncerti, ko organizē Hermaņa Brauna fonds. Jūlija sākumā uzstāsies izcils gruzīnu deju ansamblis no Batumi, bet no 20. līdz 26. jūlijam pirmo reizi notiks «Jūrmalas festivāls». To rīko Dzintaru koncertzāle. «Mēs vēlamies izveidot jaunu tradīciju. Koncertos uzstāsies Aleksandrs Antoņenko, Ksenija Sidorova, Milānas baleta trupa, «21. gadsimta tenori» no Krievijas. Klasiskās mūzikas gardēžiem augustā būs necerēts pārsteigums – pasaulslavenā Izraēlas simfoniskā orķestra koncerts ar mūsu laikmeta leģendu Zubinu Metu pie diriģenta pults,» atklāj Dace Ankipāne.

UZZIŅAI

Dzintaru (kādreizējās Edinburgas) slēgto koncertzāli Jūrmalā uzbūvēja 1936. gadā. Tā ir Latvijā pirmā un vissenākā šāda tipa zāle. 1959. gadā blakus vecajai ēkai uzcēla daļēji atklātu piebūvi – vasaras koncertzāli 2000 vietām.

Slēgtās koncertzāles koka ēka tapusi pēc Aleksandra Birzenieka (1893–1980) un Viktora Mellenberga (1905–2001) projekta. Interjeru rotā mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) gleznojumi. Vēsturiskā ēka iekļauta Latvijas kultūras kanonā – vērtību kopumā, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus.

Arhitektu birojs «Jaunromāns un Ābele» 2008. gadā izstrādāja Dzintaru slēgtās koncertzāles – valsts nozīmes kultūrvēstures mantojuma pieminekļa – rekonstrukcijas projektu. Atjaunoto ēku atvēra šī gada 20. maijā. Rekonstrukciju finansēja Jūrmalas pilsētas dome. Projekta izmaksas – 13 miljoni eiro.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūzika jūras krastā – visu gadu

Kategorijas