Rundāles rozēm – desmit gadu

2015. gada 19. jūnijs 00:00

3319

Rundāles pils dārzā zem pirmās iestādītās rozes ‘Guna’ 2005. gadā ievietota kapsula, kas glabā vēstījumu nākamajām paaudzēm un apkopotas tautasdziesmas par rozēm.

Desmit gados parkā sakuplojušas ap 2400 dažādu rožu šķirņu. Krāšņākos ziedus un skaistākos aromātus varēs baudīt
27. jūnijā Dārza svētkos.

Kuplo pagalmos
Rožu dārzs izveidots ornamentālā partera abās pusēs hektāra platībā. Sākotnēji tas bija iecerēts kā vēsturisko rožu dārzs, bet laika gaitā izveidojies par rožu muzeju, kas rāda arī mūsdienu rožu selekcionāru sasniegumus. Dārza rietumu un austrumu puses tālākajos četros laukumos aug vēsturiskās rozes, kuras bija pazīstamas Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laikā un nākamo pils īpašnieku grāfu Zubovu un grāfu Šuvālovu laikā līdz 1914. gadam. Divi laukumi demonstrē rožu šķirnes, ko visbiežāk izmanto selekcijā.

Parkā pirmie uzzied maijrozīšu krūmi, pēc tam plaukst krokotās rozes, ko mēs uzskatām par savvaļas ziediem, bet patiesībā tās kļuva par modes puķēm 19. gadsimtā, kad tika ievestas no Japānas. Pēdējās uzzied mūsdienu rozes, kuras mēs zinām kā tradicionālās veikalā pieejamās, stāsta pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma Lancmane.

Pirmās maijrozītes vēsturiski bija baltas, 19. gadsimta 30. – 40. gados selekcionāri cītīgi strādāja, lai izveidotu ziedus krāsainus. Tagad kuplojošie krūmi zied sarkanos, rozā, dzeltenos un citos toņos. Maijrozītes ir izturīgas pret salu, tāpēc kuplo tik daudzos Latvijas māju pagalmos.

Audzēšanas revolūcija
Dārzā aug ap 670 vēsturisko rožu šķirņu. Vecākās sugas ir vājākas, jo tagad selekcionāri piestrādā, lai augs ir izturīgs pret salu un slimībām, skaidro L. Lancmane. To var vērot arī pēc auga lapiņām. Kādreiz tās bija maigas un plānas, mūsdienu šķirnēm tās ir kā novaskotas. Tikai pēdējos gados, veidojot jaunas šķirnes, parādījies jēdziens «smarža», rozes var izdalīt frēziju, citrusu un citus aromātus. Klasiskais aromāts piemīt vēsturiskajām rozēm, atklāj speciāliste.

Maijrozītes un vēsturiskās rozes zied vienreiz gadā. Selekcionāri jau 19. gadsimtā cīnījās, lai izveidotu šķirni, kas ziedētu atkārtoti. Mūsdienās rožu ziedēšana visas vasaras garumā šķiet norma. Lai šādu šķirni atrastu, bija nepieciešami vairāk nekā 100 gadi.

Rožu audzēšanas revolūcija notika līdz ar pirmo «tējas hibrīdu», kas atklāja mūsdienās pazīstamo, veikalos nopērkamo rozes izskatu ar zieda klasisko formu uz atsevišķa kāta, ne krūma.

Latvija klimata ziņā atrodas uz bīstamas robežas, kas neļauj dažām šķirnēm augt. «Mēs gribam pieradināt dienvidnieku rozes. Lai tas izdotos, katrs stāds rūpīgi jāapčubina. Mūsu uzstādījums ir apmeklētājiem parādīt lielāku dažādību, dārznieki jau ir nedaudz traki,» smej rožu dārza galvenā speciāliste Dainuvīte Brūvere. Muzejs ir iegādājies agros «tējas hibrīdus», ko dārzā nemaz nestādīs, bet podā nesīs pārziemot uz oranžēriju, lai varētu redzēt, kā tie veidojas.

Jaunākās tendences
Kolekciju atjauno ik pa diviem gadiem. «Dārzs ir mazs, bet gribas parādīt jaunākās pasaules tendences rožu audzēšanā, jo ne visiem ir iespējams aizbraukt un paskatīties, kā tās aug citās valstīs,» teic L. Lancmane.

Pērn selekcionētās rozes ir klajas, nevis pildītas, ir dažas ziedlapas, bet vidiņš krāšņs un atšķiras no pārējās ziedlapas daļas. Piemēram, roze ir oranža, bet zieda iekšpuses vidus – sarkans. Jaunās šķirnes mēdz izcelties ar neparastām krāsām – tās var atgādināt īrisus vai peonijas. Selekcionāri vēlas iegūt zilas rozes vai kombinēt vienā ziedā dzelteno un bordo krāsu. Dažreiz ziedlapai katra puse ir citādāka, piemēram, no iekšpuses tā ir sarkana, no ārpuses – bāla, kas piešķir rozei sudrabainu nokrāsu. Modē atgriežas svītrainas un punktainas rozes. Tās bija populāras arī 18. gadsimtā, stāsta L. Lancmane.

Latviešus nenovērtē
Viens laukums dārzā veltīts Latvijas selekcionāru rozēm. Tur apskatāmas slavenās selekcionāres Dzidras Riekstas 18 rožu šķirnes. Viņas radītās parka rozes pazīstamas Eiropā ar lielu izturību un spēcīgu smaržu. Pirmā no Latvijas rozēm zied ‘Agra’, kurai dots arī atbilstīgs nosaukums. Krūms ir bagāts, ar lieliem ziediem, uz viena zara atplaukst līdz pat 20 ziediem. Rožu dārza izveide sākusies ar Dz. Riekstas 1981. gadā radīto šķirni ‘Guna’.

L. Lancmane uzskata, ka Latvijā netiek novērtēts vietējo selekcionāru darbs: «Valsts mērogā to neatbalsta, tāpēc daudzus stādus latvieši pārdod holandiešiem, un pēc tam visa pasaule domā, ka holandieši ir labi dārznieki. Nē, viņi ir labi tirgotāji.»

Ikdienā rožu dārzu uzkopj septiņi līdz desmit cilvēki, stāsta D. Brūvere: «Darba ir daudz. Strādnieki cīnās ar nezālēm, ar lāpstu līdzina dobju malas, ziedēšanas laikā katru dienu izkniebj novītušās rozes. Rudenī stādi būs jāieziemo, lai nenosalst, ja ir silta ziema – jāvēdina.»

Kādreiz brīvprātīgie un dažādi kolektīvi brauca uz dārzu talkot. Tagad dārznieki iztiek pašu spēkiem. D. Brūvere piebilst, ka priecātos, ja kāds pieteiktos rudenī lapot rozes, vasarā palaistīt augus vai nogriezt novītušos ziedus. «Tā ir laba iespēja būt rožu krūmam tuvumā, apskatīt un pasmaržot to. No tāda darba var gūt prieku,» uzskata L. Lancmane.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundāles rozēm – desmit gadu

Kategorijas