Sagaida pasaulē nākam tūkstošiem bērnu

Pelnītā atpūtā dodas profesionālas un Bauskā mīlētas mediķes, bez kuru palīdzības nebūtu iedomājama simtiem vietējo ģimeņu dzīve.
Šonedēļ dakteres ginekoloģes Alla Hačikjana un Melita Davidone aizvadīja pēdējo darbdienu. Trešdien, 17. jūnijā, kolēģi un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks svinīgā pasākumā novērtēja abu mediķu darbu un pateicās viņām.
Dara novadu labāku
Ginekoloģēm Bauskas novada pašvaldības godarakstu piešķīra par ieguldījumu medicīnā mūsu reģionā un jauno speciālistu sagatavošanā.
Pašvaldības priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks atklāj, ka pienākumu pilnajā ikdienā ir arī patīkami notikumi. Tāds ir šis uzdevums, kad jāpateicas lieliskiem cilvēkiem, labiem speciālistiem, kas palīdzējuši citiem un ar savu darbu novadu darījuši labāku. «Lai stipra veselība un nezūd dzīvesprieks!» novēlēja R. Ābelnieks.
SIA «Bauskas slimnīca» vadītājas Mirdzas Brazovskas apsveikuma runas laikā asaras acīs sariesās kā viņai pašai, tā darbabiedrēm. «Kā kolēģe, sieviete, paciente un bērnu māte vēlos pateikt paldies par visu, ko esat darījušas. Tas pat nav vārdos izsakāms, jo jūsu darbs vienmēr bijis 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, 365 dienas gadā. Atminos reizes, kad diennaktīm neizgājāt no slimnīcas. Nebaidos teikt, ka esat sagaidījušas šajā pasaulē tūkstošiem bērnu,» dakteru ieguldījumu novērtēja M. Brazovska. «Veselību, katru dienu piepildītu ar dzīvesprieku un spēju priecāties par to, kas dots!» vēlēja iestādes vadītāja.
Sāpju un brīnumu zeme
Daktere Dace Paozola kopā ar abām ginekoloģēm nostrādājusi 36 gadus. «Kad atnācu strādāt gandrīz bez praktiskām iemaņām, abas profesionāles palīdzēja man kļūt par normālu ārsti,» atminas ginekoloģe. Tagad daktere strādā arī Jelgavā, bet atzīst, ka tik droši kā Bauskā, kad blakus bija Davidone un Hačikjana, uz kurām vienmēr varēja paļauties, nav jutusies nekad.
«Darba dēļ esat daudz uzupurējušās un kavējušas savu bērnu pasākumus. Viņi jums kādreiz jautāja, kāpēc mammai nav nolakoti nagi kā draugu mammām. Tagad jums būs laiks tos nolakot un pilntiesīgi piedalīties mazbērnu dzīves norisēs,» piebilst D. Paozola. Kolēģes ginekoloģijas nodaļā abām mediķēm pasniedza vāzes ar mazuļu attēliem, kas kalpos kā «atgādinājums par pavadīto laiku sāpju, laimes un brīnumu zemē – dzemdību nodaļā».
Svinīgajā notikumā apsveikt kolēģes bija ieradusies ginekoloģe Dainuvīte Vīlande no Iecavas. Viņām bijusi laba sadarbība kopš 1974. gada. «No kopā pavadītā laika ir labas atmiņas, kaut arī darbs ir ar lielu risku un ne vienmēr ar laimīgām beigām. Mēdz teikt, ka izcils ir mākslinieku, rakstnieku darbs, bet visradošākā tomēr ir šī profesija. Tas ir darbs ar pievienoto vērtību, jo pasaulē nāk jauna dzīvība, kas ir sarežģīts process,» uzskata D. Vīlande, piebilstot, ka tagad mediķēm būs laiks pašizziņai.
Kopā kopš institūta
Alla Hačikjana pārliecināta, ka dzīve ir skaista jebkurā posmā un laikā. «Tagad būšu brīva meitene. Varēšu laiku veltīt sev un ģimenei,» piebilst daktere. «Slimnīca man ir mīļa. Esmu laimīga, ka te varēju strādāt. Ir nedaudz skumji šodien atvadīties, bet gribas jau doties pelnītā atpūtā. Darbi ņem virsroku, grūti sekot līdzi tehnoloģiskajam progresam,» atzīst mediķe.
A. Hačikjanai nākamgad būtu sakrāta 50 gadu profesionālā pieredze. Savas darba gaitas Bauskas slimnīcā viņa sāka 1966. gadā. Kopš 1960. gada viņa ir pazīstama ar bērnu ārsti Vairu Kūmiņu. Viņas iepazinās Rīgas Medicīnas institūtā. V. Kūmiņa atminas, ka kolēģe allaž bijusi aktīva, darbīga un sabiedriska. «Nekas jau nav mainījies arī tagad,» piebilst V. Kūmiņa. Ginekoloģe sākumā cerēja kļūt par ķirurģi, bet pēc trešā kursa Bauskas slimnīcā prakses laikā redzētā nospriedusi: «Ja gribu palikt par vecmeitu, varu strādāt ķirurģijā.» Ķirurgiem bija ļoti liela slodze.
Pirms 50 gadiem Rīgas Medicīnas institūtā acu ārste Ilze Kinta studēja kopā ar M. Davidoni. Sākumā daktere nav varējusi izlemt starp angļu valodu un medicīnu. Kad izvēle krita par labu otrajam variantam, viņa izvēlējās ginekoloģijas specialitāti, jo gribējās kaut ko vairāk nekā terapija. I. Kintas atmiņas par kopā pavadīto laiku kopš 1966. gada ir tās labākās: «Melita mācībās bija uzcītīga, kopā kārtojām eksāmenus. Pēc piektā kursa, izvēloties specialitāti, abas šķīrāmies, bet ne uz ilgu laiku. Strādājām vienā iestādē, Melita pieņēmusi arī manus bērnus un četrus mazbērnus.»
Abas ir apbrīnojami profesionālas, iejūtīgas un izpalīdzīgas. Šajā specialitātē strādājošajiem misija ir palīdzēt jebkurā laikā, teic I. Kinta. Ginekoloģe M. Davidone Bauskas slimnīcai ir uzticīga kopš 1973. gada, tāpēc grūti vēl aptvert dzīves lielās pārmaiņas: «Ir sajūta, ka es dodos atvaļinājumā. Pēc mēneša redzēs, kā būs.»
Kolēģu uzticība spēkiem
A. Hačikjana stāsta, ka slimnīcā no pašiem pirmsākumiem ir paveicies ar lielisku kolektīvu, kam varēja lūgt palīdzību. Viņa atceras laiku, kad pēc dzemdībām jaunajai māmiņai vajadzēja amputēt dzemdi, bet nekad iepriekš to nebija darījusi. Ginekoloģe naktī zvanījusi Bauskas ķirurgam dakterim Ozolam. Viņam tajā dienā bija augsta temperatūra, galvu nav varējis pacelt no gultas, tāpēc palīdzēt nespēja, vien iedrošināja, ka A. Hačikjanai viss izdosies ļoti labi. «Ar Melitas asistēšanu operācija izdevās, vajadzēja tikai sajust kolēģu uzticību maniem spēkiem,» atklāj mediķe.
Deviņdesmito gadu sākumā dzemdību nodaļa piedzīvoja revolūciju, kad vietējās speciālistes bija atgriezušās no pieredzes apmaiņas Hedemoras pilsētā Zviedrijā. Tur iepazīta dabiski iekārtota dzemdību nodaļa, kur tiek ielaisti arī vīri. Nodaļu atļāva izstaigāt bez bahilām, jo galvenā nozīme bija vēdināšanai, atceras A. Hačikjana. Bauskas slimnīcas speciālistes pēc Zviedrijas parauga sāka sviest laukā vecās mēbeles, dzelzs gultas, kas palīdzēja atbrīvoties no stafilokoka infekcijas, nodaļā sāka ielaist ģimenes. «Tā bija jauna ēra. Sākām atbalstīt mazuļu barošanu ar krūti. Drīz vien ieguvām mazuļiem draudzīgas slimnīcas statusu,» atmiņās dalās ginekoloģe. 2009. gadā dzemdību nodaļu likvidēja.
Tagad Bauskā ir sarežģīts periods, bet A. Hačikjana cer, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs kaut ko izdomās un uz novadu strādāt atnāks jauni speciālisti. Viņa mudina kolēģes pēc vecāko dakteru piemēra savu artavu ieguldīt jauno speciālistu skološanā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»