Rīgā un laukos kritēriji visiem vienādi

2015. gada 17. jūnijs 00:00

653

Ekonomisko situāciju un nodokļu likumdošanu izprotoši – tā Bauskas, Rundāles un Vecumnieku pašvaldību vadītājus pēc tikšanās Bauskā raksturoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Pagājušajā nedēļā, 9. jūnijā, valsts amatpersona uz sarunu bija aicinājusi mūspuses četru novadu un kapitālsabiedrību vadītājus.

Iecavnieki neierodas
Darba tikšanos Bauskā neapmeklēja Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis. «Pašvaldību vadītāji šajos novados ir ar pieredzi, mums bija kompetentu cilvēku diskusija par tēmām, kas tieši skar VID darbu,» tā «Bauskas Dzīvei» atzina I. Pētersone.

Raksturojot VID sadarbību ar vietējās varas pārstāvjiem, I. Pētersone norādīja, ka abas institūcijas strādā, viena otrai īpaši netraucējot, bet gan vairāk atbalstot. Agrāk pašvaldība biežāk aicinājusi VID pārstāvjus uz semināriem, uzņēmēju darba grupu sanāksmēm. Tagad tas notiek mazāk. «Tādēļ es jau ilgāku laiku dodos, līdzīgi kā šoreiz, darba vizītēs uz Latvijas novadiem. Sarunas līdz šim bijušas lietišķas, arī Bauskā spriedām par konkrētām lietām, valsts līmeņa procesiem,» skaidro I. Pētersone.

Vairāk nodarbināto
Viena no aktualitātēm, par kuru diskutēja Bauskā, ir VID aktivitātes, apkarojot tā dēvētajā melnajā vai pelēkajā zonā esošos komersantus: autoservisus un frizētavas. Izskanējuši iebildumi, vai VID aktivitātēm nav iztērēts vairāk par iegūtiem nodokļu ieņēmumiem. I. Pētersone skaidroja, ka grūti nošķirt, kas mainījies šajā jomā tieši mūsu novados, jo uzņēmumu juridiskā adrese nereti nesakrīt ar faktisko adresi, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība.

«Dati par autoservisiem ir apkopoti, un mēs varam apgalvot, ka VID ieguldītie resursi un izdevumi ir krietni mazāki par tām pozitīvajām pārmaiņām, kas notikušas šīs nozares uzņēmējdarbībā,» apliecina I. Pētersone. Lielāko rezultātu devis pirms VID pārbaudēm piešķirtais divu mēnešu termiņš. Šajā laikā autoservisiem bija dota iespēja pašiem novērst pārkāpumus nodokļu aprēķinu jomā un reģistrēt saimniecisko darbību, deklarēt ieņēmumus, darbiniekus, viņiem aprēķinātās algas pilnā apmērā atbilstīgi likumu prasībām.

«Mēs periodiski publiskajā vidē par to atgādinājām, izmantojot elektronisko deklarēšanas sistēmu, uzrunājām komersantus individuāli un tikai pēc tam sākām pārbaudes. Pozitīvo rezultātu jūtam tādējādi, ka mums ir vairāk nekā 500 no jauna šajā jomā reģistrējušos komersantu. Autoservisu nozarē par 700 cilvēkiem palielinājies nodarbināto personu skaits. Nozarē strādājošo alga cēlusies par vidēji 60 eiro. Arī tas ir labi,» atzīst I. Pētersone.

Sodi būs bargi
«Tomēr mēs sākam vērot, ka tie, kuri bija uzlabojuši savus rādītājus, pa kādam sāk atkal «ieiet» atpakaļ pelēkajā zonā. Esam brīdinājuši, ka joprojām īstenojam attālinātu nozares uzņēmumu monitoringu. Iespējamo pārkāpumu gadījumā tiek veikti kontroles pasākumi un piemēroti administratīvie sodi. Ja pirmajā piegājienā ļāvām komersantiem pašiem sakārtot savu biznesu, tad tagad, ja tas aizies atpakaļ vecajās sliedēs un ja atkal būs fiksēta iespējamā nodokļu nemaksāšana, sekos reāli kontroles pasākumi un bargi sodi, līdz pat saimnieciskās darbības apturēšanai. Protams, tas notiks, izvērtējot katru konkrēto situāciju, analizējot uzņēmuma darbību,» skaidro VID ģenerāldirektore.

Pabalstu saņem svešinieks
Vēl viena joma, kuras īpatsvars pelēkās ekonomikas zonā ir diezgan liels, ir apbedīšanas pakalpojumi. I. Pētersone atzina, ka te ne viss ir kārtībā, taču šī nozare pašlaik nav VID prioritāte. Te aktīvi darboties sākusi Konkurences padome, VID ir iesaistījies šīs jomas sakārtošanā atbilstīgi savai kompetencei. VID interešu lokā šajā jomā ir nereģistrētā uzņēmējdarbība. Tās ir personas vai personu grupas, kuras brīdī, kad notiek nelaime, uzrodas pie tuvinieka un apņemas viņa vietā visu nokārtot, kā arī saņemt valsts noteiktos pabalstus.

«Tas, manuprāt, ir nepareizi, ja svešinieks, kurš paņēmis no tuvinieka personas miršanas apliecību, var bez starpgadījumiem saņemt pabalstu. Ir fiksētas ļoti daudzas fiziskas personas, kuras, nereģistrējot saimniecisko darbību, šādus pakalpojumus veic regulāri un lielos apmēros, sevišķi Rīgā. Turklāt ne visi gūtie ieņēmumi par apbedīšanas pakalpojumiem tiek uzrādīti. To skaitā arī reģistrētie izvadītāji ne vienmēr no visiem ienākumiem samaksā nodokļus. Protams, var pārmest, lai neķēpājamies ar sīkumiem, taču nodokļi jāmaksā visiem, ja to likums nosaka. Nav pieņemami, ka lielākā daļa uzņēmējdarbību veic, kā izskatās, «hobija pēc», jo visu laiku it kā strādā ar zaudējumiem, algu nesaņemot, bet brauc labās mašīnās,» vērtē VID ģenerāldirektore.

Noteikta kontroles metodika
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» I. Pētersone noliedza izplatīto stereotipu, ka VID tikai «cīnās ar mazajiem blēžiem, bet lielos liek mierā». Mūsu četros novados pērn veikti 115 kontroles pasākumi, šogad – 33. Šajā laikā novados no visiem reģistrētajiem tā dēvētajiem mazajiem uzņēmumiem pārbaudīts viens procents. Savukārt no lielajiem maksātājiem kontrolēti 36 procenti uzņēmumu.

«Kad mēs tiem, kas stāsta par tā dēvēto mazo uzņēmumu daudzajām pārbaudēm, prasām, kad tas noticis, vairākums sāk domāt un atceras, ka VID kontrolieri bijuši pirms gadiem pieciem, desmit. Diemžēl negatīvā informācija, kas izplatās cilvēku vidū, bieži vien ir spēcīgāka nekā faktiskā realitāte,» pārdomās dalās I. Pētersone.

Viņa arī skaidro, ka kontroles metodika VID izstrādāta tā, ka visi uzņēmumi neatkarīgi no to lieluma, nozares vai atrašanās vietas – Rīgā vai laukos – nodokļu kontroles kontekstā tiek vērtēti pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem. Vērā tiek ņemti iespējamie nodokļu nenomaksas riski, nevis šķiroti uzņēmumi pēc kādiem citiem principiem. Tas, ka nodokļu kontroles darbinieki strādā VID telpās Bauskā, nebūt nenozīmē, ka viņi pārbauda tikai Bauskas novada komersantus. VID ir neierobežotas iespējas strādāt attālināti, tikai atsevišķos procesa posmos nepieciešams apmeklēt komersantu klātienē. Turklāt tīri cilvēcīgi, it sevišķi lauku novados, vieglāk ir pārbaudīt citur strādājošu komersantu, nevis to, kas ir pazīstams.

Amatpersonu tēriņi
«Bauskas Dzīve» interesējās, kā VID sokas ar valsts amatpersonu ienākumu deklarācijās sniegto datu atbil-stības īstenībai pārbaudi. Ināra Pētersone paskaidroja, ka šajā jomā ir sadalītas funkcijas, ko veic VID un ko – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). VID pienākums ir sekot, vai visas amatpersonas iesniegušas deklarācijas noteiktajos termiņos. Ja tas nav paveikts laikā vai pilnībā, VID pienākums panākt, lai tas tiktu izdarīts. Savukārt iesniegto dokumentu saturs, tā analīze un atbilstības īstenībai izvērtējums ir KNAB pārziņā.

VID amatpersonu iesniegtos datus izmanto vienīgi nodokļu nomaksas vērtēšanā. Te VID var skatīties, vai amatpersonu veiktie darījumi un par tiem maksātie nodokļi sakrīt ar informāciju, kas uzrādīta deklarācijā, vai amatpersonas izdevumi, tēriņi ir atbilstīgi deklarētajiem ienākumiem. Ja atklājas nesakritība, deklarācijās norādīto informāciju VID var izmantot, īstenojot amatpersonu jau kā fizisko personu kontrolei.

«Par amatpersonām kā nodokļu maksātājiem man liedz runāt likums, taču varu teikt – manā rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par šo fizisko personu nodokļu nemaksāšanu,» atzīst ģenerāldirektore.

Telpas jāremontē
Darba vizītes laikā ģenerāldirektore apmeklēja arī VID Bauskas klientu apkalpošanas centru. Paužot labus vārdus par tajā strādājošo VID darbinieku veikumu, I. Pētersone kritiski izteicās par ēku. Telpas šeit ir ļoti nolietojušās, vajadzīgs gan kosmētiskais, gan būtisks remonts ēkai kopumā. Piemēram, divās vietās jālabo bojātais jumts, nav sakārtota notekūdeņu sistēma. Klientu apkalpošanas centrs diemžēl nav brīvi pieejams personām ar kustību traucējumiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem.

I. Pētersone sacīja, ka par to runāts ar mājas īpašnieku, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) aģentūru, kas solījusi šogad veikt būtiskus uzlabojumus. «Mēs esam pauduši stingru nostāju, ka gadījumā, ja VNĪ šīs trīs lietas – jumta remonts, lietus notekūdeņu sistēmas sakārtošana un piekļuve telpām personām ar īpašām vajadzībām – nenovērsīs, būsim spiesti VID darbiniekiem un klientiem Bauskā meklēt citas telpas. Tomēr, valstiski raugoties, tas nebūtu labi, ja VID aizietu no šīs ēkas, jo tad liela tās daļa paliktu neizmantota. Arī mūsu darbiniekiem un klientiem šīs telpas ir piemērotas novietojuma ziņā, jo atrodas līdzās autoostai, tuvu aktīvām iedzīvotāju plūsmām,» teic I. Pētersone.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rīgā un laukos kritēriji visiem vienādi

Kategorijas