Piemin diplomātu un politiķi

2015. gada 15. jūnijs 00:00

186

Rīgā, Latvijas Valsts vēstures arhīvā, atklāta izstāde «Klausieties pagātnes soļos. Juristam, politiķim un diplomātam Fridriham Vesmanim – 140».

Pirmās Saeimas priekšsēdētājam izcilajam rundālietim veltītās ekspozīcijas atklāšanu 9. jūnijā apmeklēja valsts augstākās amatpersonas – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, bijušais ārlietu ministrs un vēstnieks Indulis Bērziņš un citi.

Represiju laikmets
Izstāde tapusi sadarbībā ar Vesmaņu dzimtas pārstāvjiem un daudziem partneriem no Latvijas Nacionālā arhīva un valsts iestādēm, informēja Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentu pieejamības un popularizēšanas nodaļas vadītāja Gunta Minde.

«Dokumentus meklējām, balstoties uz Fridriha Vesmaņa biogrāfiju. Revolucionārās darbības pētīšanai apzinājām Krievijas cara laika žandarmērijas atskaites. Saeimas darbā pievērsām uzmanību Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas materiāliem,» stāsta G. Minde.
Vēsturnieki uzsvēra, ka F. Vesmanim bijis raksturīgs 20. gadsimta sākuma latviešu politiķu dzīves gājums – tas sācies ar cara laika Krievijas represīvo orgānu atskaitēm un beidzies ar Padomju Savienības represīvo iestāžu ziņojumiem.

Dzimtas pētījums
«Esam priecīgi, ka sarīkota šāda izstāde. Fridrihs Vesmanis bija viens no brīvības idejas nesējiem Latvijā un ir pelnījis, ka viņu piemin,» teic dzimtas pārstāve Ieva Marga Markauska, kas savulaik rosinājusi šādas ekspozīcijas veidošanu un paveikusi lielu darbu tās īstenošanā.

Izstāde stāsta par Vesmaņu dzimtas vēsturi. Lielu lomu spēlējuši arī paša F. Vesmaņa pētījumi – 1937. gadā viņš dodas pensijā un sāk apzināt dzimtas vēsturi. Trīs gados top pētījums trīs sējumos, kura vismaz divas kopijas saglabājušās līdz mūsdienām, viena bija skatāma izstādē. Aprakstīta dzimtas vēsture 250 gadu periodā.

I. M. Markauska lielāko uzmanību pievērsa F. Vesmaņa tēvam Kārlim Vesmanim. No grāfienes Šuvalovas 38 gadu laikā izpircis 40 hektāru zemes un Kraukļu mājas, K. Vesmanis pabija pagasta vecākā amatā un pamanījās izskolot atvases. Sirmais vīrs 1937. gadā ģimenes lokā nosvinēja zemnieka gaitu 60 gadu jubileju un nomira 1945. gadā 97 gadu vecumā.

Ģimeni ļoti smagi skāra 1905. gada nemieri, Pirmais pasaules karš un vēlāk piedzīvotās padomju represijas. 1908. gadā F. Vesmaņa māsasvīru nošāva pēc tiesas sprieduma, pamatojot, ka viņu latvieši esot izvēlējuši par savas Valsts prezidentu.

Ticies ar karalieni
«Atceroties Fridrihu Vesmani, uzsvars jāliek uz starptautiskās sadarbības un starptautisko garantiju nozīmi un diplomāta paveikto Lielbritānijā. Jāpateicas arī par to, ka Latvijai Lielbritānijā saglabāja valsts statusu, neatzīstot tās pievienošanu Padomju Savienībai. Par nožēlu – viņš gāja bojā līdz ar Latvijas valsti. Un tagad kopā ar Latviju atdzimst arī viņa piemiņa,» pauda Indulis Bērziņš.

Nedaudz par arhīva eksponātiem un F. Vesmaņa paveikto pastāstīja Latvijas Vēstures arhīva eksperte Silvija Križēvica. Diplomāts savulaik informēja Latvijas amatpersonas par Lielbritānijas sarežģītajām attiecībām ar Padomju Savienību. Tās pārtrūka, kad Lielbritānijas pretizlūkošanas speciālisti noskaidroja, ka PSRS tirdzniecības kompānija patiesībā nodarbojas ar spiegošanu, un atjaunojās, kad pie varas nāca leiboristi.

F. Vesmanis centās informēt par notiekošo, prognozēja notikumu attīstību un laikus deva ieteikumus, kā rīkoties, ņemot vērā jaunās attiecības ar Padomju Savienību. Par diplomāta un viņas sievas Bertas tikšanos ar Lielbritānijas karalieni liecina izstādē esošās acenes un strausa spalvas, kas saglabājušās no Bertas oficiālā tērpa, kādu etiķete noteica šādiem apmeklējumiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piemin diplomātu un politiķi

Kategorijas