Nav iecerēts laukos slēgt skolas

Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības koncepcija nākamo desmit gadu laikam nodota deputātu vērtēšanai.
Koncepcija skatīta jau divās komiteju sēdēs. To ceturtdien, 18. jūnijā, vēlreiz vētīs finanšu komitejā. Ja nebūs principiālu iebildumu, galīgajā variantā to plānots apstiprināt novada domes sēdē jūnija beigās.
Koncepcija ir dokuments, kas ļaus plānot konkrētus pasākumus katrā izglītības iestādē.
Nav iecirsts akmenī
Dokumentā izvērtēta pašreizējā situācija novadā, uzskaitītas izglītības iestāžu stiprās un vājās puses, paredzamie draudi un izaugsmes iespējas. Tabulās apkopoti pārskati par izglītojamo izmaksām skolās, audzēkņu un pedagogu skaitu. Izstrādāti kritēriji iespējamai skolu reorganizācijai. To pamatā ir audzēkņu skaits izglītības iestādēs.
Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare pastāstīja, ka apvienotajā komiteju sēdē deputāti konceptuāli atbalstījuši šīs pamatnostādnes. Ir veikti daži precizējumi, par atsevišķām iecerēm vēl jāsagatavo detalizētāks skaidrojums.
Šajā dokumentā ļoti būtisks ir novada skolu pašreizējās situācijas raksturojums, kā arī modelētās skolēnu skaita izmaiņas tuvāko gadu laikā. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» M. Bauvare vairākkārt uzsver, ka koncepcija, ja deputāti to apstiprinās, nebūs akmenī iecirsts un nemainīgs dokuments: «Kopā ar izglītības iestāžu vadītājiem regulāri sekosim līdzi esošajam un iespējamajam skolēnu skaitam, tā izmaiņām. Ja situācija kādā apdzīvotā vietā pēkšņi mainās, iecerētās skolu reorganizācijas var atlikt. Diemžēl var notikt arī pretējais, ja skolēnu skaits sarūk straujāk, nekā esam prognozējuši.»
Visdārgākā skološanās – Uzvarā
Koncepcijā detalizēti izvērtētas visas novada skolas, katrā no tām uzskaitītas daudzas pozitīvas lietas. Vienlaikus norādīts, ka mērķis nav pasliktināt dzīves kvalitāti laukos, netiek pieminēta iespējamā izglītības iestāžu slēgšana. Taču skolēniem ir jānodrošina iespējas iegūt kvalitatīvu un pilnvērtīgu izglītību. Salāgot šīs abas prasības, ņemot vērā izglītojamo skaitu, ir būtiskākā, diemžēl arī sāpīgākā problēma.
Izvērtējot novada skolas, atklājas, ka visdārgākā bērnu mācīšana ir Uzvaras vidusskolā. Te viena skolēna izmaksas šī gada janvārī bija 141,92 eiro. Vismazāk par izglītošanos bija jātērē pilsētas pamatskolā – 50,85 eiro. Šis ir tikai viens, bet diezgan būtisks rādītājs, kas liek domāt par sistēmas reorganizāciju. Vēl viens nozīmīgs apstāklis ir apvienotās klases. Lai arī cik talantīgi un radoši strādātu pedagogi, vienlīdzīgus mācību rezultātus ar skolām, kur bērni nemācās apvienotajās klasēs, diezin vai var sasniegt. Jaunsaules pamatskolā, piemēram, aizvadītajā mācību gadā visi skolēni mācījās apvienotajās klasēs. Tāda mācību forma bija arī divām klasēm Mežgaļu un Ozolaines pamatskolā. Savukārt Bauskas pilsētas pamatskolā, izņemot astoto klasi, pārējās bija paralēlklases.
Protams, novada sāpju bērns ir Mežotnes internātvidusskola. Šī ga-da 9. jūnijā tajā reģistrēti 39 skolēni. 20 no tiem bija Bauskas novada bērni, pārējie brauca no tuvākiem un attālākiem novadiem, tostarp no Ķekavas, Tukuma, Tērvetes un citiem.
Tuvākās pārmaiņas
Deputātu vērtējumam nodots koncepcijas īstenošanas plāns laika posmam līdz 2025. gadam. Neiedziļinoties tālākajā nākotnē, visdrīzākās pārmaiņas iespējamas 2016. gadā.
Jaunsaulē kā Vecsaules pamatskolas struktūrvienībā, iespējams, paliks tikai sākumklases (1. – 4. klase) un bērnudārza grupiņas. Mežotnes internātvidusskola 2016. gada 1. septembrī varētu pārtapt par Pamūšas speciālās internātpamatskolas struktūrvienību. 2018. gadā Ozolaines pamatskolu varētu kā sākumskolu pievienot Vecsaules pamatskolai.
Ar 2019. gada 1. septembri Īslīces un Uzvaras vidusskola pārtaptu par pamatskolu. Uzvarā uz skolas ēku varētu pārvietot pagasta administratīvo centru. Ja šoruden abās lauku vidusskolās nebūs pietiekams audzēkņu skaits 10. klasēs, reorganizācija iespējama agrāk.
Mežgaļos nesatraucas
Iespējamā reorganizācija visvairāk varētu satraukt pedagogus un audzēkņu vecākus. Koncepcijā Mežgaļu, Griķu, Codes un Mežotnes pamatskola paliek «neskarta». Līdz ar to, šo mācību iestāžu direktoriem iespējamās pārmaiņas nešķiet tik draudīgas. Brunavas pagasta Mežgaļu pamatskolas direktors Jurijs Zeļčs «Bauskas Dzīvei» pagājušās nedēļas nogalē atzina, ka ar koncepciju nav sanācis laika iepazīties. Taču, šādi laiskojoties, var daudz ko pazaudēt, jo nenoliedzama ir skolu «cīņa» par katru bērnu. Jaunsaules skolai pārtopot par sākumskolu, būs svarīgi, kur mācības turpinās ap 20 šeit esošie Brunavas pagasta bērni – Mežgaļos vai Vecsaulē.
Arī Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolas direktore Daiga Vīlipa stāsta, ka izlaidumu un eksāmenu laikā dokuments ir apskatīts, taču to vajadzētu rūpīgi analizēt. Koncepcijas esamību viņa vērtē pozitīvi, atgādinot, ka būs iespējams veikt izmaiņas, ja nu pēkšņi skolēnu skaits palielinās. «Dzīve var ienest korekcijas. Nedrīkstam zaudēt cerības, ka viss vēl var uzlaboties,» spriež D. Vīlipa.
Jānodzīvo līdz 2018. gadam
Nostāju pauž Vecsaules pagasta Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula: «Līdz 2018. gadam vēl jānodzīvo, nevajag tagad lieki satraukt cilvēkus. Pedagogu algu samaksas jaunā modeļa ieviešana uz gadu atlikta. Kas zina, kādas izmaiņas vēl būs 2018. gadā.»
Direktore pauž neapmierinātību ar reformām, kas ik pēc gadiem notiek lauku skolām. Tas rada iespaidu, ka pilsētā viss ir ideāli, tur neko nevar un nevajag mainīt. Ja kas jātaupa, tad uz lauku cilvēku rēķina. «Šis dokuments nerada pārliecību, ka tiek domāts par vienmērīgu visa novada attīstību. Ne tikai attiecībā uz skolām, bet infrastruktūru kopumā. Slēgt un likvidēt visu ir viegli. Ja vajadzēs atjaunot, cik tad tas izmaksās?» vaicā direktore.
Pilsētā neko nemaina
Pirms pāris gadiem kabinetos «klejoja» reorganizācijas versija, kurā bija plānots apvienot Bauskas mākslas un mūzikas skolas. Šī ideja bija nonākusi līdz deputātu dokumentu mapēm. «Bauskas Dzīves» rīcībā ir informācija, ka runāts par pilsētas vispārizglītojošo skolu reorganizāciju. Ja struktūrvienības var būt lauku skolām, kādēļ, piemēram, Bauskas pamatskola nevarētu būt Bauskas 2. vidusskolas struktūrvienība vai pat iekļauties tajā? Arī šādas pārmaiņas radītu līdzekļu ietaupījumu. Taču par tām neviens nerunā. Sakritība – visu pilsētas skolu direktori vai viņu vietnieki ir novada domes deputāti.
Viens no viņiem, Bauskas pamatskolas direktors Jānis Rumba, «Bauskas Dzīvei» par jauno izglītības iestāžu attīstības koncepciju izsakās atzinīgi. Tā parāda situācijas iespējamo attīstību, ja nav skolēnu skaita strauja pieauguma. Par savas izglītības iestādes pastāvēšanu tuvākajos gados direktors īpaši nesatraucas. Pašreizējam aptuveni 300 audzēkņu lielajam skaitam neiezīmējas tendences sarukt.
Domā par sporta hallēm
Reformām īstenojoties, par «visbagātāko» varētu kļūt Vecsaules pamatskola, kurai būs divas sākumskolu filiāles: Ozolaine un Jaunsaule. Direktors Egons Brazauskis atzīst, ka plānotais dokuments ir diezgan reāls: «Ir labi, ja nosauc skaitļus un patieso situāciju. Tad cilvēki var vērot, kas notiek, un plānot iespējamās pārmaiņas.»
Direktors stāsta par iecerēto skolas attīstību. Viens no tuvākajiem uzdevumiem ir sporta zāles celtniecība. Novada attīstības dokumentos nosaukta sporta celtņu būve pie Vecsaules un Mežotnes pamatskolas. E. Brazauskis skaidro, ka ar šo ideju sākts strādāt kopā ar kolēģiem no Mežotnes. Ir cerības, ka abām izglītības iestādēm sporta zāļu celtniecībai varētu piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu.
Ja šīs būves Vecsaulē un Mežotnē uzcels, Mežgaļu pamatskola paliks vienīgā izglītības iestāde novadā bez mūsdienīgas sporta zāles. Skolas attīstības dokumentos pagaidām nav nosaukta šādas ēkas būvniecība.
Vecāki nepiekrīt
Atzinīgi vārdi neizskan par iecerēto Mežotnes internātvidusskolas pievienošanu Pamūšas specializētajai internātpamatskolai. Direktore Aelita Naumane «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka iecerētās pārmaiņas radīs vairāk zaudējumu – gan materiālu, gan emocionālu: «Bija jau dzirdētas runas, ka daļu Pamūšas bērnu varētu pārvietot uz ēkām Mežotnē. Vairāki vecāki paziņoja, ka tādā gadījumā bērnus izņems no skolas un sūtīs uz Iecavu. Ņemot vērā mūsu audzēkņu specifiku, nepieciešamības gadījumā mediķu nokļūšana no Bauskas Mežotnē būs daudz apgrūtinošāka nekā pašlaik līdz Pamūšai. Tāpat es neesmu redzējusi ekonomiski pamatotus aprēķinus, ka abu skolu apvienošana dos finansiālu ieguvumu.»
A. Naumane nenoliedz, ka skolai Pamūšā varētu būt lielākas telpas. Taču problēmu nevar risināt, automātiski saliekot divas skolas kopā un bērnus pārvietojot. Savas idejas par attīstību ir arī Mežotnes internātvidusskolas vadībai. Koncepcijas realizācijā tās nevar ignorēt.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»