Neaizmirstami brīži draugu pulkā

2015. gada 15. jūnijs 00:00

1942

Ar Rundāles novada svētku lielkoncertu pils dārzā sestdien, 13. jūnijā, noslēdzās starptautisks projekts «Iesaisties un iegūsti», kurā sadarbojās piecu valstu pašvaldības un iedzīvotāji.

Itālijas un Igaunijas delegācijas Rundāles novadā ieradās 11. jūnijā, bet 12. jūnija rītā pasākumam pievienojās draugi no Lietuvas un vakarā – no Baltkrievijas. Delegāciju sastāvā bija gan pašvaldību pārstāvji, gan mākslinieciskie kolektīvi.

Spēks ir sadarbībā
Projekta noslēguma sarīkojumu oficiāli sāka ar pārrobežu diskusiju Rundāles pilī par iedzīvotāju iesaistīšanos demokrātiskos procesos, labās prakses piemēriem un izaicinājumiem ļaužu lielākas iniciatīvas vairošanā.

Diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs. Sveicinot delegāciju pārstāvjus, viņš uzsvēra, ka Rundāles pils simboliski vieno visus klātesošos – viņa vecvectēvs piedalījies pils celtniecībā, tāpat kā daudzi citi Rundāles apkaimē dzīvojošie, celtnes arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli bijis slavens itālietis, kas, visticamāk, dodoties uz darbu Krievijas impērijas galmā, šķērsojis arī Lietuvu un Igauniju.

Diskusijā piedalījās oficiālās delegācijas no Udžates-Trevanas pašvaldības Itālijā, Halingas pašvaldības Igaunijā un Pakrojas pašvaldības Lietuvā, kā arī vietējie rundālieši. Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs, atklāj – kopš novada izveides viņi ir cītīgi strādājuši, lai iegūtu draugus, jo pašvaldība nav liela un savu spēku tā redz gan nacionālā, gan starptautiskā sadarbībā.

No mēra par hercogu
«Šodienas tikšanās ir labs iemesls, lai nokārtotu parādus,» piebilst A. Okmanis. Rundāles novada dome parakstīja sadarbības līgumus ar Pakrojas un Halingas pašvaldību.

Ar Pakrojas pašvaldību Lietuvā draudzība sākta 2005. gadā, kad A. Okmanis, būdams Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs, parakstīja ar viņiem sadarbības līgumu. Iestāde ir likvidēta, tāpēc «jānokārto formalitātes draudzībai, kas dzīvē eksistē, bet nav uzlikta uz papīra,» skaidro priekšsēdētājs.

Pakrojas rajona mērs Sauļus Gegiecks skaidro, ka ne tik sen abas teritorijas bijušas vienota valsts. Pakroja atrodas vēsturiskajā Žemaitijas novada daļā, kas līdz 13. gadsimtam ietilpa Zemgalē. «Paraksts ir tikai formalitāte. Mēs ar Aivaru [Okmani] ejam to pašu ceļu, ko mūsu senči. Tikai mēra tituls jāpārdēvē par grāfu vai hercogu,» joko S. Gegiecks.

Rundāliešu un igauņu sadarbība drīz sasniegs 50 gadu slieksni. Pilsrundāles vidusskola ar Halingas ģimnāziju pirmo reizi dalījās pieredzē 1967. gadā. «Tas ir pietiekami labs iemesls, lai turpinātu sadarbību pašvaldības līmenī un atrastu citas vienojošas jomas,» uzskata A. Okmanis.

Halingas padomes vadītājs Tarvi Tasane atklāj, ka skolas gados ir viesojies Pilsrundāles vidusskolā. Pašvaldības vadītāja Ūle Vapera pie-
bilst – vīram stāstījusi par gaidāmo braucienu uz Latviju, un viņš piebildis, ka pirms 35 gadiem jau ciemojies Pilsrundālē. «Tas ir tikai loģiski, ka mēs tagad parakstām sadarbības līgumus,» secina Ū. Vapera.

«Prieks, ka paplašinām draugu loku arī tā sauktajā vecajā Eiropā. Mēs vēlamies, lai šodienas draudzības sākums izvērstos par ilglaicīgu sadarbību nākotnē,» teic A. Okmanis, domājot par viesiem no Itālijas.

Maza novada priekšrocība
Diskusijas temats ir aktuāls, jo, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir zema iedzīvotāju iesaiste nevalstiskajās organizācijās un dalība politiskajās norisēs, atklāj A. Bogustovs. «Viena no mūsdienu realitātēm ir tā, ka cilvēki ir grūti pārsteidzami, jo ir informācijas pārbagātība. Svarīgi saprast, kā ar maksimāli mazākiem resursiem nokļūt līdz interesentiem un pievērst viņu uzmanību, kā iesaistīt cilvēkus sabiedriskajās, sociālajās un saimnieciskajās aktivitātēs,» diskusijas mērķi skaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa. Viņa projekta dalībvalstīm atklāja, ka Rundāles pašvaldība pērn ieguva titulu «Eiropas gada pašvaldība 2014» un tika īpaši uzteikta par ES vērtību popularizēšanu un iedzīvotāju iesaisti. Pašvaldība strādā atsevišķi ar vairākām cilvēku grupām – jauniešiem, pensionāriem, pedagogiem un citiem –, rīkojot pasākumus, diskusijas, forumus, konferences. Ikviens rundālietis var iesaistīties pašdarbībā, pašvaldības akcijās, piemēram, bilžu grāmatas tapšanā.

«Mēs esam mazs novads, un tā ir mūsu priekšrocība, jo pazīstam cits citu. Varam runāt ar cilvēkiem tiešā kontaktā un individuāli. Bez komunikācijas nekas nenotiek,» secina
K. Kociņa.

Dalībvalstu pieredze
Diskusijas laikā varēja izzināt projektā iesaistīto dalībvalstu pieredzi. Pakrojas pašvaldības investīciju un attīstības nodaļas vadītāja Lina Mikolaitite stāsta: «Vajag saprast, ka ikvienam ir iespēja iesaistīties aktivitātēs un saņemt informāciju, tomēr tam jānotiek brīvprātīgi, nevis piespiedu kārtā.» Viņa atklāj, ka valstī iespējams tiešsaistē sekot līdzi divu pašvaldību sēdēm un uzdot jautājumus, tomēr šo inovāciju izmanto vien desmit procenti iedzīvotāju no aptaujātajiem.

Halingas pašvaldības vadītāja Ū. Vapera stāsta, ka ir maza pašvaldība, jo tajā dzīvo nepilni 3000 iedzīvotāju, kas ir par tūkstoti mazāk nekā Rundāles novadā. Pašdarbnieku un sabiedrisko organizāciju aktivitātēm gadā viņi tērē ap 25 000 eiro. Cilvēkus iesaistīties motivē tādi pasākumi kā sakoptāko sētu meklēšana, izcilāko sportistu, skolēnu un skolotāju apbalvošana, «Gada tēva» kronēšana un citas aktivitātes.

Udžates-Trevanas sadraudzības asociācijas vadītāja Lorela Benkastro atklāj, ka itāliešiem ļoti svarīga ir baznīca, vietējie to regulāri apmeklē, iesaistās dažādās aktivitātēs, veido korus un orķestrus. Brīvprātīgie no nevalstiskās organizācijas pašvaldības teritorijā uzcēluši dienas centru senioriem. Sadraudzības asociācijai, kurā cenšas iesaistīt arī jauniešus, ir izveidojusies sadarbība ar organizācijām Vācijā un Francijā. Asociācija atbalsta vietējos iedzīvotājus, piemēram, vācot ziedojumus talantīgai jaunietei, kura vēlējās studēt ārzemēs.

Neaprakstāma enerģija
Viens no lielākajiem projekta ieguvumiem ir iespēja draudzēties dažādu valstu iedzīvotājiem, ne tikai pašvaldību vadītājiem, uzskata Rundāles projektu speciāliste Laura Ārente. «Diskusijā pašvaldības sadarbojas oficiāli, bet paralēli pils dārzā dažādu valstu amatierkopas veido savu sadarbību, gatavojot kopīgu priekšnesumu rītdienas koncertam,» piemēru min L. Ārente. Koncerta finālā visi dejotāji kopīgā solī lēca «Līgo dančus». Skatītāji atzina, ka tā esot bijusi koncerta labākā daļa – vairāku kolektīvu vienlaicīga uzstāšanās, gluži kā Deju svētkos, izstarojusi milzīgu enerģiju.

Projekts aktivizē arī vietējos. Pasākumā iesaistījušies 28 brīvprātīgie palīgi. Viena no tām ir Svitenes bibliotekāre Ārija Geidāne. «Tā ir lieliska pieredze un iespēja satikt cilvēkus no dažādām kultūrām,» stāsta Ā. Geidāne. Projekta laikā viņa pavadīja Itālijas viesus. Brīvprātīgā atklāj, ka šīs zemes kultūra viņu ļoti interesē, pirmo gadu apgūst arī itāliešu valodu. Sadarbība ar Itālijas delegāciju ļāva pārbaudīt teorētiskās zināšanas praksē, tomēr par vislielāko ieguvumu viņa uzskata jauniegūtos draugus.

Amatierkopu dalībniekiem ciešākas attiecības izdevās izveidot dienu pirms novada svētkiem nacionālajā kultūras vakarā «Atšķirības vieno» Svitenē. Katra valsts demonstrēja sev raksturīgo kultūru un mācīja to citiem. Latvieši izdziedāja «Kur tu teci, gailīti?» un ierādīja «Sudmaliņu», «Cūka driķos» un «Pankūku» soļus, stāsta folkloras kopas «Svitene» dalībnieks Kristaps Zēbergs.

Augsta līmeņa mākslinieki
Rundāles pils dārzā sestdien ar lielkoncertu atzīmēja sestos Rundāles novada svētkus, kam piešķirts simbolisks nosaukums – «Trejdeviņas tautas nāca pašā svētku vakarā», ar ko domāts senu stāstu un dažādu tautu saulgriežu gaidīšanas vēstījums cauri laikmetiem līdz tagadnei.

Svētki sākās ar gājienu no novada domes līdz pils dārzam. Kolektīvu noformējumu vērtēja žūrija. 20 eiro balvas par «atraktīvāko», «izdomas bagātāko» un «multinacionālāko dalību gājienā» attiecīgi ieguva deju kopa «Magnolijas», bērnudārzs «Saulespuķe» un Ludzas dejotāji no «Pērles». Gājienā trešo vietu un 30 eiro piešķīra Viesturu kultūras centra «Annele» un «Sprīdītis» dejotājiem, 50 eiro saņēma bērnudārza «Mārpuķīte» kolektīvs, par labāk noformētajiem dalībniekiem atzina Rundāles novada Mūzikas un mākslas skolu, kas bija izvēlējusies Grieķijas tematiku. Galvenajā balvā – 70 eiro.

«Šis ir pirmais tik liela mēroga pasākums novadā. No rīta bija koncerta ģenerālmēģinājums. Šodien varu sēdēt un baudīt dalībnieku daudzveidīgo sniegumu. Visi ir augsta līmeņa mākslinieki, kuriem piemīt disciplīna, tāpēc vienā koncertā apvienot piecu valstu uzstāšanos nebija grūti,» stāsta koncerta režisore Lilita Lauskiniece.

Viena saule un debesis
Īpašu skatītāju uzmanību izpelnījās trīs arfisti – Davide Negreti, Erika Paganini un Irena Dorsa – no Itālijas. Koncertā viņi izpildīja vien divus skaņdarbus, bet muzicēja vēl viesu mājā «Vīnkalni» un Rundāles pils Baltajā zālē. «Vēlējāmies izmantot katru iespēju, lai uzrunātu skatītājus un gūtu unikālu koncertpieredzi Latvijā,» teic Erika. Viņa arfu spēlē trešo gadu, puisis Davide – ceturto un vienlaikus 11 gadus vecajai Irenai, kas instrumentu iepazīst tikai gadu, māca apgūt arfas spēli. Salīdzinot Latviju ar Itāliju, tās esot kā divas dažādas pasaules, kas dala tikai vienu sauli un debesis, secina Davide. Pārmaiņas pēc ir patīkami redzēt līdzenu zemi un nepārpildītus pilsētas laukumus, piebilst Erika.

«Tas ir liels gods un izaicinājums uzstāties Rundālē, jo te ir īpaša gaisotne, ko rada pils, dārzs, arhitektūra. Koncertam ir piemeklēti izcilu mākslinieku kolektīvi, katrs ar savu «rozīnīti»,» uzskata Ludzas novada Isnaudas tautas nama deju kopas «Pērle» dalībniece Eleonora Obrumāne. Tautas nama vadītāja Biruta Jermaka atzīst, ka Rundāles svētkiem sagatavota līdz šim garākā deju programma. «Te veidojas jauna sadraudzība Latvijas robežās. Zemgalieši pēc tam varēs braukt uz Latgali un iepazīt mūsu tradīcijas,» teic B. Jermaka, piebilstot, ka Rundāles novada amatierteātris «Stella» ir uzaicināts uz Ludzas pilsētas svētkiem 8. – 9. augustā.

Sarīkojuma apmeklētāja Ausma stāsta, ka novada svētkos Rundālē bijusi pirms trim gadiem, tagad novērtē – kvalitatīvi pasākums ir audzis. «Dvēselei man ir tuvākas latviešu dejas, bet aizraujoši klausīties arī itāliešus,» spriež Ausma. Viņa stāsta, ka pasākumā padomāts par visām paaudzēm. «Atzinība Aivaram Okmanim – novads kļūst aizvien aktīvāks,» secina apmeklētāja.

Pēc amatierkopām skatītājus priecēja muzikālās apvienības «Raxtu Raxti» koncerts. Svētkus noslēdza zaļumballe pie Pilsrundāles vidusskolas un pusnaktī – uguņošana.

UZZIŅAI

Novada svētkos uzstājās:
no Rundāles novada – folkloras kopa «Svitene», koris «Runda», drāmas terapijas grupa, Pilsrundāles vidusskolas dejotāji, Jeļenas Forstes tērpu teātris «Galms», senioru deju kopa «Šurpu turpu», vidējās paaudzes deju kolektīvs «Rundāle», Viesturu kultūras centra deju kopas «Sprīdītis» un «Annele»;

Ludzas novada Isnaudas tautas nama deju kopa «Pērle»;

Rīgas vidējās paaudzes deju kopa «Daugava»;

tautas deju kolektīvs «Laieldes» un orķestris «Halinga Brass» no Igaunijas;

Svisločas mākslas skolu vokālais ansamblis «Anima» no Baltkrievijas;

Arfisti Davide Negreti, Erika Paganini un Irena Dorsa no Itālijas;

Pakrojas kultūras centra jauniešu un senioru deju kolektīvi no Lietuvas.

Projekts «Iesaisties un iegūsti» jeb «Involving – Gaining»
īstenots Eiropas Savienības (ES) programmas «Eiropa – pilsoņiem» gaitā;

tajā piedalījās Rundāles pašvaldība, Pakrojas pašvaldība no Lietuvas, Halingas pašvaldība no Igaunijas un Udžates-Trevanas pašvaldība no Itālijas.

Projekta aktivitātes:
diskusija par iedzīvotāju iesaistīšanos demokrātiskos procesos;

radošā darbnīca «Atklāj nacionalitātes saknes» jeb kopīga priekšnesuma gatavošana novada svētkiem;

virtuālās fotoizstādes «Iesaisties» veidošana;

nacionālās kultūras vakars «Atšķirības vieno» Svitenes Saules dārzā, kur katra valsts prezentēja sev raksturīgo un izzināja citu valstu kultūru;

dalība Rundāles novada svētkos.

Projekta mērķis ir attīstīt iedzīvotāju izpratni par iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos, veicinot aktīvu pilsonisko līdzdalību vietējā, reģionālajā un nacionālajā mērogā, kā arī ES līmeņa demokrātijas procesos.

Eiropas Komisijas grants projekta aktivitātēm bija 12 000 eiro. Lielākos izdevumus veidoja viesu izmitināšana un ēdināšana.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neaizmirstami brīži draugu pulkā

Kategorijas