Mazs un ņiprs

2015. gada 15. jūnijs 00:00

Baušķenieces Karīnas Maišes mazais suņuks Rodžers ir mīļš un aktīvs jauktenītis, krievu toiterjera pēcnācējs.

Obligāti jābūt burtam «r»
Karīna jau labu laiku bija vēlējusies mazu mīluli, kas ar neviltotu prieku viņu sagaidītu mājās un kārtīgi samīļotu. Kādā siltā vasaras vakarā pacietībai pienācis gals, un baušķeniece sākusi pētīt sludinājumus internetā. Vislielākās simpātijas raisījuši krievu toiterjeri. Kāds sludinājums Karīnu «uzrunājis» pavisam īpaši, un vēlā vakara stundā viņa devusies uz Rīgu lūkot mazo suņuku. No diviem vajadzējis izvēlēties vienu. «Saimniece teica, ka vienam tīk ilgāk pagulēt, es sapratu, ka tas būs manējais,» smaidot pirmo tikšanos ar četrkājaino draugu atceras Karīna.

Rodžers ir dzimis 2014. gada 20. maijā Rīgā. Karīna ilgi domājusi dzīvnieciņam vārdu. «Zināju vien to, ka pirmajam burtam obligāti jābūt «r». Stāsta, ka tad tas izaugot par kārtīgu suņupuiku. Centos atcerēties multfilmu sunīšu vārdus, līdz nonācu pie Rodžera, lai gan pirmajā brīdī to gribēju saukt par Happy jeb Laimīgo,» atklāj baušķeniece.

Nav izvēlīgs, bet ar raksturiņu
Augot suņukam parādījusies bārdiņa, un saimniece sapratusi, ka mazais draugs nav tīršķirnes suns, bet gan jauktenis. «Es par to nepārdzīvoju, dzīvnieciņš ir ļoti mīļš, un man ir vienalga, vai tas ir šķirnes suns vai nav. Patiesībā ir vēl labāk – Rodžers ir citādāks nekā pārējie.»

Pirmajā nedēļā toiterjers bijis kluss un mierīgs, bet, kad iedzīvojies, kļuvis enerģijas pārpilns. Par visu izrāda interesi, apkārt notiekošu allaž grib redzēt un izzināt. Protams, visu, ko vien varējis ielikt mutē, suns ir centies nogaršot. Bērnībā gardākais kārums bijis saldējums, nereti viens pats notiesājis visu. «Rodžers nav izvēlīgs. Ēd visu, ko dod. Pirms kāda laika nogaršoja vasabi, to gan izbrāķēja un tagad no tā turas pa gabalu,» suņuka ēšanas paradumus raksturo Karīna.

Rodžers ir liels palaidnieks, nedaudz spītīgs, bet ļoti draudzīgs. Dzīvniekam nepatīk, ja to atstāj vienu pašu mājās, nereti savu neapmierinātību tas izrāda, kaut ko sagraužot. No rītiem, kamēr Karīna nav pamodusies, arī suns laiski snauž. Tiklīdz saimniecei acis vaļā, mazais mīlulis ir klāt –, neskopojoties ar bučām un glaužoties klāt, tas aicina celties un iziet pastaigā.

Patīk izbraucieni ar velosipēdu
Patlaban Karīnai ir arī tikpat vecs runcis. Kustonīši kļuvuši labi draugi. «Kamēr esmu darbā, garlaicīgi abiem nav – tie rotaļājas un kopā pusdieno,» stāsta Karīna.

Sunītim patīk mīkstās mantiņas, kas rada skaņas. Ar tām toiterjers spēlējas vakaros, kad laiks doties pie miera. Rodžera iecienītākā guļvieta naktī ir Karīnas kājgalī zem segas, bet pa dienu tas iekārtojas uz palodzes, no kurienes var ērti vērot aiz loga notiekošo.

«Īsts viltnieks – iemanījies prasīt kārumus. Kad kaut ko iedod, noslēpj to zem gultas un jautā pēc nākamā. Pie īpašiem gardumiem suns tiek tad, kad eju uz darbu un pārnāku mājās, kā arī par labu uzvedību,» stāsta Karīna. Viņa iemācījusi suņukam sasveicināties. Tas izskatās ļoti mīlīgi – Rodžers sākumā dod vienu ķepu, tad otru, pēc tam abas kopā.

Mazajam kustonītim drosmes netrūkst. Jūtot briesmas, tas aizstāv saimnieci. Sākumā suns svešinieku aprej, bet, tiklīdz izdzird vārdu «nedrīkst», kļūst mierīgs. Attiecības ar citiem dzīvniekiem ir līdzīgas – Rodžers ātri sadraudzējas un pēc tam metas rotaļās.

Iestājoties siltākam laikam, Karīna un Rodžers bieži dodas izbraucienos ar velosipēdu. «Suns iekārtojas groziņā un ar interesi vēro apkārt notiekošo. Tā mēs abi nesteidzīgi baudām siltos vasaras vakarus,» stāsta Karīna.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazs un ņiprs

Kategorijas