Noteicošais – cilvēciskais faktors

2015. gada 15. jūnijs 00:00

423

Lielākajā daļā Latvijas un Bauskas siltinātajās ēkās siltuma taupīšanu un uzskaiti īsteno ar alokatoriem, un aizvien biežāk izskan jautājumi par izveidotās maksas sistēmas godīgumu.

Kontrolē būvniecību
Attiecībā uz siltināšanas kvalitāti līdz šim lielu pretenziju Bauskā nav bijis. Problēmas ēkās ir sagādājušas dažādas projektu nepilnības, bet tas attiecināms uz projektētāju darbu, nevis būvnieku un būvuzraugu paveikto.

Droša par to, ka visu vajadzīgo paveiks pareizi, ir pilsētas Salātu ielas 20. mājas vecākā Alita Ževneroviča. Šī ir vienīgā daudzdzīvokļu ēka, ko šogad Bauskā siltinās. «Ikvienam iedzīvotājam ir iespējams pārbaudīt, kā celtnieki strādā, uzzināt, ko viņi dara. Interesējos gan es pati, gan mājas iemītnieki,» stāsta A. Ževneroviča. Divreiz mēnesī plānotas būvsapulces. Zināms, kāda būs darbu secība, un saņemti paskaidrojumi, kāpēc tieši tā. Darbus par 293 329,71 eiro veiks SIA «Benson Industry».

Pārliecinošs mājas iedzīvotāju vairākums pēc siltināšanas nobalsojis par siltuma uzskaiti ar alokatoriem. Tiesa, par to, kā tā darbosies, iedzīvotāji vēl lems, svarīgi neatkārtot tās kļūdas, kuras skārušas citas ēkas Bauskā.

Milzīga starpība maksājumos
Atgādinām, ka pirmie ar alokatoru sistēmas problēmām saskārās Kareivju ielas 3. nama iedzīvotāji. Izvēloties attiecību 30:70, kur 30 procentus no apkures izmaksām sadala pa dzīvokļu kvadrātmetriem un 70 procentus maksā pēc alokatoru rādītājiem, radās situācijas, ka daži maksāja piecreiz vairāk nekā citi. Vērtējot sadalījumu pa dzīvokļiem, bija pamanāms, ka visvairāk maksā tie, kuru kaimiņi maksā ļoti maz, jo siltuma mīlētājs silda blakus esošos dzīvokļus. Siltuma maksājumu proporciju izmainīja uz 50:50, un tas pieklusināja tos, kas bija neapmierināti ar augstiem maksājumiem.

Pļavu ielā 8 un Salātu ielā 13a siltinātajām ēkām no lieliem skandāliem izdevās izvairīties. Pļavu ielā 8 to noteica arī pieņemtā attiecība 60:40. Standarta risinājumu ar SIA «Vides serviss» starpniecību siltinātajā Plūdoņa ielas 58. mājā iedzīvotājiem piedāvāja arī SIA «RK birojs» – maksājumu attiecība 30:70.

Rezultātā jau novembrī prāvākais rēķins bija 17 reizes lielāks par mazāko. Šokētie iedzīvotāji pulcējās uz kopsapulci un lēma, ka siltuma maksas aprēķina attiecību mainīs uz 50:50. SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis aicināja šajā apkures sezonā atteikties no alokatoru rādītājiem un uzsvēra, ka jaunā attiecība neko neglābs. Turpinājumā ar katru mēnesi pieauga to iedzīvotāju skaits, kas noslēdza radiatorus, pieauga to rēķini, kas radiatorus ieslēdza kaut uz pāris stundām, sasniedzot pat 400 eiro maksājumu mēnesī. Rezultātā piepildījās tas, par ko eks-perti brīdināja – iedzīvotāji aprīlī visā ēkā slēdza radiatorus. Alokatoru uzskaites sistēma vienalga uzrādīja četriem dzīvokļiem pa vienai patērētai vienībai, kur viena alokatora vienība maksāja aptuveni 120 eiro, un vienu patērēto vienību maijā, lai arī apkures sezona Bauskā vispār bija beigusies. Sapulcē jūnijā tika akcentēts, ka šādi rādītāji nav jāņem vērā.

Pagātnes kļūdas
«Ja iepriekš būtu zinājuši, ka ēkai pagrabstāvā nav sakārtota apkures sistēma, mēs ierosinātu iztikt bez alokatoru rādītājiem,» tā Plūdoņa ielas 58. mājas iedzīvotāju kopsapulcē 11. jūnijā pauda SIA «RK birojs» pārstāvji. Alokatoru firmas pārstāvji uzsvēra, ka šādai uzskaitei nepieciešama sabalansēta apkures sistēma, kurā nevis dzenātu karsto ūdeni pa stāvvadiem, kā tas notika Plūdoņa ielā 58, bet gan padotu karsto ūdeni sistēmā tad, kad tas nepieciešams.

Atšķirībā no citām Bauskas ēkām Plūdoņa ielas 58. nama iedzīvotāji piekrita veikt ēkas siltināšanu bez apkures sistēmas sakārtošanas pagrabstāvā. Rezultātā visu ziemu un arī tagad, vasarā, nesiltinātās ūdens caurules un siltummainis silda pagrabu. Turklāt vecā sistēma nav paredzēta siltinātās mājas taupīgai apkurināšanai – cirkulācijas sūknis dzenā pa stāvvadu caurulēm karstu ūdeni. Tāpēc lielākajā daļā dzīvokļu nemaz radiatoru siltumu nevajadzēja – sildīja stāvvadi, bet tur, kur tas bija nepieciešams, baidījās radiatorus izmantot, jo pēc pieņemtās attiecības iznāktu, ka viņi maksātu ne tikai par patērēto siltumu, bet arī par pagraba sildīšanu.

Vainīgo jautājums
Kurš vainīgs? Ja skatās pēc likuma panta, tie ir iedzīvotāji, kas kopsapulcē pieņēma šādus lēmumu un galu galā par to arī samaksāja. Mēģināsim saprast, kas pieļāva kļūdas, kas noveda līdz šādai situācijai.

Neapšaubāmi, sava vaina jāuzņemas SIA «RK birojs» pārstāvjiem, kas pat nemēģināja izprast situāciju un uzreiz ieteica standarta maksājumu versiju. Tomēr uzņēmuma pārstāvju teiktais pavēra skatu uz vēl dažām kļūdām. Vispirms – nedrīkstēja apstiprināt šādu projektu bez apkures sistēmas sakārtošanas, pat ja tam piekrita iedzīvotāji, uzskata «RK birojs». Liela nozīme šajā situācijā bija atklātības momentam – projekta tapšanas gaitā «Bauskas Dzīve» vairākkārt interesējās par to, kā notiks energoefektivitātes projekta realizācija. Tomēr plašāku interviju toreizējā apsaimniekotāja kooperatīva «Bauska» vadītāja atteica, pamatojot ar to, ka rakstā var būt informācija, kura var izjaukt Eiropas Savienības līdzekļu saņemšanu. Vai tas bija tā vērts, katrs pats to tagad var spriest.

Otra puse saistīta ar SIA «Vides serviss» darbību. Problēma ir tāda, ka siltinātajā ēkā jācenšas nevis nodrošināt sistēmā karsto ūdeni, bet panākt, lai dzīvokļos būtu silti. Tas nozīmē, ka ūdens var būt 40 grādus silts un pat mazāk. Siltinātā ēkā zema temperatūra apkures sistēmā nodrošina to, ka siltuma enerģijas patēriņš ir mazāks un cilvēki ir spiesti atgriezt radiatorus, jo sildīties tikai no stāvvadiem nesanāk. SIA «Vides serviss» šādu apkures sistēmas darbību nenodrošināja.

Nemainīga vērtība
SIA «Bauskas siltums» iesaka to ēku iedzīvotājiem, kas izmanto alokatorus, izvēlēties nevis proporcionālo attiecību, bet gan noteikt konkrētu vienas alokatora vienības vērtību. Pēc SIA «Bauskas siltums» versijas – tā varētu būt divas kilovatstundas jeb 12 eirocenti. SIA «Vides serviss» rīkos iedzīvotāju aptauju, lai pieņemtu apkures sistēmas noteikumus, ka patērētā alokatora vienība maksā 12 eirocentus, bet pārējais neuzskaitītais siltuma apjoms tiek sadalīts uz apdzīvojamās platības kvadrātmetriem.

Šādu versiju jau janvārī ieteica Laimonis Brigmanis, kas dzīvo siltinātā ēkā Dobelē, Zaļajā ielā 34. Viņam izdevies noskaidrot, ka viena alokatora vienība uzrāda nemainīgu siltuma enerģijas daudzumu, tas nemainās atkarībā no kaut kādām proporcijām. Sākumā ēkas iedzīvotāji lēmuši, ka vienas vienības cena varētu būt desmit eirocenti, bet šopavasar pēc vairāku aprēķinu veikšanas secinājuši, ka vērtība ir apmēram divas kilovatstundas vai 12 eirocenti, kā SIA «Bauskas siltums» ieteiktajā versijā. Interesanti, ka SIA «Vides serviss» šādu informāciju saņēma pirms Plūdoņa ielas 58. mājas kopsapulces janvārī, bet par šādu variantu noklusēja.

SIA «RK birojs» pārstāvji 11. jūnijā demonstrēja datus no citām daudzdzīvokļu ēkām. Tur vienas alokatoru vienības cena martā variēja no 1,7 līdz 24,7 centiem. Kļūstot siltākam, cena proporcionālās attiecības dēļ pieauga – no 2,5 līdz 61 centam.

Jāiejaucas pašvaldībai un valstij
Problēmas ar alokatoriem rada ne tikai dažādas nepilnības aprēķinu sistēmās, bet arī cilvēciskais faktors. Tajā brīdī, kad lielākā daļa iedzīvotāju apjēdz, ka var iedzīvoties uz citu rēķina, panākt, lai uzskaites sistēmu maina uz godīgāku modeli, ir ļoti grūti. Ēkās, kur ierīkota regulējama apkures sistēma bez termogalvām, ir virkne personu, kas tur vaļā logus, jo viņi tā vēlas.

SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis uzsver, ka šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā. «Vācijā, Drēzdenes reģionā, nav atļauts izmantot alokatorus. Lietuvas energoregulators noteicis, ka starpība starp augstāko un zemāko maksājumu nevar atšķirties vairāk kā divas reizes. Rumānijā plāno noteikt, ka ar termogalvām noslēgt radiatorus nevarēs,» informē I. Rūsis.

Bauskā, Dārza ielas 13.a mājā, piemēram, lai izvairītos no maksājumiem, ļaudis apkures sezonā arī neieslēdz radiatorus. Šajā ēkā ieejot, pretim sitas pelējuma dvaka. Tāds ir rezultāts nesakārtotajai sistēmai.

Lai atrisinātu problēmas, par kurām iedzīvotāji nespēj un, izskatās, nespēs vienoties kopīpašuma uzturēšanas un saglabāšanas labā, kaimiņu un arī savas veselības labā, jāiejaucas valstij un pašvaldībai, pieņemot konkrētus lēmumus. Šis ir tas gadījums – pašvaldībai vajadzētu izstrādāt un akceptēt saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā aprēķināma maksa par apkuri siltinātajās ēkās ar alokatoru sistēmu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Noteicošais – cilvēciskais faktors

Kategorijas