Arheologi pēta veco Rundāles pili

2015. gada 12. jūnijs 09:05

580

Pēc divu gadu pārtraukuma atsākušies arheoloģiskie izrakumi vecās Rundāles pils, kas celta 16. gadsimta pirmajā pusē, vietā, pretī viesu namam «Baltā māja», novēroja laikraksts «Bauskas Dzīve».

2013. gadā sāktie izrakumi turpinās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistu – pētnieka, vēstures zinātņu doktora Vitolda Muižnieka un muzeja viduslaiku kolekciju glabātājas Ilzes Mālkalnietes – vadībā.

Izrakumu tehniskais vadītājs V. Muižnieks atklāj, ka šajā starplaikā bez viņu ziņas teritorija ir papostīta – izrakta bedre un ievietota drenāžas caurule.

Pirms diviem gadiem izpētes darbi norisinājās 600 kvadrātmetru platībā. Tika atsegti celtņu pamati, kas attiecināmi uz 18. – 19. gadsimtu. Arheologi atklāja arī fragmentus no pils, kas celta vairāk nekā pirms 400 gadiem, stāsta V. Muižnieks.

Kad 1735. gada augustā Frančesko Bartolomeo Rastrelli pirmoreiz ieradās Rundālē, lai projektētu pili grāfam Ernstam Johanam Bīronam, viņš netālu no vietas, kur vajadzēja pacelties jaunajai ēkai, redzēja senatnīgu un sliktā stāvoklī esošu pili. Tās atrašanās vietu un aptuvenu būvapjomu viņš fiksējis savos plānos. Vecā pils bija tapusi 16. gadsimta pirmajā pusē. 1505. gadā Rundāles muižu nopirka Oto fon Grothuss, kura dēls, arī Oto, bijis jaunās dzīvojamās mūra ēkas cēlājs. 1555. gadā sastādītajā Livonijas piļu sarakstā fon Grothusu pils jau minēta kā pastāvoša.

Nekas daudz no vecās pils nav saglabājies, jo mūris tika izlauzts, lai akmeņus, ķieģeļus un javu izmantotu F. B. Rastrelli projektētās 18. gad-simta Rundāles pils celtniecībā.

Izpētes gaitā iezīmējās trīs iespējamie senākās pils stūri, kas ļauj spriest par aptuvenajām pils būvapjoma aprisēm. Arheologiem palika neskaidrs pils ziemeļrietumu stūra, kas līdzinās apaļam tornim, patiesais apjoms un izmantojums, tāpēc pašlaik mērķtiecīgi izrakumi rit tieši šajā vietā.

V. Muižnieks stāsta, ka trešdaļa torņa ir atsegta, tāpēc var spriest, ka akmeņu veidojums met cilpu un tālāk veido taisnu līniju. Arheologs rāda, ka izrakumu laikā negaidīti ir atklājuši bruģi, kas varētu būt izklāts pils pagalmā vai telpās. Pastāv teorija, ka pils ziemeļrietumu stūris patiesībā ir bijusi pils ieeja. Par to liecina atrastie lielie, gludie akmeņi, kuru starpā nav bijusi java, skaidro Vitolds Muižnieks. Tādus parasti izmantoja par slieksni, tam pāri klājot zemi, akmeņus un atkritumus – kaulus, ogles, keramikas lauskas utt. Tas arī izskaidrotu faktu, kāpēc tam virsū atradās 17. gadsimta kultūrslānis. Lai apstiprinātu izvirzītās teorijas, darbi rit no pagājušās nedēļas pirmdienas un turpināsies visu šo nedēļu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Arheologi pēta veco Rundāles pili

Kategorijas