Gatavo divu veidu ievārījumus

Bauskas novada pārtikas ražotnē «Kronis» pirmdien, 8. jūnijā, vārīja rabarberu ievārījumu. Visus iepirktos augus uzņēmums pārstrādāja vienas dienas laikā.
SIA «Kronis» izgatavo divu veidu ievārījumus: «Rabarberi ar zemenēm» un «Rabarberi ar kanēli». Šāds produkts tiek ražots jau gadus četrus. Lai arī ievārījums izceļas ar interesantām garšas niansēm, pircēji to vēl nav pa īstam iepazinuši.
Daudz roku darba
Uzņēmuma tehnoloģe Iveta Volkova stāsta, ka apjomi, kurus ražotnē pārstrādā, nav lieli. No audzētājiem Lielvārdes un Kokneses pusē šogad iepirkti 460 kilogrami rabarberu kātu. No tiem taps apmēram tonna ievārījuma, ko sapildīs 2500 burciņās. «Mums būtu iespējas ražot lielāku daudzumu, bet pircēji šos produktus laikam nav vēl īsti iepazinuši. Tas ir pēc oriģinālām receptēm gatavots ievārījums, kuram netiek pievienoti nekādi konservanti. Vienīgā piedeva ir biezinātājs – pektīns,» stāsta I. Volkova.
Rabarberu sagatavošana – mizošana un sagriešana – ir roku darbs. To veicot, «Bauskas Dzīve» uzrunāja strādnieci Helēnu Tarnovsku. Viņa atzina, darbs ir nedaudz vienmuļš, taču grūts neesot, jo apjomi nav lieli. «Jābrīnās, ka cilvēki tā nepērk šo ievārījumu. Man jau gan garšo rabarberu zapte, vislabāk, ja tai pievienotas zemenes,» stāsta strādniece.
Vaicāta par savu iecienītāko rabarberu pielietojumu, I. Volkova atzīst, ka vislabāk tie viņai garšo uz plātsmaizēm. Savulaik, kad brīvā pārdošanā parādījās banāni, viņa tos vārīja kopā ar rabarberiem. No šī lakstauga var gatavot arī uzputeni, taču tas ir nedaudz paskābs.
Realizē nakts tirgū
Rabarberi ir izplatīta kultūra galvenokārt lauku sētās un mazdārziņos. Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieks Andis Rauda tos iesācis audzēt arī pārdošanai. Platības pagaidām nav lielas, šogad pirmo reizi izaudzētais vests realizēt uz nakts tirgu Rīgā. Par cenām zemnieks nesūdzas. Maija sākumā par kilogramu rabarberu kātu maksāts krietni virs eiro. Tagad izaudzēto var pārdot vidēji par 80 centiem.
«Esmu šajā jomā vēl iesācējs, rabarberu lauks man nav liels. Taču ar sākumu esmu apmierināts. Lai pievērstos šīs kultūras audzēšanai plašāk, vēl daudz jāstrādā. Jāmēģina dažādas šķirnes, jāatrod labākās. Par to, ka «Kronis» iepērk rabarberus pārstrādei, nebiju dzirdējis. Ja uzņēmums izaudzēto iepirktu vairumā, par to varētu padomāt,» tāds ir Svitenes zemnieka viedoklis.
Rabarberus audzē arī kādā saimniecībā Iecavas novadā. Saimniece publiski par sevi nevēlējās stāstīt, taču atzina, ka raža šogad padevusies laba. Izaudzēto realizē galvenokārt Rīgas tirgos, ir arī vienošanās ar dažiem restorāniem, kas nelielos apjomos iepērk rabarberus ēdienu pagatavošanai.
UZZIŅAI
Rabarbers ir sūreņu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ziemeļu klimatā. Pēc radniecības tas ir tuvs skābenēm un griķiem.
`Rheum Rhabarbarum` – rabarberu latīniskais nosaukums cēlies no grieķu vārdiem «Rha» – upes Volgas senais nosaukums, tā akcentējot, ka rabarberi savvaļā auga Volgas krastos, un «barbaros» – ‘negrieķu’, ‘ārzemju’. Savukārt vārds «Rheum» radies no grieķu vārda «rheuma» ar nozīmi ‘tecēšana, straume’. Tas uzsver kopš seniem laikiem pazīstamo rabarberu blakusefektu – tas ir viegls caurejas līdzeklis.
Ideāls vasaras dzēriens karstā laikā
Vienu lielu, nomizotu rabarberu kātu kopā ar 500 gramiem gurķu un sauju piparmētru izspiež sulu spiedē. Pievieno apmēram vienu ēdamkaroti medus. To visu samaisa, atdzesē. Tādējādi rodas apmēram
250 mililitri dzēriena, kas lieliski noder karstā laikā.
Avots: Cetrassezonas.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»