Sveci nemēdz turēt zem gultas

Latvijas 145 dievnamos šovakar, 5. jūnijā, notiks Baznīcu nakts. Pirmo reizi to organizēja pērn.
Nodibinājuma «Baznīcu nakts fonds» pārstāvji informē, ka akcijā nav pieteikta neviena Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novada baznīca, izņemot Bruknas Kalna svētību kopienu Bauskas novada Dāviņu pagastā. Baznīcu naktī aicināja piedalīties ne vien draudzes, bet arī jebkuru kristīgu organizāciju.
Astoņas konfesijas
Interneta vietnē www.baznicunakts.lv var iepazīties ar Baznīcu nakts programmu Rīgas un četros Latvijas reģionos. Norises būs daudzveidīgas – koncerti, ekskursijas, sarunas, klusuma meditācijas, lūgšanas. Baznīcu nakts uzdevums ir sabiedrības iepazīstināšana ar dievnamu garīgajām un kultūras vērtībām. Akcija ir ekumenisks notikums, kurā šogad iesaistās luterāņu, katoļu, pareizticīgo, baptistu, adventistu, anglikāņu, reformātu, armēņu draudzes, viens klosteris un kristīgā kopiena. Visas dalībbaznīcas 5. jūnija vakarā būs atvērtas līdz pusnaktij.
Tradīciju, kas pirms vairākiem gadiem radās Austrijā, drīz vien pārņēma tuvākās kaimiņvalstis, bet 2014. gadā – arī Igaunija un Latvija. Pērn Baznīcu nakti Rīgā apmeklēja apmēram 20 tūkstoši cilvēku. Iniciatīvu šogad atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži», kā arī citi uzņēmumi. Tomēr jēgpilnu, visām paaudzēm interesantu Baznīcu nakts pro-grammu var izveidot tikai draudzes.
Skeptiska attieksme
«Bauskas Dzīve» uzrunāja monsinjoru Jāni Zviedrānu – Bauskas katoļu baznīcas prāvestu, lai uzzinātu viņa attieksmi pret Baznīcu nakti. Bauskas katoļu baznīca 7. jūnijā svinēs 150 gadu jubileju. Priesteris sacīja: «Esmu ļoti skeptisks. Baznīca taču nav muzejs! Ko tur naktī varētu meklēt? Visi, kas grib pielūgt Dievu, ceļu uz baznīcu atrod no rīta vai agrā vakarstundā. Kāpēc mums ir vajadzīgi cilvēki, kuri, rokas kabatās sabāzuši, pirmo reizi ienāk baznīcā un vienaldzīgi skatās visapkārt? Viņi pat nezina, ka pie altāra ir jānometas celīšos.»
Bauskas luterāņu baznīcas prāvests Aivars Siliņš ir lakonisks. Viņš teic, ka dievnama durvis 5. jūnija vakarā varētu būt atvērtas, ja izdosies vienoties par draudzes locekļu dežūrām. Šo problēmu viņš risina.
Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta iedzīvotāja Margarita brīnās, kāpēc Skaistkalnes katoļu baznīca nepiedalās akcijā. «Neko daudz jau nevajadzētu. Tas varētu būt pusnakts dievkalpojums, uz kuru, esmu pārliecināta, ierastos arī daudz ļaužu no Lietuvas, kas dzīvo tepat, pāri upei. Baznīcu nakti nerīko, lai ar viltībiņām piesaistītu draudzei cilvēkus. Es domāju, ka šī akcija tiek organizēta, lai sabiedrību izglītotu, iedrošinātu meklēt ceļu pie Dieva, pastāstītu par sakrālo mantojumu, draudzes darbību, tradīcijām. Rīgā, piemēram, ir ļoti svarīgi veicināt iecietību un sapratni dažādu konfesiju piederīgo vidū. Laukos šis jautājums nav aktuāls,» uzskata Margarita.
Atvērt visas durvis
Bruknas Kalna svētību kopienas vadītājs Andrejs Mediņš vienmēr ir bijis krasā opozīcijā pret baznīcu aizslēgtajām durvīm, kas draudzēm nepiederīgiem cilvēkiem labākajā gadījumā atveras tikai lielos svētkos pāris reižu gadā.
Priesteris Mediņš ir pārliecināts: «Baznīcām vienmēr jābūt atvērtām vārda vistiešākajā nozīmē. Lai nestāsta, ka bailes no zagļiem to neļauj darīt! Varbūt kāds piesavināsies svečturi vai kādu citu priekšmetu, bet šis zaudējums nav samērojams ar to, ko rada aizslēgts, cilvēkam – ticīgam vai neticīgam – nepieejams dievnams. Kad, ja ne tagad, mēs varam pierādīt, ka baznīca ir dzīva, elpojoša, nevis dogmās sastingusi institūcija? Mateja evaņģēlijā ir sacīts, ka «aizdegtu sveci netur zem gultas, bet liek svečturī, lai tā spīdētu visiem».»
Baznīcu naktī visiem interesentiem līdz pusnaktij pirmo reizi oficiāli būs atvērta Bruknas Kalna svētību kopienas jaunbūve – Apustuļu kapela, kā arī vēl divas kapelas – Bruknas muižas ēkas pagrabstāvā un pie Iecavas upītes.
Gaidīs kapelas jaunbūvē
Ceļu uz jauno Bruknas dievnamu un upes ielokā esošo kapelu iezīmēs sveces un lāpas. Jaunbūvē, kuras interjera pamatapdare ir pabeigta pirms Vasarsvētkiem, 5. jūnijā uz grīdas degs simtiem mazu svecīšu. Šeit notiks psalmu dziedājumi. Katoļu priesteru liturģisko tērpu izstādē apmeklētāji varēs novērtēt dažādu stilu un laikmetu garīdznieku tērpus. Visi eksponāti glabājas Bruknas muižas kolekcijā.
Baznīcu nakts apmeklētāji varēs pārliecināties, ka topošās Apustuļu kapelas galvenie būvdarbi jau ir paveikti. Tiesa, sakrālas ēkas ārējā apdare, kupola izbūve un interjera fresku gleznošana vēl būs diezgan ilgstošs process, taču noturēt dievkalpojumus kapelā var jebkurā gadalaikā. Pagaidām ēkā siltumu nodrošina čuguna krāsniņa, bet jau šogad tiks ierīkota apsildāma grīda.
Mazajā koka kapelā pie upes skanēs Tezē svētvietas dziedājumu ieraksti, muižas pagrabstāva kapelā varēs nodoties individuālām lūgšanām, bet ēdamzālē ir paredzētas tikšanās un sarunas ar kopienas iedzīvotājiem un personālu, skaidro priesteris Andrejs Mediņš.
Liek akmeni pie akmens Bruknas Apustuļu kapelas būvniecībā nav izmantots baznīcas, valsts vai pašvaldību neviens eiro cents, tikai Latvijas sabiedrības ziedotie līdzekļi, celtniecības materiāli un darbs. Jau divas reizes Bruknā notika labdarības akcija «Uzcel savu baznīcu!», kurā iesaistījās Latvijā populāri mūziķi, arī Vestards Šimkus. Akcija notiks arī šovasar – jūlijā.
Akmeņu kalšanas nojumē, kas ierīkota pie jaunbūves, «Bauskas Dzīve» iepazinās ar ogrēnieti Franci Turku. Viņš ir kopienai nepiederīgs pensionārs: «Kad man uznāk luste, braucu uz Bruknu un kaļu dolomīta akmeņus kapelas sienas apdarei. Dzīvoju šeit vairākas dienas vai pat nedēļu. Zini, tas ir svētīgs darbs. Es palīdzu būvēt baznīcu, nevis kaut kādu mauzoleju! Cik dienā izkaļu, neesmu skaitījis. Akmeņus diendienā kaļ un mūrē kopienas visi puikas. Neesmu vienīgais brīvprātīgais palīgs. Pērn viens vīrs invalīdu ratiņos brauca kalt, bijuši arī citi.»
UZZIŅAI
Bruknā ar projekta līdzekļu atbalstu paveiktais
Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Lauku atbalsta dienests ir atbalstījis biedrības «Kalna svētību kopiena» iesniegto projektu «Bruknas muižas zāles un kamīntelpas grīdu remonts un durvju nomaiņa».
Šī gada ziemā Bruknas muižā SIA «Belincio» slīpēja un lakoja koka grīdas. Nolietotās grīdas tika kvalitatīvi atjaunotas – noslīpētas un pārklātas ar laku.
Firma ir izgatavojusi un ielikusi arī četras divviru durvis atbilstīgi muižas interjeram, nomainot finiera pagaidu durvis, informē biedrības «Kalna svētību kopiena» projektu vadītāja Terezija Lasmane.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»