Viegli aizņemties, grūti atdot

2015. gada 5. jūnijs 00:00

241

Internetā, televīzijā un telefonos lasām: «Aizņemties ir tik vienkārši! Tikai viena īsziņa, un nauda kontā! Negaidi līdz algas dienai, aizņemies ātri un viegli!» Tādus un līdzīgus vilinājumus turpina izteikt ātro kredītu piedāvātāji, un viņu valgos iepinas neapdomīgi ļaudis, studenti, pensionāri, bezdarbnieki, pat nepilngadīgi bērni. Viegli ņemtā nauda ir jāatmaksā divkāršā, pat trīskāršā apmērā, un pavisam viegli var nonākt parādu piedzinēju nagos.

Nauda naktī
Galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktī, Saeima 28. maijā beidzot šo nozari piebremzēja. Deputātiem gandrīz nebija domstarpību par šīm likuma izmaiņām – tās atbalstīja 87 parlamentārieši.

Likuma grozījumi paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no plkst. 23 līdz plkst. 7. Līdz šim šādu nosacījumu regulējums neparedzēja.

Kam vispār vajadzīga nauda naktī? Lai nekavējoties dotos uz aptieku pēc dārgām zālēm, pirktu pienu izsalkušiem bērniem vai steidzami samaksātu par apkuri? Taču nebūsim naivi – drīzāk to izmanto azartspēļu atkarībā ieslīgušie, kuriem šķiet, ka veiksme tos gaida jau nākamajā automātā vai pie pokera galda.

Taču grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stāsies spēkā tikai 2016. gada janvārī, un līdz tam vilinošie piedāvājumi aizņemties naudu turpinās birt pār mums.

Tāpat pietrūks
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa nepiekrīt viedoklim, ka ātrie kredīti pilda sociālo funkciju, kā to masīvajā reklāmas kampaņā apgalvoja Baiba Fromane, Latvijas Nebanku kreditētāju asociācijas vadītāja.

PTAC vadītāja sacīja, ka, iespējams, atsevišķos gadījumos pensionāri var atļauties šādus kredītus un spēj tos atdot, taču kopumā jāsaprot – ja zālēm pašlaik trūkst piecu eiro, paņemot ātro kredītu, maksājums par pāris dienām veidos divus eiro. Tas nozīmē, ka nākamajā mēnesī pensionāram trūks jau septiņu eiro.

Gatavojot šo publikāciju, uzrunāju vairākus desmitus pensionāru, meklējot ātro kredītu izmantotājus. Manu paziņu lokā tādu nav. Tieši vecie ļaudis ar nelieliem ienākumiem ir apdomīgi un taupīgi. «Labāk ēdīšu plikus kartupeļus ar sāli, bet neiešu parādos,» teica kāda pensionāre.

Jau pieminētā PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa presē minējusi, ka ātrie kredīti nav domāti trūcīgajiem, drīzāk turīgiem cilvēkiem. Tāda ir arī baušķeniece Brigita, kura atklāja savu pieredzi: «Ir nācies aizņemties nozīmīgu summu, bet tikai no radiniekiem un draugiem, turklāt noslēdzot līgumu, ko apstiprinājām pie notāra. Mana brālēna ģimene paņēma ātro kredītu, maksāja pēc grafika, tomēr pēdējo termiņu nokavēja pavisam vienkārša iemesla dēļ – veicot pārskaitījumu no bankas uz banku nedēļas nogalē, nauda firmas kontā ienāca nākamajā dienā pēc noteiktā termiņa. Un – «skaitītājs» tika ieslēgts. Zinot, ka kredīts atmaksāts, klients tālāk dzīvoja mierīgi, līdz kādu dienu saņēma brīdinājumu, ka aprēķināti kavējuma procenti krietnā apmērā. Tie auga arvien lielāki, kamēr notika skaidrošanās, un beigu beigās sasniedza pusi no aizņemtās summas.»

Belziens no negaidītas puses
Ātro kredītu mācību guvusi iecavniece Zane, kura strādā labi atalgotu darbu Rīgā: «Pirms pāris gadiem gadījās piedāvājums no viena ceļojumu kantora – iespēja aizbraukt uz Gruziju par ļoti izdevīgu cenu. Ar dzīvesbiedru nolēmām, ka jābrauc, bet «uz sitienu» vajadzīgās summas pie rokas nebija. Garām laist negribējās, paņēmām ātro kredītu. Mulsu, cik vienkārši tas notika, turklāt pirmajā reizē aizdeva bez procentiem, nejutos neko zaudējusi. Tiklīdz saņēmu algu, tā kredītu atdevu. Bet āķis bija lūpā – ja radās kāda līdzīga fiksā ideja, daudz nedomājot, ņēmu ātro kredītu – katru reizi citā firmā, jo pirmoreiz aizdod bez procentiem. Pieradām un izmantojām to vairākas reizes gadā.»

Parādos Zanes ģimene neiestiga, bet pamatīgu belzienu saņēmusi no pavisam negaidītas puses. Noskatījusi vecākajai meitai studentei atsevišķu dzīvoklīti Iecavā, gājusi bankā noformēt hipotekāro aizdevumu. Nekādu astronomisku summu nevajadzēja. «Banka nebija tā pati, uz kuru man pārskaita algu. Speciāliste pieprasīja izdrukas no mani apkalpojošās bankas, lai pārliecinātos, vai man ir pastāvīgi ienākumi. Bez pūlēm sagādāju nepieciešamos dokumentus, jo kredītvēsture tīra – ir bijis hipotekārais kredīts, bet atdots pirms termiņa, bez kavējumiem, eleganti! Nekādos melnajos sarakstos neesmu, ienākumi – «pieklājīgi» un regulāri,» stāsta Zane.

Tomēr banka viņai kredītu atteica. Iemesls – Zane ir aktīva ātro kredītu izmantotāja. To vērtējot visas bankas, jo šādu aizņēmumu regulāra ņemšana liecinot par neprasmi plānot izdevumus un samērot tos ar ieņēmumiem.

Par Zanes pieredzi un banku attieksmi meklēju skaidrojumu komercbankās. «SEB bankas» sabiedrisko attiecību speciālists uz e-pasta vēstuli neatbildēja, bet «Swedbank» Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers atzina, ka kredītiestādes rūpīgi izvērtē klienta māku rīkoties ar naudu ilgtermiņā.

«Pozitīvs konta atlikums mēneša beigās ir labs pamats domāt par kredīta ņemšanu lielākiem pirkumiem. Katra situācija, protams, tiek vērtēta individuāli, tomēr, ja nākas izmantot ātros kredītus, lai sabalansētu savu budžetu, uzņemties jaunas saistības nebūtu prātīgi. Īstais brīdis, kad atgriezties pie sarunas par hipotekāro kredītu ir tad, kad naudas plūsma ir sakārtota,» skaidro A. Balcers.

Rīkojas kā krāpnieki
Ineta ar ģimeni dzīvo nelielā vēl vecāku uzceltā mājiņā Bauskas tuvumā. Ne pati, ne vīrs ātros kredītus nav izmantojuši, bet novērojumi likuši Inetai secināt, ka šis pakalpojums slēpj manipulāciju ar cilvēku psihi. Viņa stāsta: «Man ir dēls, un viņam ir draugi, kuri bieži ciemojas mūsu mājā. Ir gadījies dzirdēt, ka puišiem – vidusskolēniem un studentiem – pa tālruni zvana aizdevējfirmas un piedāvā kredītus. Neviens nevaicā, vai jauniešiem ir darbs, ienākumi, iespēja atdot aizdoto.»

Ineta atminas gadījumu, kad vecāki gluži nejauši uzzinājuši, ka dēls uz savu roku atsaucies uz piedāvājumu un paņēmis kredītu, ko atdot, protams, nespēj. Mamma telefonsarunā lūdza firmas speciālistu paskaidrot, cik liels ir aizņēmums, kāds sakrājies parāds. Taču firmas pārstāvis vaicāja tikai vienu – kad tiks atmaksāts kredīts, bet neminēja konkrētu summu. Turklāt ar lielu nepatiku tika uzklausīts piedāvājums uzreiz samaksāt visu aizņemto, jo firmai izdevīgāki ir augošie parāda procenti.

«Manuprāt, ir jābūt kaut kādiem nosacījumiem, lai ikviens var rēķināties ar summu, kas jāatmaksā. Šajā gadījumā trīs reizes zvanot un meklējot skaidrību, ik reizi tika nosaukta cita summa. Lūk, tas ir gluži vienkārši pārsteidzoši un nekaunīgi!» spriež Ineta. Viņa uzskata, ka ātro kredītu firmu klerki, kuri izsaka piedāvājumus, izkrāpj naudu no cilvēkiem, neiedziļinoties, vai aizņēmējs spēs atmaksāt kredītu. Ātrie kredīti grūž postā cilvēkus neatkarīgi no viņu vecuma, iespējām atmaksāt, tā vērtē Ineta, viņas viedoklis: «Vistrakākais, ka šīs firmas jauc galvu jauniem, nestrādājošiem cilvēkiem, kuri nespēj paredzēt, kā situācija var attīstīties. Viņiem liekas, ka gan jau kaut kad, kaut kā, varbūt... Viss beidzas ar to, ka naudas atdošanā jāiesaistās vecākiem, vecvecākiem, draugiem, radiem. Ar mulsumu skatos uz cilvēkiem, kuri piekrituši piedalīties televīzijas reklāmās un atbalsta šo par aizdošanu nosaukto laupīšanu.»

Nosaka izmaksas
Saeimas noteiktie ierobežojumi noteic, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55%, 0,25% un 0,2% dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma.

Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstīgām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25% dienā no kredīta summas. Šādus ierobežojumus nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.

Kredīta kopējās izmaksas turpmāk likumā tiks noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas.

Ja kredīts patērētājam jāatmaksā trīs mēnešu laikā, jebkura ar to saistītā izdevumu summa, tostarp nokavējuma procenti un līgumsods, nedrīkstēs pārsniegt izsniegtā kredīta summu – to paredz likuma grozījumi. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
Turpmāk nebanku kreditētāju pārraudzība būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē.

IETEIKUMI

Patērētāju tiesību aizsardzības centra padomi

Ielāgo, pirms ņem!
Vai esi aprēķinājis, no kādiem ienākumiem saņemto aizņēmumu atdosi? Ja ir bažas par ienākumu saņemšanas regularitāti, kredīts nav piemērotākais veids, kā sasniegt plānotos mērķus.

Vai esošie un plānotā kredīta kopējie maksājumi nepārsniedz vispārpieņemto normu – 20%, maksimums 30% no taviem ikmēneša ienākumiem?

Vai tiešām vajag?
Daudzi no šiem īstermiņa aizdevumiem tiek reklamēti kā risinājums, ja līdz algas dienai ir jāgaida kāds laiciņš, bet nauda ir vajadzīga jau šodien. Šādiem kredītiem parasti ir augsta procentu likme, dažkārt 300% un pat 1000% no aizdotās summas. Salīdzinot šīs likmes ar daudzu kredītkaršu likmēm, kas ir vidēji 20 – 30%, ir skaidri redzams, ka tās ir ievērojami augstākas, tas nozīmē, ka šāds aizņēmuma veids ir ļoti dārgs. Spontāni pirkumi nav kredīta vērti.

Ievēro termiņus
Parasti ātrie kredīti tiek izsniegti īstermiņā – nedēļa, 15, 30 dienas. m Kredīta atmaksas grafiks ir sastāvdaļa no līguma un ir saistoša tieši tādā veidā, kā norādīta līgumā. Ja nokavēsit kaut vai vienu dienu, kredītdevējam būs tiesības piemērot sankcijas.

Soda sankcijas
Lasot līgumu, īpašu uzmanību pievērsiet sadaļai, kur norādītas soda sankcijas. Līgumsods parasti var būt 1% no līguma summas par katru nokavēto dienu, turklāt, neatmaksājot parādu un līgumsodus noteiktu dienu laikā, kredītdevējs var piesaistīt parādu piedzinēju, kura izdevumi arī būs jāatmaksā aizņēmējam.

Avots: PTAC.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viegli aizņemties, grūti atdot

Kategorijas