Ceļ godā noklusēto vēsturi

2015. gada 1. jūnijs 00:00

178

Rundāles novada Sudmalu kapos 30. maijā atklāja piemiņas zīmi Latvijas pirmās Saeimas priekšsēdētājam, juristam un diplomātam Fridriham Vesmanim un viņa sievai Emīlijai Bertai Vesmanei.

Piemiņas zīmi uzstādījuši Vesmaņu pēcnācēji ar ārzemju latviešu atbalstu, informēja ģimenes pārstāvis Ansis Bazonis, F. Vesmaņa māsas Marijas mazdēls. Atklāšanu kuplā skaitā apmeklēja ģimenes pārstāvji no ārzemēm un Latvijas, valsts un novadu amatpersonas.

Īsts godavīrs
Anna Rosmane, F. Vesmaņa vecākās māsas Dores Saukas mazmeita, savulaik ciemojusies pazīstamā diplomāta ģimenes mājā Mežaparkā. Meitenei, kura dzimusi Mežotnes pagastā, toreiz bijuši tikai pieci gadi. «Onkuli daudz neatceros, vairāk tanti. Toreiz bija izvārīts ķīselis, un onkulis teica: «Dod bērniem padzerties!» Vasarā viņi reizēm brauca ciemos, sūtīja dāvanas – skaistas kleitas ar brokāta lentēm,» atminas A. Rosmane.

Fridrihs Vesmanis bija godavīrs, teic A. Rosmane. Savā pirmajā runā kā Saeimas priekšsēdētājs paziņojis, ka aptur darbību frakcijā, jo priekšsēdētājam jābūt godīgam pret visiem. Dzīvojis ļoti vienkārši, jo ģimene neesot domājusi par laicīgās mantas krāšanu. Kad viens no paziņām ticies ar F. Vesmani izsūtījumā, viņš stāstījis: «Ar tādu cēlumu, kā viņš gāja pie Anglijas karalienes, viņš nesa sanitāru šīberus izsūtījumā.»

Izcilākais rundālietis
Piemiņas zīmes atklāšanas pasākumu Sudmalu kapos vadīja Sandra Kerēvica, muzikālo pavadījumu nodrošināja koris «Runda». Pie kapa pulcējās daudz amatpersonu, kas citēja politiķa atmiņas. «Paldies Latvijas valsts izveidotājiem, idejas nesējiem par to, kas paveikts Latvijas neatkarības labā! Viņš vēsturē iegājis kā politiķis, kas prata atrast kopsaucēju starp dažādiem politiskajiem virzieniem,» sacīja 12. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. «Fridriha Vesmaņa cīņu biogrāfija ir Latvijas valsts biogrāfija,» teica Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, atgādinot, ka arī F. Vesmanis savulaik bija prezidenta kandidāts.

«Jūtam dziļu cieņu un pateicību par viņa ieguldījumu pilsētas attīstībā,» pateicās Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Strods. F. Vesmaņa paveikto augstu vērtē Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, uzsverot – tuvojoties Latvijas neatkarības simts gadu jubilejai, vairāk uzmanības jāpievērš to cilvēku likteņu stāstiem, kas cīnījās par valsts neatkarību. «Par daļu brīvības cīnītāju savulaik noklusēja,» piekrita Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, uzsverot, ka no valsts izveidošanas perspektīvas F. Vesmanis ir izcilākais rundālietis.

Atvērs izstādi
Piemiņas zīmi atklāja F. Vesmaņa audžudēla Friča Krisona mazmeita Kristīne Klaumane un viņas mazdēls Jānis.

Latvijas valsts vēstures arhīva direktores vietniece Valda Pētersone pastāstīja, ka 9. jūnijā plānots atvērt izstādi «Klausieties pagātnes soļos – juristam, politiķim un diplomātam Fridriham Vesmanim 140». «Sadarbībā ar Valsts arhīvu, kino arhīvu, Ārlietu ministrijas arhīvu un ģimeni paveikts liels darbs,» atzīst V. Pētersone. Izstādē būs ģimenes relikvijas, tai skaitā F. Vesmaņa sarakstītā ģimenes hronika trīs sējumos, no kuras trīs kopijām izdevies saglabāt divas. A. Ba-zonis atzina, ka trešā kopija padomju laikā manīta Bauskas pusē un varbūt gaida atrašanas brīdi kādas ģimenes arhīvā.

UZZIŅAI

Fridrihs Vesmanis dzimis 1875. gada 2. aprīlī Rundāles pagasta «Kraukļos». F. Vesmaņa profesijas izvēli noteica tēva Kārļa Vesmaņa sabiedriski un saimnieciski aktīvā darbošanās Rundāles pagastā un tēva sadarbība ar advokātu Jāni Čaksti zemnieku interešu aizstāvībā.
Zemnieka dēls, ģimnāzists, students, jaunstrāvnieks, politiskais emigrants, cietumnieks, trimdinieks, advokāta palīgs, zvērināts advokāts, Jelgavas apgabaltiesas loceklis, Jelgavas pilsētas galva, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas loceklis, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis, senators, Agrārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Centrālās zemes ierīcības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Pirmās Saeimas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais ministrs pie Viņa Majestātes Lielbritānijas karaļa, 1926. gada 16. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu II šķiras ordeni, ar Ministru kabineta 1937. gada 28. oktobra lēmumu ieskaitīts Goda tiesnešos – tāds ir Fridriha Vesmaņa dzīves ceļš. Viņa sievas Bertas dzīve aprāvās ceļā uz izsūtījuma vietu, viņa mira Jēkabpilī 16. jūnijā. F. Vesmanis mūžībā aizgāja izsūtījumā 1941. gada
7. decembrī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ceļ godā noklusēto vēsturi

Kategorijas