Būt vai nebūt

Izglītības iestāžu reorganizācija un slēgšana vairākus gadus ik pa laikam nonāk valdības, pašvaldību un sabiedrības apspriežamo jautājumu lokā. Tuvojoties mācību gada noslēgumam, publiskajā telpā parādās ziņas par to, kurai skolai šis vai nākamais mācību gads būs pēdējais. «Zem sitiena» lielākoties nonāk mazās lauku skolas, un šogad hamletiskā «būt vai nebūt» krustcelēs bija Bauskas novada Mežotnes internātvidusskola – iestāde, kas varētu kļūt par reģionā nozīmīgu speciālās izglītības centru.
Teicami apstākļi
Mežotnes pagastā nodrošināta visa infrastruktūra normālai ikdienas dzīvei. Par pagasta dzīvotspēju liecina vairāki mazie uzņēmumi un virkne zemnieku saimniecību. Pagasts darbojas kā vienots organisms, un, apstādinot vai likvidējot kaut vienu no tā elementiem, notiks ķēdes reakcija – zudīs darbs, izglītības iespējas, mazināsies interese par dzīvi pagastā. Turklāt darbu daudz vieglāk ir atrast ārvalstīs nekā tuvākajās pilsētās.
Diskusijas par likvidēšanu parādījās pēc tam, kad bija pabeigta plaša infrastruktūras uzlabošana. Skolas korpusam un internātam pirms diviem gadiem pilnībā nomainīti logi, saremontēta siltumtrase, ierīkoti siltummezgli.
Pašlaik mācību procesā izmanto 12 klašu telpas, tai skaitā divas datorklases ar interneta pieslēgumu, mājturības klases zēniem un meitenēm, kā arī sporta zāli, bibliotēku, ēdnīcu. Skolas audzēkņi apgūst zināšanas pēc licencētām un akreditētām pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmām. Skolai izveidota laba materiāltehniskā bāze profesionālo izglītības programmu īstenošanai.
Ir veiksmīga sadarbība ar novada sociālo dienestu, palīdzot atgriezties skolā tiem jauniešiem, kas iepriekš mācības pārtraukuši.
Daudz ieguldīts
Jau ilgāku laiku Bauskas novada pašvaldībā tika apspriests jautājums par Mežotnes internātvidusskolas slēgšanu. Viens no iemesliem – nav rentabli uzturēt mācību iestādi, kur izglītojamo skaits ir teju vienāds ar personāla skaitu un liecina par nelietderīgi izmantotu valsts finansējumu. Pašvaldības rīcībā esot vēl virkne faktu, kas liecinot par iestādes pastāvēšanas neizdevīgumu. Tiesa, aprēķini ir visai haotiski, turklāt dažādos dokumentos skaitļi par līdzīgām pozīcijām atšķiras.
Pašvaldība nav ņēmusi vērā, ka šie izglītojamie prasa lielāku uzmanību, un šādas pedagogu un izglītojamo proporcijas ir līdzīgas citviet pasaulē. Turklāt, jo īpašākas vajadzības ir audzēkņiem, jo administratīvā personāla skaits ir lielāks.
Nav ņemts vērā, ka būtiska summa pašvaldības budžetā ienāk no Mežotnes skolā strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Neizpratni rada fakts, ka novada investīciju plānā bija paredzēti vairāki desmiti tūkstošu eiro skolas iekštelpu remontam pērn un šogad. Pēdējo pāris gadu laikā te labiekārtošanā investēti gandrīz 250 000 eiro.
Slēgšana maksās dārgāk
Tādēļ gada sākumā aktualizētais jautājums par skolas slēgšanu radīja neizpratni. Vēl kāds fakts – aptuveni trešā daļa no naudas par apkuri tiek tērēta internāta ēkas 2. un 3. stāva apsildei, kaut tā netiek izmantota. Ņemot vērā, ka ēka pieder pašvaldībai, jau sen bija iespēja meklēt risinājumus šo abu stāvu lietderīgai izmantošanai, lai visi izdevumi par siltumu nebūtu attiecināmi tikai uz skolu.
Kopumā lēšot, ir skaidrs, ka skolas slēgšana izmaksās dārgi, jo par tukšajām telpām tāpat nāksies maksāt – par elektrību, apkuri, apsardzi u. c. Kas maksās? Pašvaldība no sava budžeta. Vai varbūt pašvaldībai ir kādas citas ieceres, par kurām sabiedrība nav informēta?
Palīdz iekļauties sabiedrībā
Mežotnes internātvidusskola ir labs atbalsts audzēkņiem no maznodrošinātajām un sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm ne tikai Bauskas novadā vien. Skolā mācās jaunieši no Tukuma, Jelgavas, Jūrmalas, Mārupes, Ķekavas, Augstkalnes, Rīgas u. c.
Mežotnes internātvidusskola ir vieta, kur tā dēvētajiem «grūtajiem» bērniem tiek pievērsta īpaša pedagogu uzmanība un ir individuāla pieeja, samazinot nākotnē draudošo sociālās atstumtības risku.
Šī ir daudzu mazo lauku skolu misija – palīdzēt bērniem ar uzvedības traucējumiem pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un darba tirgū. Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par 2013. gadu liecina, ka «Latvijā 18 – 24 gadus veco jauniešu vidū 13,6% zēnu un 5,8% meiteņu ir ieguvuši tikai pamatizglītību», un tikai 10% no tiem ir darbs. Tātad, skolām, kas specializētos šādu jauniešu apmācībā un spētu piedāvāt spēcīgu motivāciju, ir nākotne, un šie cilvēki nebūtu papildu nasta valsts sociālajai un iekšlietu sistēmai.
Nākotnes stratēģija
Skolai tiek izstrādāta nopietna tālākās attīstības stratēģija, kur uzsvērta izglītības iespēju paplašināšana, līdzās esošajām programmām piedāvājot speciālo izglītību ar mācīšanās traucējumiem, vidējo izglītību ar profesionālo ievirzi un pārejas posmu 8., 9. un 12. klasē.
Ir iecere izveidot centru, kur uzturēties, izglītoties un, iespējams, arī strādāt bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar autisma spektra traucējumiem, piedāvāt tiem izaugsmes iespējas, ko sniegtu profesionāli speciālisti. Paredzēts veidot mātes un bērna atbalsta grupu, kas ļautu šeit izglītoties jaunajām topošajām un esošajām māmiņām.
Šo plānu īstenošanai nepieciešams Izglītības un zinātnes ministrijas un novada pašvaldības atbalsts, jāpārskata pedagogu kvalifikācija un pārkvalifikācijas iespējas, jāapmāca atbilstīgs profesionāls atbalsta personāls, jāveido sabiedrībai zināms skolas tēls un jāapzina ģimenes, kam bērna vai jaunieša uzturēšanās šādā centrā būtu vitāla nepieciešamība.
Īstenojot šīs ieceres, Mežotnes internātvidusskola kļūtu par būtisku reģionālas nozīmes atbalsta centru gan pagasta iedzīvotājiem, gan skolas personālam, gan vecākiem ne tikai Bauskas apkārtnē, bet arī visā Latvijā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»