Vai viegli būt modram?

2015. gada 1. jūnijs 00:00

290

Šogad izsludināts onkoloģiskās modrības gads, kad valstij, speciālistiem un sabiedrībai visiem spēkiem jācīnās ar slimību, kas nežēlo nevienu.

Taču mūsu ekonomiskajos apstākļos nav viegli būt modram, rāda baušķenieces Dzintras stāsts, ko laikraksts «Bauskas Dzīve» saņēma pēc 15. maija numurā publicētā raksta par krūts vēzi.

Rindā nepieraksta
Sestdien, 23. maijā, noslēdzās informatīvā kampaņa «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!». Kampaņas mērķis ir rosināt sievietes domāt par veselību, taču Dzintra uzskata, ka pie neglābjamās slimības izplatības nav vainīgas bezatbildīgās sievietes, kuras jāmotivē iet pārbaudīties, bet gan veselības sistēma valstī.

«Gaidot rindā uz izmeklējumiem, var paspēt nomirt,» skaudri nosaka Dzintra. Viņasprāt, kampaņas, simboliskie gājieni un publiskais atbalsts ir bezjēdzīgs un cinisks, ja patiesībā problēma ir citur.

Janvārī pēc krūts pārbaudes Diagnostiskās radioloģijas institūtā baušķeniecei rekomendēja papildu izmeklējumu – ultrasonogrāfiju, jo labajā krūtī konstatēts sabiezējums. Viņa Bauskā devās vizītē pie ginekoloģes Allas Hačikjanas, kas apstiprināja šo ieteikumu. Turpat poliklīnikā Dzintra cerēja pierakstīties izmeklējumam, bet atbilde skarba – mēnešiem jāgaida rindā. «Viss nav tik vienkārši. Rindā nemaz nepieraksta. Saka – zvanīs, kad atbrīvosies vieta. Ir maijs, zvanu tā arī nesagaidīju,» skaidro baušķeniece.

Kvotas nepietiekamas
Lai saņemtu palīdzību, Dzintra zvanīja vairākām medicīnas iestādēm. Palīdzības meklētājai ir piešķirts represētās statuss, tātad medicīnas pakalpojumiem jābūt pieejamiem, turklāt viņa ir atbrīvota no pacienta iemaksas. Rīgā izmeklējums pieejams no jūlija, bet par samaksu 29 – 35 eiro.

Izmeklējumu 23. jūlijā par maksu var saņemt Iecavas veselības centrā. Dzintra zvanījusi vēlreiz un uzzinājusi, ka laimīgā kārtā atbrīvojusies vieta ātrāk. Samaksājot 12 eiro, nākamajā dienā var braukt uz ultrasonogrāfiju. Sievieti izmeklēja daktere Anda Seņķo, onkoloģe, kura papildus sniedz noderīgu konsultāciju.

SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska stāsta, ka valsts apmaksāto izmeklējumu rindas tiešām ir garas, jo piešķirtās niecīgās kvotas ļoti strauji tiek iztērētas.

«Kvotas ir nepietiekamas, īpaši diagnostikai un datortomogrāfijai. Dažkārt tās pārsniedzam. Kad cilvēks ar akūtu galvas traumu slimnīcā lūdz palīdzību, viņš jāizmeklē,» skaidro M. Brazovska. Iestādes vadītāja par sasāpējušo situāciju vēlas uz sarunu aicināt veselības ministru Gunti Belēviču, jo, kad slēgta slimnīca Bauskā, solīts te pastiprināt ambulatoros pakalpojumus.

Tā nav tikai Bauskas problēma, bet sistēma visā valstī. Pirms dažiem mēnešiem Latvijas Onkoloģijas centrā ārstējās vīrietis, kas bija vecāks par 50 gadiem. Viņam pirms dažiem gadiem atklāja kolorektālo jeb zarnu vēzi. To izoperēja, bet pēc kāda laika radās aizdomas, ka slimība varētu būt atgriezusies. Lai pārbaudītu zarnas, valsts apmaksāta kolonoskopija bija jāgaida pusgadu. Maksas izmeklējums Rīgā prasa 250 eiro. Vīrietis izlēma gaidīt, tomēr onkoloģiskās slimības ārstēšanai katra diena ir nozīmīga. Daži novilcināti mēneši var būt liktenīgi, jo cerības izārstēt ielaistu vēzi ceturtajā stadijā ir mazas.

Sistēmā ir «caurumi»
«Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm vairāk nekā trešdaļu ļaundabīgo audzēju ir iespējams novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu – ēdot veselīgu pārtiku, samazinot alkohola lietošanu un smēķēšanu, regulāri kustoties. Lai laikus atklātu ļaundabīgo audzēju, būtiski ir regulāri apmeklēt ārstu un profilaktisko apskati. Mazināt saslimstību ar vēzi var, mainot domāšanu un attieksmi pret veselību,» uzskata G. Belēvičs. Pēc veselības ministra teiktā, atbildība jāuzņemas pašiem pacientiem, taču, kā rāda Dzintras pieredze, – sistēmā ir «caurumi», kas liedz efektīvi rūpēties par savu veselību.

Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders laikrakstam «Bauskas Dzīve» stāsta, ka šogad ir paredzēta virkne pasākumu, lai uzlabotu agrīnu onkoloģisko slimību diagnostisku, pacientu ārstēšanu un aprūpi, kā arī mazinātu saslimšanas riskus ar dzīvesveidu saistītām vēža formām.

VM plāno «sakārtot pacientu plūsmas un veidot optimālu aprūpes organizāciju gan ģimenes ārstu, gan speciālistu līmenī, īpašu uzmanību pievēršot reģionālās nevienlīdzības mazināšanai, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības saglabāšanai un uzlabošanai». VM pārstāvji uzskata, ka sistēmā jāizveido «zaļais koridors», kurā vēža pacienti saņemtu ātrāku diagnostiku un ārstēšanu par valsts līdzekļiem, jāuzlabo sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem slimnieku aprūpē.

UZZIŅAI

Ļaundabīgie audzēji ir otra izplatītākā nāves cēloņu grupa Latvijā, tie izraisa piektdaļu nāves gadījumu.

2013. gadā no vēža mira teju 6000 cilvēku, no viņiem vairāk par pusi bija vīrieši.

Saslimstība ar onkoloģiskām slimībām katru gadu pieaug.

Gadā ir vairāk nekā 11 000 jaunu vēža saslimšanas gadījumu.

Bauskas novadā 2013. gadā vēzis atklāts 132 cilvēkiem, Iecavas novadā – 40, Rundāles novadā – 18, Vecumnieku novadā – 32.

Pēdējos gados pieaug agrīni diagnosticēto vēža slimnieku skaits, līdz ar to ir labākas ārstēšanas iespējas un garāka pacientu dzīvildze.

Pirmajā slimošanas gadā no vēža pirmajā stadijā mirst 4% pacientu, ceturtajā stadijā – 75,2%. Piecu gadu dzīvildzi ceturtajā stadijā nesagaida ap 90% slimnieku.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vai viegli būt modram?

Kategorijas